Daugaviņš tik atklāti kā nekad: Nesaprotu večus, kas pārstāda vai krāso matus

Kas tu tagad īsti esi – aktieris, jurists, brīvmākslinieks?

Dzīves pasažieris. (Smejas.) Bet, ja nopietni, joprojām esmu pašnodarbinātais, sniedzu juridiskos pakalpojumus.

Pie tevis mājās bieži ierodas nelūgtie viesi?

Nekad. Dzīvoju ideālā vietā – ciematā uz pussalas. Vislabākā iebraukšana ir pāri tiltam, kura priekšā barjera. Un apsargam ir stingri piekodināts nelaist iekšā svešos, pat ja tie ir labi paziņas. Ja nevēlos nevienu redzēt, tas man lieliski arī sanāk.

Kad studēji jurisprudenci, sapņoji kļūt par izmeklētāju?

Katrā gadījumā ne par izmeklētāju Latvijā. Atceries, reiz bija seriāls Miami Vice? Tur izmeklētājiem viss bija nodrošināts – braukāja ar Ferarri, un viņiem nebija jādomā par iztikšanu, tāpēc čaļi noziegumus reāli un godīgi izmeklēja. Latvijā ne viss ir tik godīgi.

Seriālā Nelūgtie viesi tavs pārinieks ir jauns izmeklētājs Oskars Tirsa, kuru atveido aktieris Niklāvs Kurpnieks. Tu dzīvē gribētu sev tādu draugu?

Grūti teikt. Ar tādu kā Oskars man, iespējams, dzīvē būtu pagrūti draudzēties. Taču esmu priecīgs, ka, pateicoties šai filmai, esmu ieguvis labu draugu Niklāva personā. Mums ir diezgan liela vecuma starpība – viņam ir 31, bet man, iespējams, pēc pāris gadiem būs 60 gadi. Taču mums nekad nav garlaicīgi, vienmēr ir, par ko parunāt. Dažkārt neviens cits man nepiezvana, bet Niklāvs atrod laiku, lai painteresētos, kā iet. To ļoti novērtēju.

Kādu noziegumu tu gribētu atklāt?

Kurš īstenībā nošāva Kenediju? Un kāpēc aizgāja bojā Merilina Monro?

Ja 15 cm tauku slānis var apstādināt 9 mm kalibra lodi – tas nozīmē, ka cilvēks ir nevis resns, bet apbruņots?

Jautājums, protams, no kāda attāluma šauj. Ja šautu no pusmetra, šaubos, ka tauku slānis lodi apturētu. Tā var būt tikai Holivudas filmās.

Pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka slepkavību veicis kreilis?

Droši vien pēc tā, ka sitiena pēdas ir neraksturīgas labrocim. Bet tas tāds profesionāls jautājums, neesmu nedz izmeklētājs, nedz eksperts.

Kuram no pasaules dzīvniekiem, līdzīgi kā cilvēkiem, ir individuāli pirkstu nospiedumi?

Tā… Saprotu, ka iet vaļā viktorīna. Zinu, ka par to kaut kur esmu lasījis. Bet zinu arī to – ja mēģinu kaut ko intensīvi atcerēties, nekad neatcerēšos. Nu, suns tas noteikti nav. Arī sliņķim diez vai ir pirkstu nospiedumi. Varbūt tas ir krokodils vai surikats? Tie vispār man ļoti patīk, gribētu, lai mājās dzīvotu kādi pieci. Izdzirdot mani piebraucot, viņi varētu uzvilkt frakas un, izslējušies uz pakaļkājām, sagaidītu.

Nē, surikati tie nav. Pirkstu nospiedumi ir koalām.

Lūk, tā jau man šķita.

Piekrīti teicienam – katrā sievā rit izmeklētāja asinis?

Tā tas varētu būt.

Izmeklētāju viena no labākajām īpašībām ir intuīcija, un sievietēm tā strādā daudz labāk par loģiku.

Tad kāpēc vairākums izmeklētāju ir vīrieši, kuri pat zupu ledusskapī nevar atrast?

Kas tas par seksismu? Skatoties, kādi noziegumi tiek izmeklēti. Ja tās ir slepkavības un bandītisms, tad, jā, šajās lietās vairākums izmeklētāju ir vīrieši. Bet finanšu noziegumus, cik man nācies sastapties, lielākoties izmeklē sievietes.

Seriālā filmējies kopā ar bijušo politiķi Einaru Repši. Būdami neprofesionāli aktieri, viegli sastrādājāties?

Nekādu problēmu nebija. Esmu ļoti fleksibls un draudzīgs cilvēks. Bet cepuri nost Einaram – viņš pie lomas baigi strādāja, bija redzams, ka viņam tas daudz nozīmē.

Kur tu mājās glabā Lielo Kristapu?

Uz sekcijas, kā jau padomju laikos mums visiem bija ierasts.

Vai dēlu nosauci par Kristapu, nojaušot, ka reiz tiksi pie šīs balvas?

Protams, ne. Tā ir tikai sakritība. Tad jau varētu arī par Oskaru. Man ne prātā nevarēja ienākt, ka filmēšos kino.

Kādas superspējas tu gribētu iegūt?

Gribētu dzirdēt, ko īstenībā domā sievietes, ko dzīvnieki runā, un iegūt teleportācijas spējas, jo man nepatīk lidot. Nervozēju. Agrāk man tieši patika lidot. Kad vēl strādāju bankā, bieži – reizes divas trīs nedēļā – lidoju, taču tad pāris reižu pēc kārtas iekļuvu negaisā, un man aizvērās ciet. Nav bail no augstuma, nav bail, ka lidmašīna nogāzīsies un nomiršu. Es vienkārši nervozēju. Tā ir ļoti nepatīkama sajūta.

Varbūt vajag ieraut?

Nu, tad mani būtu jārauj, lai vajadzētu ienest lidmašīnā. Bet šodien tādus uz borta vairs nelaiž. Es dzeru nomierinošus medikamentus.

Tad jau tev kā Pugačovai jāceļo ar vilcienu.

Ilgi gan nāktos uz tādu Taizemi vilkt.

Esi kādreiz nēsājis ūsas?

Nē, ūsas man nepiestāv.

Kā zini, ja nekad nav bijušas?

Nu, kā – pieliku.

Ko pieliec?

Izstāstīšu anekdoti, varbūt sanāks. Vīrs atnāk mājās un sievai saka: «Ātri ģērbies nost!» Sieva nedaudz apjukusi domā: «Opā, laikam sen nekas nav bijis.» Un noģērbjas. Vīrs saka: «Nostājies uz rokām pie spoguļa.» Sieva jau iekarsusi prāto: «Ooo, tas gan interesanti, kaut kas jauns.» Kad viņa nostājas uz rokām, vīrs pieliek pie viņas galvu un secina: «Nē, bārda man nepiestāv!»

Ar ko tu parasti ej pusdienās?

Pēdējā laikā pusdienot nekur neeju, ēdienu ņemu līdzi kastītē. Mēģinu ieturēt diētiņu, lai neizplūstu. Redzi, man visu dzīvi ir paticis nodarboties ar sportu. Agrāk katru dienu uz sporta zāli gāju, bet veselības problēmu dēļ to darīt vairs nevaru. Tāpēc cenšos ēst pareizi, izvairīties no miltu produktiem, saldumiem (kas īsti nesanāk) un vairāk ēst dārzeņus

Cik biznesa pusdienu jāapēd, lai kļūtu par biznesmeni?

Var neēst nemaz un kļūt par biznesmeni. Tās galīgi nav saistītas lietas. Tas, ka tu paēd ar ķīnieti kaut 100 pusdienas, nenozīmē, ka tu iekļausies Ķīnas biznesā.

Tavs vārds ir atrodams čekas maisos?

Kas to var zināt? Bet nē. Nekad čekā neesmu bijis. Ja nu vienīgi esmu bijis savervēts, man nezinot.

Vai gribētu kļūt par raidījuma Degpunktā vadītāju?

Par Degpunktā gluži ne, bet gribētu vadīt kāda vieglāka žanra raidījumu.

Piemēram, Kad viņas satiekas?

Jā, tas ir mans sapnis. (Smejas.) Nē, es gribētu kaut ko ar jokiem saistītu.

Ja tu pa visu dienas laiku varētu pateikt tikai vienu vārdu, kāds tas būtu?

Dzert. Ja pienāktu brīdis, ka varu pateikt tikai vienu vārdu, acīmredzot man būtu drausmīgas veselības problēmas. Un ūdens tad parasti ir nepieciešamākais.

Kāds liekākais svars tev ir bijis?

Kā ir tagad – 85 kilogrami. Manam augumam tas nav maz. Ideāls būtu 75 kilogrami. Ir, uz ko tiekties.

Ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu. Caur kurieni iet ceļš uz sievietes sirdi?

Caur prātu.

Cik būtu gatavs maksāt par odu, kurš sūc taukus, nevis asinis?

Necik, tā būtu velta naudas šķiešana, jo pavisam noteikti es viņu nosistu brīdī, kad viņš tikai pamēģinātu man kaut ko izsūkt.

Kāds būs tavs rīcības plāns, kad pamanīsi, ka sāk atkāpties mati?

Ja tā notiks, lai notiek. Visam jābūt dabiski. Nesaprotu večus, kas pārstāda vai krāso matus.

Vai plikpaurim vajadzīga pavāra cepure?

Domāju, ka jā. No galvas ēdienā jau var krist visādas figņas – sviedri, piemēram. No otras puses, šī cepure ir darba apģērbs. Tas ir tāpat kā oficiantam tauriņš, kurš, pēc idejas, viņam nafig nav vajadzīgs.

Ko darīt, ja gribēji savai meitenei noslaucīt asaras, bet nejauši noslaucīji uzacis?

Manai meitenei, par laimi, nav tādas nelaimes. Bet, ja nu es mierinātu kādu svešu meiteni un man gadītos šāds negadījums, es klusētu. Jo tad asaru būtu daudz vairāk. Kāda kareivīgāka kundzīte varētu iekraut arī pa muti.

Esi strādājis par pastnieku. Kurš ir labākais veids, kā izvairīties no sētas krančiem?

Paņemt desiņas un citus našķīšus līdzi. Man ar suņiem nekad nav bijušas problēmas, mēs labi saprotamies.

Tev kā pastniekam bieži bija jālaiza markas?

Pastniekam markas nav jālaiza. Tās laiza cilvēks, kas nosūta vēstuli. Es nevienam neko nelaizīju.

Ja mēs tagad būtu karaoke. Kādu dziesmu izvēlētos dziedāt?

Ui, dziedāt man patīk. Manā repertuārā, piemēram, ir Frenka Sinatras My Way, arī grupas Akvarium kompozīcija Nu, ka liekat glāzes uz galda.

Kāds esi kā vectētiņš?

Ceru, ka labs. Tas ir jāprasa mazdēlam.

Kā viņš tevi sauc?

Opi.

Ar kuru roku ērtāk izmaisīt tēju?

Nezinu, es nelietoju cukuru. (Pauze) Bet vispār jau ar karoti maisa.

Vai esi kādreiz bijis pretējā dzimuma tualetē?

Jā. Ļoti bieži sanāk sajaukt simbolus uz durvīm. Agrāk viss bija skaidrs – svārki uz leju – meitenēm, svārki uz augšu – džekiem. Tagad desmit minūtes jāstāv un jāzīlē, kura dzimuma tualete tā ir.

Tev ir ļoti izteiktas horizontālās pieres rievas. Daudz brīnies?

Nemitīgi.

Ja tev vajadzētu visu nedēļu ēst tikai vienas krāsas ēdienu, kura krāsa tā būtu?

Dzeltenā. Tā ir mana iemīļotā krāsa.

Ko darītu kaķis, ja suni aplietu ar baldriāniem?

Visticamāk, nolaizītu suni līdz nāvei. Bet labāk neveikt šādus eksperimentus.

Šobrīd rit gavēnis. Ievēro?

Jau gadus desmit, ja ne vairāk, vienu dienu nedēļā ievēroju atslodzes dienu. Dzeru tikai ūdeni un litru paniņas. Pārsvarā to daru pirmdienās.

Savulaik nodarbojies ar autosportu. Ja es tevi tagad iesēdinātu laika mašīnā, ceļotu uz nākotni vai pagātni?

Uz laiku, kad man bija kādi 10 gadi. Ja es varētu pagriezt laiku atpakaļ, es daudz nopietnāk nodarbotos ar autosportu.Tikai vajadzētu bagātus vecākus.

Vai man, atrodoties uz galvenā ceļa, jālaiž mašīna, kura brauc pa gājēju pāreju?

Protams. Visus, kas atrodas uz gājēju pārejas, ir jālaiž. Pat ja nebrauc pa galveno ceļu.

Ar kādām izjūtām gaidi maiju – pasaules čempionātu hokejā?

Ar patīkamām. Būs daudz siltāks. Ņemot vērā, ka šogad čempionāts notiks Čehijā, gribētos aizbraukt paskatīties klātienē. Ceru, ka izdosies.

Cik cilvēku zobos ir bijusi tava radinieka hokejista Kaspara Daugaviņa bronzas medaļa?

Manējos bija. Precīzs cipars gan jāprasa Kasparam. Cik zinu, viņa medaļa ir daudz labāk saglabājusies nekā pārējiem džekiem.

Ja šodien tev vajadzētu iztērēt visu naudu, kur to notriektu?

Visu naudu? Tos 250 eiro? Nopirktu to, ko gribas, nevis to, ko varu atļauties.

Ja visai Daugaviņu dzimtai vajadzētu dzīvot uz vienas salas, kurš uz tās būtu vislietderīgākais?

Viennozīmīgi, mans brālis Ģirts un Kaspara brālis Krists, kuriem ir zelta rokas. Es tehniskajās lietās esmu pilnīgs losis. Varu tikai kaut ko dalauzt vai salauzt. Man rokas aug ne no tās vietas.

Ja tavā priekšā uz Zemes nolaistos citplanētieši. Ko tu viņiem teiktu?

Iznestu viņiem viskiju un mēģinātu iepazīties. Ja izdotos nodibināt kontaktu, labprāt ar viņiem kaut kur aizlidotu.

Kā tu nosauktu seriālu, kas vēsta par tavu dzīvi?

Tā notiek.

Kā nekad nav sieviešu rokassomiņā?

Tur reāli kaut kas arī nav?

Saka – izaugsi, sapratīsi. Ko esi sapratis, kad izaugi?

Paļauties var tikai un vienīgi uz sevi.