Zāles ķeizarienei

…Rīgā, kāda nama augšējā stāvā, kalēja un aptiekāra Abrahama Kunces tumšajā laboratorijā gaiss tvaikiem un augu aromātiem piesātināts. Spirdzinoša citronmelisas, svaiga ingvera, asa piparmētru, kairinoša vērmeļu smarža… Uz uguns kolbās burbuļo uzlējumi no alķīmiķim vien zināmām zālītēm. Destilācijas, sublimācijas, filtrēšanas un citu ķīmisku procesu un eksperimentu rezultātā top jauni ārstniecības līdzekļi. Telpas tālākajā stūrī plauktā rindojas keramikas un stikla pudelītes, kurās uzlējumi ievelkas. Pie durvīm skapī glīti saliktas gatavās zāles, ko Kunces māceklis nesīs uz aptieku…

Jau viduslaikos alķīmiķu sapnis bija ne tikai metālu pārvērst zeltā, – viņi alka izgudrot mūžīgās jaunības eliksīru, taču joprojām tas nevienam nav izdevies. Abrahams Kunce turpināja alķīmiķu aizsāktos eksperimentus. Iespējams, aptiekārs vēl ilgi meklētu īsto balzama recepti, ja ne kāds notikums viņu pasteidzinātu sajaukt dažādas zālītes, radot unikālu ārstniecisku eliksīru. Rīgā ieradās Krievijas imperatore Katrīna II, kas bija pazīstama ar savām straujajām garastāvokļa maiņām. Nu viņa šeit piepeši bija kritusi apātijā, un carienes pavadoņi lūguši aptiekāram zāles pret migrēnu. Kunce savienojis vairāku augu uzlējumus. Ķeizariene šo balzamu iedzērusi un – atveseļojusies!

Ziņa par Kunces radīto brīnumbalzamu aplidoja Latviju. Vēlāk ar nosaukumu Balsam Kunze tas iekaroja popularitāti arī Krievijā un Eiropā.

Tāda ir leģenda par Rīgas melnā balzama rašanos.

Pirmās rakstiskās liecības par Kunces izloloto ārstniecisko eliksīru minētas 1752. gadā. Domājams, šis balzams ir vecākā tirdzniecības marka Eiropā. Vēsturiski visi alkoholiskie dzērieni radušies kā ārstnieciski līdzekļi vai mūku radīti dzērieni dažādu slimību ārstēšanai, un arī Kunces melno balzamu, kas bija paredzēts dažādu kaišu ārstēšanai, pārdeva aptiekās, to varēja iegādāties arī pie paša izgudrotāja. Reklāma avīzēs un uz reklāmstabiem vēstīja: «Ar Balsam Kunze var dziedināt dažādas kaites: drudzi, vēdergraizes, zobu un galvassāpes, apdedzinātus, nosalušus un izmežģītus locekļus, arī balto un sarkano rozi, pampumus, indīgus kodienus, kaulu ēdāju, roku un kāju lūzumus un tamlīdzīgi. Īpaši derīgs tas ir šāviena, dūriena un citām brūcēm. Visbīstamākās brūces tas izdziedē piecās, ļaunākajā gadījumā, sešās dienās. Balzams nopērkams pie laboranta Abrahama Kunces, kas dzīvo Rīgā pie Kārļa vārtiem, sālsnesēja Valda namā augšējā stāvā.»

Noslēpumainā recepte

Ārstnieciskus eliksīrus, ko gatavo no augu uzlējumiem, cilvēce pazīst vairāk nekā trīs tūkstošus gadu. Balzamus klasificē dabas un cilvēka radītajos eliksīros. Pirmie ir augu vielmaiņas produkti, kas rodas, augu ievainojot. Tie ir biezi šķidrumi ar tīkamu smaržu un īpatnēju garšu, satur ēteriskās eļļas, kurās izšķīduši sveķi un citi aromātiski savienojumi. Cilvēku radītos balzamus ražo no dabas izejvielām, iegūst no dažādu ārstniecības augu uzlējuma spirtā, ūdenī vai citos šķidrumos. Gan dabīgi, gan mākslīgi radītajiem balzamiem izsenis piedēvētas ārstnieciskas, pat maģiskas īpašības. «Kunces melnais balzams ir viens no noslēpumainākajiem dzērieniem, jo tā recepte netiek atklāta, to atdarināt nav iespējams,» saka akciju sabiedrības Latvijas balzams mārketinga direktore Karīna Turova. «Vēsturiski balzamu ražoja slepeni, pēc darba, kad aptiekas laboratorijā vai fabrikā bija palikuši zinošākie un uzticamākie speciālisti, kas prata glabāt noslēpumu. Abrahama Kunces balzama recepte veido divdesmit četras sastāvdaļas. Augi, ko izmanto dzēriena ražošanā, ir publiskoti, taču tā radīšanas process zināms tikai uzņēmuma tehnologiem.»

1763. gadā Kunce nomira, un balzama izgatavošanu un pārdošanu pārņēma viņa atraitne Eva Sofija, dzimusi Ēmane. Aptiekās parādījās Kunces balzama pakaļdarinājumi, taču tie atpalika no oriģināla, jo ne visi dabūja eksotisko izejvielu – Peru eļļu –, kas ir melnā balzama pamatā, un mēģināja to aizvietot ar citiem produktiem.

1774. gadā tiesības ražot Kunces balzamu piešķīra Mārtiņam Roslausam, bet pēc pieciem gadiem šo privilēģiju saņēma zviedrs Andreass Biorkgrens, kurš apprecēja Kunces atraitni Evu Sofiju.

Pēc brīnumainās izdziedināšanās ķeizarienes Katrīnas II galma dzērienu sarakstā bija arī Kunces balzams. Imperatore ar to iepazīstināja arī citu valstu galvenās personas. Vēlāk par balzama cienītāju kļuva arī Francijas prezidents Šarls de Golls, Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Maskavas Kremļa līderi.

Astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Katrīna II pavēlēja sākt ārstnieciskā balzama ražošanu Krievijā. Tiesības to ražot un pārdot Krievijā un ārzemēs 1789. gadā piešķīra krievu tirgotājam Semjonam Ļeļuhinam. Pēc diviem gadiem viņš nomira, un ienesīgo rūpalu pārņēma viņa dēls Jegors Ļeļuhins, kas 1797. gadā nodibināja Rīgas Kunces balzama rūpnīcu. Ražošanas apjomi nebija lieli, produktu joprojām tirgoja tikai aptiekās. Kontinentālās blokādes dēļ 1808. gadā slēdza Rīgas jūras satiksmi ar ārzemēm, balzama ražošana vairs nebija rentabla, un Ļeļuhins rūpnīcu slēdza. Viņš gan turpināja iecienīto dzērienu tirgot Krievijā.

1821. gadā ar senāta ukazu Ļeļuhina mantinieki zaudēja monopoltiesības uz Kunces balzama izgatavošanu. Turpmāk to ražoja aptieku īpašnieki Vidzemē un Kurzemē. Noiets uz Krieviju tika aizliegts.

1845. gadā Alberta Volfšmita fabrikā, kas atradās Vecrīgā, Kunces jeb Īsto Rīgas melno balzamu, kā to dēvēja, sāka ražot lielos apjomos un eksportēja uz vairākām pasaules valstīm. No 1860. līdz 1937. gadam pasaules izstādēs tas saņēma trīsdesmit sešas goda zīmes. To ražoja arī citās alkohola rūpnīcās, bet no 1950. gada vēstures griežus pārdzīvojušas dzēriens top uzņēmumā Latvijas balzams.

«Otrā pasaules kara laikā unikālā balzama recepte pazuda,» Karīna Turova atklāj vēl kādu ar Rīgas Melno balzamu saistītu leģendu. «Aptaujājot vecos meistarus, Latvijas balzama tehnoloģe Maiga Podračniece atjaunoja unikālo recepti. Kopš tā laika tā nav mainījusies.»

Mūsdienās, tāpat kā Kunces laboratorijā, balzamu ražo no divdesmit četrām sastāvdaļām, no kurām sešpadsmit ir dažādu augu sastāvdaļas. Dzēriena sastāvā ir arī garšvielas – pipari un muskatrieksts. Izejvielas iepērk no uzticamiem partneriem Latvijā un ārzemēs, Peru eļļa tiek ievesta no tropiskajiem džungļiem. Noteiktās devās pievienotie augu uzlējumi veido neparastu garšas buķeti, kurā liepziedu maigums mijas ar bērzu pumpuru rūgtenumu, bet aveņu un melleņu saldumu papildina ingvera un muskatrieksta svelošie toņi. Izgaršojot produktu, var sajust piparmētras, citronmelisas, baldriānu, kalmju saknes, asinszāles, puplakšus… Gadsimtu gaitā atklājies, ka ozolkoka mucas un dedzinātais cukurs (to sauc par kulieri) tumšajai dzirai piešķir raksturīgo spēcīgo, rūgteni saldo garšu. Balzamā ir četrdesmit pieci alkohola tilpuma procenti.

Uzņēmumā gadā saražo aptuveni 1 100 000 litru jeb trīs miljonu pudeļu brīnumainā dzēriena. Rīgas melno balzamu eksportē uz divdesmit pasaules valstīm.

1976. gada 29. novembrī Latvijas balzams keramikas pudelēs iepildīja miljono dekalitru melnās dziras. Daži uzņēmuma darbinieki sakarā ar šo notikumu uzdāvināto krūku ar smeķīgo dzērienu to bija saglabājuši līdz 2006. gadam, un degustējot konstatēja, ka trīsdesmit gados tas nav zaudējis unikālās garšas īpašības.

Īpašā ietērpā

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka ārstniecības eliksīrus jau tālā senatnē glabāja māla traukos, jo tie dzērienu pasargā no saules gaismas un temperatūras maiņām. Šādā traukā zālītes ilgāk saglabā ārstnieciskās īpašības. Arī Rīgas aptiekāri zāļu un sakņu uzlējumus lielākoties glabāja māla traukos. Astoņpadsmitajā gadsimtā Pārdaugavā, Zundā Helmunda krūku manufaktūrā, izgatavoja ap trīssimt tūkstošiem keramikas krūku. Alberta Volšmita fabrika keramikas pudeles iepirka no Vācijas, jo tām bija labāka kvalitāte. Māla krūkas balzama pildīšanai 1968. gadā sāka ražot uzņēmums Latvijas keramika. Tagad Rīgas melno balzamu pilda Vācijā ražotās māla pudelēs, bet uzņēmumā Latvijas keramika A gatavo īpašas prezentācijas krūkas ar osiņu, kas ir roku darbs.

Keramikas pudeles ir bijušas gan gaišāk, gan tumšāk brūnas. Latvijas Balzama kolekcijā ir arī dzeltenbrūnas un gaišpelēkas māla pudeles. Pirmo reizi dzēriena ražošanas vēsturē jaunākais uzņēmuma produkts – Rīgas melnais balzams ar upeņu garšu – pildīts sudrabpelēkās keramikas krūkās.

Kā top Melnais balzams?

Akciju sabiedrības Latvijas balzams galvenā tehnoloģe Aija Zablocka, iepazīstinot ar balzama ražošanas procesu, aicina uz pagrabu, kur trīsdesmit divas dienas piectūkstoš litru ietilpīgās ozolkoka mucās tiek izturēts zāļu ekstrakts. «Pērn mucas nomainījām. Tās gatavotas no ozoliem, kas aug Slovēnijā skarbajos klimatiskos apstākļos, – koksne ir cietāka, un neveidojas ekstraktvielas.» Speciāliste stāsta, ka balzama sagatavošanas procesā galvenās sastāvdaļas rūpīgi atlasa un apstrādā. Sešpadsmit izejvielas no augu valsts pēc noteiktas proporcijas liek kublos uz «viltus» dibena – nerūsējoša tērauda sieta –, un aplej ar 40% ūdens spirta(?) šķīdumu. Pa laikam nolējumu apmaisa – no kubla apakšas izsūknē un no augšas iepilda atpakaļ mucā. Pēc mēneša ekstraktu nolej un uzglabā tālākai balzama gatavošanai.

«Brr! Skarba dzira!» noskurinos, pagaršojot tumšbrūno ekstraktu. Man tas atgādina rūgto vērmeļu garšu. Aija Zablocka paskaidro, ka bioloģiski aktīvais ekstrakts gatavajā balzamā ir tikai četri procenti. «Rūgtuma indekss pārsniedz piectūkstoš reižu, un to dod genciāna sakne – rūgtākā viela pasaulē.»

Uzlējumus no pārējām balzama sastāvdaļām tehnologam vien zināmā sastāvā un proporcijās gatavo cisternās, pēc tam sūknē uz augšstāvu, kur sajauc vienā tvertnē (šo procesu sauc par kupažēšanu un to veic kupažētājs – pieredzējis speciālists) un iemaisa brendiju, aveņu sulu, melleņu morsu, ko iegūst, citos traukos ekstraģējot kaltētas mellenes, Peru eļļu, dabiskos aromatizētājus (medu, brūnināto cukuru, cukura sīrupu), spirtu un ūdeni. Rīgas melnais balzams ir gatavs! Dzērienu nogaršo kupažētājs, pēc tam laboratorijas darbinieks nosaka balzama kvalitāti, tad savu atzinumu sniedz degustācijas komisija.

Pildīšanas zālē pa transportiera lenti cita pēc citas ierindā kā zaldātiņi slīd tumši brūnas pudeles. Māla krūkas izskalo ar spirta šķīdumu, piepilda ar dzērienu un aizkorķē. Ražošanas process ir ātrs: stundā ar aromātisko eliksīru piepilda apmēram četrus tūkstošus krūku. Kontrolieris ik pēc brīža no slīdošās lentes kādu no tām paņem un nosver, lai pārliecinātos, vai, piepildot trauku, automāts nav noblēdījis vajadzīgo dzēriena daudzumu. Nākamajā «pieturā» tām uzliek īpašu plēvi, kas pudeli pasargā no nevēlamas atvēršanas, pēc tam uzlīmē etiķeti, akcīzes nodokļa marku un marķē. Visos ražošanas posmos kontrolieris seko ražošanas procesa gaitai, jo arī automāts var «kļūdīties».

Pēc tam produkcija pa lenti nonāk pakošanas zālē. Balzams ir viens no retajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko iesaiņo ar rokām. Krūkas ievieto īpašās papes kārbās ar starplikām, lai transportējot nenoberztu pudeles virsmu un etiķeti.

No iepakošanas zāles gatavā produkcija pa centrālo transportieri nonāk noliktavā, pēc tam – pie pircēja.  

Apreibina vai dziedina?

Dzērienam ir augsts alkohola saturs un intensīva garša, ko ražotāji, saglabājot tradīciju, nevēlas mainīt. Tāpēc jaunu Rīgas Melnā balzama cienītāju loku (lasi – tirgu) iekarot nav viegli. Aija Zablocka: «Lai iepazīstinātu patērētājus ar balzama garšu, uzņēmumā ražo produktus, kas atvasināti no Rīgas Melnā balzama, – Krējuma liķieri ar Rīgas Melno balzamu, Degvīnu ar Rīgas Melno balzamu, kā arī jauno produktu Rīgas Melno balzamu ar upeņu garšu.»

Rīgas melnais balzams mums, latviešiem, ir zīmols, ar ko lepojamies, ko dāvinām ārzemniekiem, apliecinot draudzību un cieņu. Kā dāvanu pirms trijiem gadiem to saņēma arī vairāk nekā 4500 NATO samita delegāciju un mediju pārstāvju.

Aija Zablocka teic, ka balzamu pa malciņam var lietot katru dienu: no rīta ēdamkarote eliksīra uzmundrinās, pēc pusdienām to var lietot gremošanas veicināšanai, bet vakarā pievienot siltai tējai, pienam vai karstai upeņu sulai – saldam, stipram miegam.