Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Santa projekta laikā centās mainīt savu dzīvi, atjaunot pašvērtējumu un nostāties uz kājām, taču pēc filmēšanas viņu piemeklēja viens no smagākajiem triecieniem – viņa ir zaudējusi aprūpes tiesības uz savu jaunāko bērnu. «Kamēr es piedalījos projektā, man bija tiesa, bet es par to neko nezināju,» Santa atklāj sarunā ar Mārtiņu. «Uzaicinājumi tika sūtīti uz veco adresi – Tērvetes ielu. Es tur vairs nedzīvoju. Nezināšanas dēļ es tiesā neierados… un bērnu man noņēma pavisam.»
Šis fakts Santu ir emocionāli sagrāvis un viņa nespēj noticēt, ka viss ir noticis tik pēkšņi un klusi. «Es pat nezinu, kur viņa ir. Es pat nevaru viņu satikt uz ielas. Es nezinu, vai viņa ir pie audžuģimenes vai kur citur,» stāsta Santa un piebilst, ka jūtas vainīga par notikušo, taču vienlaikus uzsver, ka nespēja ietekmēt situāciju, jo vienkārši nav zinājusi par tiesas procesu. «Ja es būtu zinājusi, ka ir tiesa, es būtu aizgājusi! Varbūt vēl kaut ko varētu glābt…» spriež sieviete.
Santa jau iepriekš ir arī zaudējusi aprūpes tiesības uz vecākajiem bērniem, taču viņa nav atmetusi cerību uz satikšanos. «Man iedeva divus gadus, lai visu mainītu, citām mammām dod gadu, man divus. Es nenolaidīšu rokas,» apņēmības pilna stāsta Santa.
Mārtiņš uzdod viņai arī skatītāju jautājumus, kas saņemti pēc projekta. Viens no jautājumiem ir, vai Santas ieskatā viņa varēs būt laba māte savam ceturtajam bērnam, neskatoties uz to, ka viņai ir atņemti visi bērni. Santa atbild: «Protams, ka es varu būt laba mamma. Es viņus neesmu aizmirsusi. Es viņiem došu to mīlestību, ko toreiz nevarēju dot. Es redzu savu nākotni – ar mazbērniem, ar bērniem, redzu, kā viņi izskolojas.»
