Konsultēja Dr. med. Arvīds Irmejs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkologs un krūšu ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras asociētais profesors.
Lai saprastu, kāpēc labdabīgi veidojumi mēdz būt biežāk nekā ļaundabīgie, vispirms mazliet par anatomiju…
Krūtīm ir četras galvenās sastāvdaļas: āda, zem ādas lielāks vai mazāks tauku slānis, piena vadi un dziedzeraudi. Jaunām sievietēm krūtīs ir vairāk dziedzeraudu, tāpēc tās ir blīvākas, bet menopauzē dziedzeraudu daudzums samazinās un taukaudu kļūst vairāk. Taču bumbulītis krūtīs var rasties jebkurā vecumā. Īsti nav zināms, kas nosaka labdabīgu veidojumu rašanos, bet, domājams, tā ir ģenētiska nosliece un hormonālas izmaiņas.
Tāpēc ir tik svarīgi, lai jebkura sieviete pazīst savu krūšu struktūru un pārbauda tās vienā un tajā pašā menstruālā cikla laikā: 5.–10. dienā vai, ja tā vieglāk atcerēties, 8. dienā. Sataustot krūtīs kaut ko jaunu, iepriekš nebijušu, nevajag baidīties, bet doties pie ārsta. Padomju laikos jebkurš sataustāms veidojums krūtīs bija iemesls ķirurģiskai operācijai, jo diagnostiskās metodes nebija tik labi attīstītas.
Mūsdienās situācija ir ļoti mainījusies – labdabīgus veidojumus cenšas neoperēt, jo tiem nav paaugstināta onkoloģiskā riska.
Izmantojot mamogrāfiju, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un biopsiju, 95 procentos gadījumu ārsti var noteikt, vai veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Visprecīzākā metode vienmēr ir biopsija. Ja biopsijā parādās nosacītas priekšvēža izmaiņas, tiek veikta operācija.





















































































































