Dana Dombrovska: Vasarā varu arī pa pilsētu staigāt pastalās

Danas veidotajos tērpos dominēs jostas un apmetņi, un viņa ir tā pārņemta ar savām idejām, ka arī pati saposusies līdzīgi. «Man ir apjozta stingra josta, lai varētu stāvēt staltu stāju un runāt publiski.

Ar manis radītajiem tērpiem gribu panākt, lai rokoperā dziesma plūst brīvāk un vieglāk,» stāsta Dana.

Pirms rokoperas prezentācijas pasākuma viņa devusies uz skaistumkopšanas salonu, kur Danai sapītas daudzas bizītes. «Arī rokoperas varonēm uz skatuves būs bizes,» pamato viņa.

Dana uz rokām mēdz zīmēt latvju rakstus un nēsā rūnu krelles, kas darinātas no simtgadīga ozola. «Šie rotājumi man palīdz sagatavoties dienai. Ja neuzlieku šīs rotas, ir sajūta, ka kaut kā pietrūkst,» saka viņa un piebilst – ir īsts dabas bērns, viņu uzrunā viss latviskais un dabai tuvais. «Vasarā varu arī pa pilsētu staigāt pastalās. Un tā nav izrādīšanās, bet gan mana identitāte. Man ir sapnis lauku mājās ielikt stelles, lai varētu pati aust. Bērnībā esmu daudz audusi, esmu liela rokdarbniece,» saka viņa.

Dana atklāj – patlaban viņa raugās pēc jaunas miera ostas, kur dzīvot un radoši strādāt. «Deviņus gadus ar pārtraukumiem nodzīvoju Staiceles pagastā, tagad, kamēr esmu jaunu lauku meklējumos, dzīvoju Rīgā,» saka viņa.