Šajā fragmentā bija redzams, kā Agritas bijušais vīrs Jānis bija uzņēmies atbildību par siltumnīcu, kas vēlāk izskatījās pilnībā atstāta novārtā. Dāmas skatījās video, taču Estere to pēkšņi pārtrauca, atzīstot, ka nevēlas to skatīties tālāk.
Estere savai mammai atzīstas: «Man nepatīk skatīties uz sevi. Ja es neesmu kadrā, es varu paskatīties uz jums, bet līdz ko es ieraugu sevi, man liekas temperatūra pakāpjas un slikti paliek. Gribas savilkties mazā kunkulītī un sevi paslēpt no visiem, jo tas ir tas, kā es jutos tur – tajā periodā.
Es atceros, kā es jutos un man negribas to atcerēties.
Es vairs negribu skatīties uz tām divām nelaimīgajām actiņām, kuras cer, ka dzīvē nokritīs kāds brīnums un kaut kas notiks.»
Aizkadrā Estere gan nenoliedz – video redzamais laika posms viņas dzīvē bija ļoti smags: «Tie ir mani emocionālie pārdzīvojumi, kuriem es tajā laikā gāju cauri. Man nebija, kam lūgt palīdzību.»
Tomēr Agritai šajā jautājumā ir diametrāli pretējs viedoklis: «Tas, kas ir bijis, veido mūsu dzīves pieredzi. Es nebūtu šodien šāda, kāda es esmu šeit, ja man nebūtu tādas pieredzes. Man vajadzēja konkrēto cilvēku, konkrētos apstākļus, konkrētos pārbaudījumus, lai es līdz tam nonāktu. Redzēs, kāda es būšu vēl pēc pāris gadiem. Man patīk tas, kāda es esmu šobrīd.»
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































