Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Tomēr daudzus gadus Kaspars Dumburs bija aktieris ar ne visai spožu reputāciju. Lai arī profesionālajā ziņā Dumburam klājās pat ļoti labi – lomas bija gan seriālos, gan teātrī, tomēr privātajā dzīvē gāja smagi. Viņš ilgstoši bija atkarīgs no narkotikām un alkohola. Tā sākās jau pusaudžu gados. «Bija sešpadsmit, septiņpadsmit. Tajā laikā alkohols bija kā dopings – nejutu bailes, varēju būt drosmīgs… Tad izveidojās pieradums, pēc tam, studiju pēdējā gadā un pirmajā gadā teātrī, bez tā vairs nespēju dzīvot, un vienā brīdī tas mani sāka nogalināt. Varēju sabojāt attiecības ar cilvēkiem un nekontrolēju to,» intervijā žurnālam Ieva stāsta Dumburs.
«Man bija sajūta, ka sajukšu prātā. Tas, kā pēc alkohola pohām vai narkotiku athodiem varēju sevi ēst nost, – neizturami! Bija brīži, kad vairs nespēju izturēt to naidu pret sevi,» atklāts ir aktieris. «Manī ir kaut kas, kas mani grib nogalināt.»
Kā savu tumšāko savas dzīves periodu Dumburs uzskata laiku, kad filmējies seriālam Svešā seja. «Lietoju tikai narkotikas, alkoholu nē, dolbījos no vielām, un tad pusotra gada lakā aizgāju no teātra.
Izveidojās parāds par dzīvokli, jo visu naudu biju notērējis narkotikās.
Noīrēju lētu dzīvokli Kauguros, kur viens pats depresņakā kurīju zāli un ar mikriņu braukāju filmēties seriālā Svešā seja. Savācos, nofilmējos un braucu atpakaļ uz mājām staigāt pa sienām. Tā kādus deviņus mēnešus. Ja kāds gribēja ko palīdzēt, visus sūtīju d…t. Tajā brīdī arī ar ģimeni man nebija īpaši labas attiecības, bet es pats negribēju kontaktēties. Tagad viss ir kārtībā, attiecības diametrāli pretējas,» stāsta Dumburs. «Mēģināju pārtraukt lietot, bet atkal ielietoju. Es biju ļoti nelaimīgs. Nožēlojams. Pieņemu, daudzi, kuri lieto, jūtas nožēlojami, bet ne ar visiem notiek atlabšana.»
Visu rakstu lasi te!
