Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Radi, draugi un kolēģi septembra nogalē pulcējās, lai teiktu ardievas Saeimas deputātam Atim Deksnim. Pēc atvadīšanās Liepājas baptistu Pāvila draudzes dievnamā Dekšņa tuvie devās uz Liepājas pludmali, kur aprāvās Ata dzīve.
«Atis bija ļoti labā fiziskā formā – viņš spēlēja hokeju, basketbolu, futbolu, regulāri skrēja krosiņus un gāja uz krosfita treniņiem. Vēl aizpagājušās svētdienas vakarā viņš aizsūtīja trenerim ziņu, ka pirmdienas vakarā dosies uz krosfitu. Pirmdienas rītā Ati atrada pie jūras…» PDz saka Saeimas deputāta Ata Dekšņa tuvs draugs Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. «Tas bija milzīgs trieciens. Bija nepieciešami trīs telefona zvani, lai es spētu noticēt notikušajam.
Domāju, ka varbūt kaut kas sajaukts vai notikusi milzīga kļūda. Jebkas, tikai ne šokējošā īstenība,» atklāj Vilnītis.
«Neticēju tam, ko man teica, tādēļ sazinājos ar Valsts policijas priekšnieku, kurš man notikušo apstiprināja. Tomēr joprojām šo ziņu nespēju pieņemt. Lūdzu, lai vēlreiz pārbauda dokumentus, ja tādi bija atrodami pie Ata. Pēc desmit minūtēm saņēmu zvanu no policijas, ka diemžēl tas esot viņš.»
Atis gar jūru skrējis regulāri. «Tā arī nesapratu, vai liktenīgajā rītā viss notika brīdī, kad Atis vēl tikai sāka skriet vai jau beidza. Lai vai kā – pirmais viņu bija pamanījis kāds ārzemnieks, kurš saucis citus palīgā. Tad piesteigusies kāda sieviete ar sunīti. Uzreiz tika izsaukta ātrā palīdzība, kas atbrauca ļoti ātri. Neko glābt vairs nevarēja,» nopūšas Vilnītis. «Ja viņam būtu bijusi kāda slimība, tad varētu notikušo norakstīt uz to, taču Atis bija ļoti veselīgs un sportisks cilvēks. Viņš nepīpēja un alkoholu lietoja patiešām gaužām maz.
Mēs neviens nezinām, kāpēc tā notika. Varam tikai skumt un pārdzīvot. Man gribas ticēt, ka Dievam ir savs plāns,» spriež draugs.
«Savā ziņā Atis aizgāja karaļa cienīgi – sportojot vietā, kas viņam bija tik ļoti īpaša. Brīžos, kad vēlējās izvēdināt galvu, viņš vienmēr gāja pie jūras. Liepājas dome, kurā savulaik abi kopā strādājām, atrodas desmit minūšu pastaigas attālumā. Saspringtos brīžos viņš sacīja: «Atvaino, es aiziešu līdz jūrai!»,» atminas Jānis. No pastaigām Atis vienmēr atgriezies enerģijas pilns.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
