Kad bērniņš nesteidzas piedzimt

Kad var nogaidīt, un kādos gadījumos ir nepieciešama dzemdību ierosināšana, skaidro Veselības centru apvienības ginekoloģe, dzemdību speciāliste Karlīna Elksne.

Kas ir pārnēsāta grūtniecība?

Iznēsāta grūtniecība skaitās no pilnām 37 grūtniecības nedēļām. Pārnēsāta grūtniecība ir tad, ja mazulis piedzimst pēc 42 grūtniecības nedēļām. Ultrasonogrāfijā norādītais bērniņa piedzimšanas laiks jeb potenciālais dzimšanas datums atbilst 40 grūtniecības nedēļām, bet tikai daļa bērnu tiešām piedzimst šajā dienā.

Svarīgi, kā jūtas bērniņš puncī

Lai gan pārnēsāta grūtniecība skaitās no 42 grūtniecības nedēļām, ja bērniņš nav piedzimis līdz 40. nedēļai, grūtniecības aprūpes speciālists vizītes laikā topošo māmiņu informēs, ka, ja tuvākās nedēļas laikā bērniņš pats nesāks dzimt, tiks izrakstīts nosūtījums uz dzemdību iestādi dzemdību ierosināšanai. Jaunākie pētījumi liecina, ka dzemdību ierosināšana pilnā 41 nedēļā līdz 41 nedēļai un 2 dienām var palīdzēt samazināt nedzīvi dzimušo bērnu skaitu, kā arī mazinās risks dažādām patoloģijām bērniņam un dzemdību sarežģījumiem.

Tas nozīmē, ka nedrošāk bērnam ir atrasties dzemdē, nekā ja dzemdības tiek ierosinātas. 

Lēmums par dzemdību ierosināšanu

Dzemdību aprūpes speciālista pienākums ir izstāstīt par dzemdību ierosināšanas norisi, tās plusiem un iespējamajiem riskiem. Ierosinot dzemdības, palielinās risks papildus manipulācijām: piemēram, mākslīgā oksitocīna lietošanai kontrakciju pastiprināšanai, augļūdeņu pārduršanai; iespējams, būs jāpalīdz izstumšanas periodā ar vakuumekstrakciju vai stangām. Ierosinātās kontrakcijas var būt arī intensīvākas nekā dabīgās. 

Taču jāņem vērā, ka ierosināšana tiek veikta, lai izvairītos no daudz lielākām manipulācijām, piemēram, ķeizargrieziena.

Gala lēmumu par dzemdību ierosināšanu pieņem topošie vecāki. Viņiem ir tiesības atteikties no dzemdību ierosināšanas un gaidīt dabīgu dzemdību sākšanos. Ja tā notiek, topošajai māmiņai ir jāparaksta dokuments, ka vecāki uzņemas atbildību par šo lēmumu un ka ārsts ir piedāvājis dzemdību ierosināšanu, taču viņi no tās atsakās. Ja topošie vecāki atsakās no dzemdību ierosināšanas, māmiņas un mazuļa veselībai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, ambulatori veicot augļa stāvokļa monitorēšanu, kas ietver kustību skaitīšanu, sirds toņu pierakstu jeb kardiotokogrammu (KTG), nestresa testu (NST) – kardiotokogrāfijas pierakstu, kura laikā novērtē mazuļa sirds ritma svārstības atbilstoši viņa kustībām, tāpat arī var noteikt biofizikālo profilu (BFP), izvērtējot bērniņa labsajūtu ultrasonogrāfiski.

Ņem vērā!

Ir gadījumi, kad dzemdības ir jāierosina grūtnieces veselības stāvokļa dēļ.

Reizēm dzemdības var tikt ierosinātas priekšlaicīgi, pat pirms 37. grūtniecības nedēļas.

Piemēram, ja sievietei ir preeklampsija – paaugstināts asinsspiediens, tūska, izmaiņas analīzēs. Jebkura mātes saslimšana, uz kuru grūtniecības stāvoklis atstāj negatīvu iespaidu un palielina bīstamību sievietei zaudēt dzīvību, var būt par iemeslu dzemdību ierosināšanai.

Dzemdību ierosināšana un stimulēšana

Tas nav viens un tas pats. Dzemdību stimulēšana notiek tad, ja dzemdības jau ir sākušās un dažādu iemeslu dēļ process sāk bremzēties vai kontrakcijas ilgstoši ir neefektīvas. Savukārt dzemdību ierosināšana jeb indukcija notiek tad, ja dzemdības dabīgi nesākas – tas ir grūdiens, lai sāktos efektīva un regulāra dzemdību darbība. 

Atkarībā no tā, kāds ir dzemdes kakla atvērums, kāds ir augļūdens pūšļa stāvoklis, vai sievietei ir pirmās vai atkārtotas dzemdības, ārsts izlems par piemērotāko dzemdību ierosināšanas metodi. 

Ņem vērā!

Ierosināšana ne vienmēr noved pie stimulēšanas, un stimulēšana ne vienmēr notiek pie ierosinātām dzemdībām.

Stimulācija var notikt arī tad, dzemdības ir sākušās dabiski. 

Dzemdību ierosināšanas metodes

* Prostaglandīni

Ja dzemdes kakliņš ir slēgts vai tikai nedaudz pavērts, tiek izmantoti prostaglandīna preparāti, ko uzņem pulvera (mizoprostols) vai vagināla gela (dinoprosts) veidā. Prostaglandīni mīkstina dzemdes kakliņu un, nelielā koncentrācijā nonākot asinsrites sistēmā, nodod signālu, ka ir sākušās dzemdības. Arī dabisku dzemdību gadījumā izdalās prostaglandīni. Ir paredzēts, ka kādā brīdī sievietes organisms šos preparātus uztvers un sāksies kontrakcijas.

Kad kontrakcijas ir sākušās, mākslīgie prostaglandīni vairs netiek doti.

* Var izmantot arī mehānisku metodi, kur dzemdes kaklā ievieto speciālu balonu, kurš tiek uzpūsts, tādējādi mehāniski paverot dzemdes kakliņu. Reizēm izmanto šo metožu kombināciju.

* Augļa apvalka membrānu atslāņošana

Reizēm grūtniecības laikā augļūdens apvalks ir cieši piekļāvies dzemdes kakliņam. Ja sieviete vēlas un dzemdību aprūpes speciālists to piedāvā, pie iznēsātas grūtniecības var tikt veikta membrānu atslāņošana. Šāds kairinājums var ierosināt dzemdību darbības sākšanos.

* Augļūdens apvalka pārduršana

Augļūdeņu pārduršanu jeb amniotomiju veic, balstoties uz kopējo situāciju – bērna stāvokli, dzemdību ceļu gatavību utt. Šo manipulāciju parasti veic, ja dzemdes kakla atvērums ir divi trīs centimetri. Amniotomijas laikā ar nelielu adatiņu tiek pārdurti augļūdens apvalki. Dūrienu nejūt ne māmiņa, ne bērniņš, jo augļūdens apvalks nesatur nervus. Kad ūdeņi ir iztecējuši, ārsts mazliet papleš caurumiņu apvalkā, radot iespēju bērniņa galvai nonākt tiešā kontaktā ar dzemdes kaklu. Tas ir vēl viens stimuls, lai dzemdības sāktos.

* Mākslīgais oksitocīns

Retāk dzemdību ierosināšanai izmanto medikamenta oksitocīna ievadīšanu (tas palīdz radīt kontrakcijas). Ievadot oksitocīnu, rūpīgi jākontrolē dzemdību darbība, jo, ja ir pārāk biežas kontrakcijas, tas var palielināt risku pasliktināt bērniņa pašsajūtu. Nevajadzētu būt vairāk par četrām piecām kontrakcijām 10 minūšu laikā. Ja to ir vairāk, oksitocīna deva tiek samazināta vai atcelta pavisam.

Ja pēc visu iespējamo dzemdību ierosināšanas metožu izmantošanas dzemdības nav sākušās, ir jāveic ķeizargrieziena operācija!

Dabiski palīdz mīlēšanās?

Lai gan spermai piemīt pozitīvas īpašības (vīrieša spermā atrodas dabīgais prostaglandīns), kas var veicināt dzemdību sākšanos, regulāru dzimumdzīvi drīzāk vajadzētu uztvert kā profilaksi pret grūtniecības pārstaigāšanu.

Tas noteikti nestrādās acumirklī, ja grūtniecība jau būs pārstaigāta un ierosināšana būs nepieciešama medicīniski.

Ja ir plānotas mājdzemdības, bet termiņš ir pārstaigāts

Skaidro mājdzemdību vecmāte un vecmāte Ogres slimnīcā Ilze Perceva: 

«Mājdzemdībās nenotiek dzemdību ierosināšana ar prostaglandīna preparātiem, taču tiek praktizētas citas metodes. Jau grūtniecības laikā sievietei daudz stāstām par grūtniecības un dzemdību norisi, un topošā māmiņa šim dabiskajam procesam tiek sagatavota soli pa solim. No 33 pilnām grūtniecības nedēļām var sākt dzert aveņu lapu tēju, kas palīdz sagatavot un mīkstināt dzemdību ceļus, no 37. nedēļas – salvijas un raspodiņu tēju, kas palīdz dzemdes muskuļiem sagatavoties dzemdībām.

Ja termiņš ir pienācis un dzemdības nesākas, tiek rosināts ēst ananasu (uzskata, ka ananass var stimulēt dzemdes darbību un veicināt kontrakcijas, ja grūtniecība ir iznēsāta, – šāda sentēvu metode tiek izmantota daudz kur pasaulē), mīlēties ar vīru, jo spermā atrodas dabīgais prostaglandīns. Tāpat rosina daudz staigāt un būt fiziski aktīvai.

Mājdzemdību vecmātes mēdz arī pārskaitīt aprēķināto dzemdību termiņu, papildus iedziļinoties menstruālā cikla niansēs. Ja menstruālais cikls ir garš, ovulācija notiek vēlāk. Tad arī tiek ļauts sievietei ilgāk pārstaigāt grūtniecību.

Ļoti ieteicams sekot līdzi savam mēnešreižu ciklam un zināt, kad ir bijušas beidzamās mēnešreizes, jo arī tas atvieglotu precīzāku dzemdību datuma noteikšanu.

Vēl var lietot rīcineļļas kokteili – tā ir sena un zinātniski izpētīta metode, piemērota zema riska grūtniecēm. Rīcineļļa iedarbojas uz zarnām, izraisot caureju, un biežā zarnu kustība var stimulēt arī dzemdību darbības sākšanos. Pētījumi rāda, ka rīcineļļas kokteiļa lietošana palielina iespēju dzemdībām sākties 24 stundu laikā, ja ir sasniegtas pilnas 40 grūtniecības nedēļas, šīs nav pirmās vaginālās dzemdības un ja noteiktais dzemdību datums ir garām. Iespējamais blakusefekts rīcineļļas kokteiļa lietošanai ir slikta dūša. 

Reizēm lietojam arī homeopātiskos  graudiņus, kas paredzēti tieši dzemdību ierosināšanai. Galvenais ir justies gatavai dzemdībām, būt pārliecinātai un drošai – tas ļoti ietekmē dzemdību sākšanos un norisi.» 

Ja dzemdības nav sākušās 41 nedēļā un 3 dienās, vajadzētu doties uz stacionāru. Taču es neteiktu, ka šis termiņš ir akmenī iekalts, jo var gadīties, ka sievietei ir bijis garš ovulācijas cikls vai viņa konkrēti zina bērniņa ieņemšanas datumu. Es paļautos arī uz šo informāciju, paralēli kontrolējot bērna labsajūtu, sirdspukstus, kā arī sievietes veselības stāvokli, vai neveidojas tūska, vai nav citu pazīmju, kas liecina, ka ir nepieciešama grūtniecības atrisināšana.

Topošā māmiņa var lemt neierosināt dzemdības un apliecināt ar savu parakstu, ka gaidīs dabisku dzemdību sākumu. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, bērniņš piedzimst 41 nedēļā un 6 dienās, bet nav nekādu pārnēsāšanas pazīmju.»  

Mammu pieredzes

Pieredzē dalās Madara: 

«Bija paredzēts, ka 9. decembrī pulksten astoņos man ir jādodas uz Rīgas Dzemdību namu ierosināt dzemdības, taču jau plkst. 5.00 man nogāja ūdeņi. Tā bija manas grūtniecības 40. nedēļa plus sestā diena. Biju noslēgusi līgumu ar vecmāti, ar kuru vienojāmies, ka mēģināšu sagaidīt regulāras kontrakcijas mājās. Līdz pat plkst. 11 regulāras kontrakcijas nebija sākušās, tāpēc nolēmām tomēr doties uz dzemdību namu. Tāpat beigās notika dzemdību ierosināšana, jo dabiski process kustējās uz priekšu ļoti, ļoti lēni. Turklāt pēdējā ultrasonogrāfijas pārbaudē tika konstatēts samazināts augļūdens daudzums, tāpēc ārsti nolēma, ka nevar ilgi gaidīt, kad dabīgi sāksies dzemdību aktīvā fāze. Pirmais dzemdību ierosināšanas veids bija prostaglandīna pulverītis: pirmā deva plkst. 16, otrā deva – plkst. 18, bet četrās stundās atvērās tikai divi centimetri, tāpēc beigās nolēma, ka man jādod oksitocīns. Pie sistēmas mani pieslēdza plkst. 22.

Uzreiz pēc tam sākās stipras sāpes, kas ar katru kontrakciju kļuva arvien spēcīgākās un spēcīgākās.

Līdz pusnaktij es izturēju, bet tad palūdzu epidurālo anestēziju, ko man ievadīja pusvienos naktī. Pēc tam process ļoti ātri aizgāja uz priekšu. Pēc 20 minūtēm jau teicu vecmātei, ka jūtu izteiktu spiedienu, un pārbaudot konstatēja, ka man jau ir pilns atvērums un var sākt izstumšanu. Bez trim minūtēm divos naktī bērniņš jau bija man uz punča. Jāpiebilst, ka epidurālā anestēzija nekādi neietekmēja bērniņa izstumšanu, jo ļoti labi jutu, kad man ir jāspiež, bet iztiku bez sāpēm izstumšanas laikā.»

Pieredzē dalās Diāna:

«Plānotais dzemdību datums bija 24. augusts, bet, tā kā bērniņš vēl nebija piedzimis, ārste noteica, ka varu gaidīt līdz 30. augustam. Ja dzemdības nesāksies, 31. augustā no rīta būs jādodas uz slimnīcu ierosināt dzemdības.

Šajā laikā divreiz biju pie ārsta, lai veiktu mazuļa sirdstoņu pierakstu, un viss bija kārtībā, taču doma par dzemdību ierosināšanu man nepavisam nepatika. 

30. augusta rītā gāju pie ginekoloģes pēc nosūtījuma uz stacionāru un pie reizes palūdzu, lai paskatās, kāds ir dzemdes kakla atvērums. Izrādījās, ka jau 2 cm. Visu turpmāko dienu tīrīju māju, vakarā izgāju pastaigā ar draudzeni. Pastaigājoties jutu sāpes, taču neticēju, ka tās ir kontrakcijas. Pēc divu stundu pastaigas lietotnē uzņēmu laiku starp kontrakcijām un sapratu, ka tās tiešām ir īstās kontrakcijas.

Sāpes bija niecīgas – apmēram kā pirms mēnešreizēm.

Aizgāju mājās un teicu vīram, ka vēl mazliet pagaidīsim, taču mamma man ieteica uzreiz doties uz slimnīcu. Labi, ka viņu paklausīju.

Aizbraucu uz slimnīcu ap vieniem naktī, un, pārbaudot dzemdes kaklu, atvērums bija 6–7 cm. Sāpes ceļā uz slimnīcu jau bija ļoti stipras. Rīta pusē mazulītis bija piedzimis.»

Pieredzē dalās Līva:

«Pēc ultrasonogrāfijas datiem es dzemdēju 43 grūtniecības nedēļās, pēc reālās ieņemšanas – 41. nedēļā. Jau trīs nedēļas pirms dzemdībām staigāju ar 2 cm atvērumu, un dzemdību dienā, kad process vēl jūtami nebija sācies, jau bija 4 cm atvērums. Teikšu godīgi, ar vecmāti par ierosināšanu daudz nerunājām. Mani regulāri uzraudzīja, klausījās bērna sirds tonīšus, sūtīja pie diviem dažādiem ginekologiem uz padziļinātu ultrasonogrāfiju. Placenta nebija veca, bērnam viss bija labi, nabassaite nebija sapinusies, dzemdību ceļi bija gatavi. Ārsti teica, ka drīz mazulim ir jādzimst. Esmu ļoti priecīga, ka noslēdzu līgumu ar vecmāti un viņa mani nesteidzināja ar dzemdību ierosināšanu. Iekšēji jutu nelielu spiedienu, jo ķermenis bija gatavs, bet mazais kā nedzima, tā nedzima.

Kad sākās dzemdības, četras stundas pēc pirmās kontrakcijas bērniņš jau bija man uz vēdera.

Šīs bija manas pirmās dzemdības. Nekādu pārnēsāšanas pazīmju mazulim nebija. Vecmāte, bērnam piedzimstot, konstatēja, ka viņš atbilst 39 grūtniecības nedēļām.»

Pieredzē dalās Katrīna: 

«Dzemdības sākās dabīgi 41 grūtniecības nedēļā un 5 dienās. Uzraugošā ginekoloģe bija noteikusi ierosināšanu pilnās 42 nedēļās. No 39. grūtniecības nedēļas man bija vizītes pie ārsta reizi nedēļā. Sirdstoņu pierakstu veica katrā reizē un mājās rekomendēja pašai sekot līdzi mazuļa kustībām.

Pati ļoti daudz staigāju, nodarbojāmies ar seksu, dzēru aveņu tēju, iztīrīju visu dzīvokli – tas notika 41. nedēļā. 

Dzīvoklī notika remonts (līdz 38. grūtniecības nedēļai), un biju sevi saprogrammējusi, lai tikai dzemdības nesākas ātrāk. Un tad no 38. nedēļas laikam vairs nevarēju tik ātri pārorientēties uz kaut kādu atslābumu. Jau biju pieņēmusi faktu, ka dzemdības dabiski nesāksies un piektdien būs jābrauc uz slimnīcu tās ierosināt. Taču trešdienas naktī sākās kontrakcijas, bet ceturtdienas naktī piedzima mūsu meitiņa.»

 

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.