Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Jānītis joprojām ir tepat
Dzejnieka atraitne Baiba Petere kopā ar Jāni nodzīvoja vairāk nekā 50 gadu. Viņa atzīst, ka joprojām jūt vīra klātbūtni. «Šķiet, ka Jānītis ir tepat, un galvā skan vīra pēdējie vārdi: «Vai tu mani dzirdi? Es gribu kafiju!»,» atklāj viņa.
Baiba neslēpj, ka pēc vīra aiziešanas viņai nedaudz sašķobījusies veselība, un kā īstai dāmai kādu laiku vajadzēs pārvietoties ar lietussarga palīdzību. «Taču pats galvenais, man apkārt ir ļoti daudz labu cilvēku, un tas man palīdz.» Viņas Jānītis, tāpat kā dēls Krišjānis, atdusas Raiņa kapos. Baiba parūpējusies, lai viņu piemiņas vieta būtu skaista un cienījama.
Sarunas noslēgumā Baiba nopūšas: «Tagad man jādodas uz kapiem pie abiem – dēla un vīra.»
Viņa ir pateicīga akmeņkalim Ivaram Feldbergam par uzstādītajiem kapakmeņiem, kā arī ainavu arhitektei Anitai Neilandei, kas parūpējusies par apstādījumiem.
Naumova: Jānis bija mans guru
Dziedātāja Marija Naumova atzīst: «Dienā, kad Jānis aizgāja, jau bija skaidrs – veltīšu viņam koncertu, jo manā repertuārā ir pietiekami daudz dziesmu gan no teātra izrādēm, gan atsevišķas dziesmas ar viņa dzeju.»
Koncerti Mans tik ļoti, ļoti… vairākās Latvijas pilsētās izskanēs jau šoruden. «Pirmo reizi satikāmies 90. gadu beigās, kad strādājām Vernisāžā. Viņš bija mākslinieciskais konsultants, es organizēju muzikālās programmas. Tajā laikā Liepājas teātrī pēc Emīla Zolā romāna tika iestudēta Dāmu paradīze ar Raimonda Paula mūziku un Jāņa dzeju, kur man bija galvenā – Denīzes – loma. Viņš pats bija uz vienu no izrādēm, pēc kuras sēdējām, dzērām kafiju un daudz runājām. Izrādās, mūs vienoja mīlestība uz Parīzi. Kopš tā laika bijām tuvi draugi,» tā Naumova.
Viņa uzsver, ka vairākus dziesmu tekstus Peters rakstījis tieši viņai. «Piemēram, Rudens blūzs, Māte Marija. Teksti radās pēc mūsu sarunām, viņam bija svarīgi, ko es vēlos pavēstīt,» atklāj dziedātāja.
«Mēs bieži sazvanījāmies un varējām runāt stundām. Peters man bija īpašs, ļoti vieds cilvēks. Mans guru.
Ļoti spilgti atceros vienu no mūsu pēdējām telefonsarunām. Biju Rēzeknē un pēc Līgovakara koncerta piezvanīju, lai apsveiktu Jāņos. Gāju pa pļavu, apkārt bija tumši mākoņi un runājām kādas četrdesmit minūtes. Zināju, ka viņam nav laba veselība, un, klausoties viņā, ļoti raudāju. Mums bija tik silta saruna, jutu, cik daudz viņā ir mīlestības.»
Grāmata – veltījums mazdēliem
Jau drīzumā tiks pabeigta Initas Saulītes-Zanderes grāmata Viena mūža grāmata, kas vēstīs par dzejnieka Jāņa Petera dzīves notikumiem. «Savulaik Peters man bija kā tāla, spoža gaisma. Liels dzejnieks.
Taču nu jau krietnu laiku, kopš strādāju pie grāmatas, viņš man ir Jānītis.
Viņa tuvie cilvēki mani pieradinājuši, ka tā drīkst. Bieži šķiet, ka dzirdu dzejnieka balsi, īpaši brīžos, kad apkopoju rakstus, runas vai dzejas rindas. Viņš ir manā galvā, un domās es ar viņu sarunājos,» stāsta Inita. Ideja par grāmatu pieder pašam Peteram.
«Kādā dienā pie mums Aminori ienāca dzejnieka sieva Baiba un darīja zināmu, ka Jānis vēlētos, lai uzņemos apkopot viņa dzīves spilgtākos notikumus. Viņš to bija iecerējis kā veltījumu mazdēliem Franciskam Jānim un Aleksandram. «Pirmo reizi dzejnieka mājās viesojos 2023. gada augustā.
Dzejniekam jau bija sagatavots saraksts, ko grāmatā gribētu redzēt: atmiņas tādas un šādas, laikabiedru teiktais, trīs, viņaprāt, būtiskākās dziesmas ar notīm – Mārtiņa Brauna Mīla ir kā uguns, Raimonda Paula Manai dzimtenei un Pētera Plakida Ar dziesmu dzīvībai –, arī paša atlasīta dzejoļu izlase. Peteram bija arī svarīgi, lai fotogrāfs Jānis Deinats iemūžina mākslas kolekciju viņa mājās,» stāsta Inese. Grāmata tikpat kā pabeigta, un ir plānots, ka pie lasītājiem nonāks novembrī.
Citus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
