Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Medū ir labie cukuri, riekstos – labie tauki.
Medus īpašības
Jo mazāk piesārņota vide, kur bites ieguvušas nektāru, jo kvalitatīvāks ir medus. Svaigi izsviests medus ir viskozs. Jo mazāk tajā ūdens, jo stingrāks, mazāk plūstošs ir medus. Ja ūdens medū ir pārāk daudz, tajā sāk attīstīties rauga sēnītes, un medus sāk rūgt, zaudējot uzturvērtību.
Medus kristalizēšanās ir dabisks process. Ja medus ir kristalizējies, tas liecina vien par to, ka tas nav karsēts un filtrēts – tātad ir saglabājis dabisko uzturvērtību.
Karsējot medu vairāk par 42 grādiem, tas kļūst viskozs, taču zaudē uzturvērtību. Tāpēc biškopji ir atraduši zelta vidusceļu – piedāvā krēmveida medu, ko iegūst, regulāri maisot medus masu. Atšķirībā no nemaisīta medus, iepildīts traukā, tas konsistenci vairs nemaina.
Uzturvērtība
Visu medus šķirņu galvenā sastāvdaļa ir ogļhidrāti jeb cukuri – aptuveni 70–80% no produkta kopējās masas. Galvenokārt medū ir glikoze un fruktoze (85–95%), taču kopā ir aptuveni 19 dažādu veidu cukuri.
Minerālvielu medū 0,1–1,5%. Visvairāk ir kālija, fosfora, nātrija, kalcija. Pavisam nedaudz medus sastāvā ir dzelzs, magnijs, varš, silīcijs u.c. Arī vitamīnu medū ir maz, galvenokārt B grupas vitamīni, C un PP vitamīni.
Aptuveni 0,1–0,5% no kopējās masas medū ir dažādas skābes – skābeņskābe, skudruskābe, ābolskābe un pat sviestskābe. Lielākais īpatsvars ir glikonskābei. Medū ir pavisam nedaudz olbaltumvielu, fermentu un aromātisko vielu (esteri, aldehīdi un alkoholi).
Ja medū ir tik maz minerālvielu un vitamīnu, kāpēc to uzskata par vienu no vērtīgākajiem dabas produktiem? Medus ir bioloģiski aktīvs, diētisks produkts.
Tā galvenā vērtība ir monosaharīdi – glikoze un fruktoze, kas medū ir cilvēka organismam viegli izmantojamā veidā. No kuņģa un zarnu trakta tas ātri uzsūcas limfātiskajā sistēmā. Organisms izlieto vairāk nekā 95% no apēstā medus.
Medus uzturā
Pieaugušam cilvēkam dienā ieteicams apēst 60–100 g medus (labāk to ēst vairākās reizēs), bērniem uz pusi mazāk. No medus var būt alerģiskas reakcijas. Tāpēc medu nav ieteicams dot līdz gada vecumam. Sāk to dot pavisam nedaudz, atšķaidītu ar ūdeni. Biežāk un spēcīgākas alerģiskas reakcijas izraisa tumšais medus – viršu un griķu, mazāk – gaišais medus. Alerģisku reakciju var izraisīt ievestais medus (īpaši no tālām dienvidu zemēm), kas satur putekšņus, kuri mūsu organismam ir sveši.
Ja alerģiskas reakcijas nav, bērnam medu var dot pa tējkarotei divas trīs reizes dienā.
Cilvēkiem ar lieko svaru medus uzturā jāierobežo, jo 100 g medus satur 301,8 kcal, cukura diabēta slimniekiem jākonsultējas ar savu ārstu.
Lietojot medu uzturā, jācenšas to nekarsēt, lai tas nezaudētu savas vērtīgās dziednieciskās un diētiskās īpašības. Jau 30°C sāk zust bioloģiski aktīvas ēteriskās vielas, bet, sildot līdz 75 grādiem, vienā minūtē tiek noārdīti fermenti un vitamīni, krasi samazinās antibakteriālā efektivitāte. Tāpēc medu nevajag likt karstā tējā, bet ēst atsevišķi. Filtrēšana, ko plaši praktizē rietumvalstīs, atbrīvo medu no ziedputekšņiem, tātad – no vitamīniem.
Medus ārstēšanā
Medus nav zāles, bet gan enerģijas avots, kas dod spēku un palīdz organismam pašam cīnīties ar slimību! Kopš neatminamiem laikiem tas izmantots tautas medicīnā kā līdzeklis pret klepu, kakla un krūšu sāpēm, laringītu, bronhītu, pneimoniju, lieto arī brūču dezinfekcijai.
Medus īpaši ieteicams pārgurušiem un novārdzinātiem cilvēkiem, palīdz atveseļoties pēc slimības, dod enerģiju un nostiprina sirds muskulatūru, tas nepieciešams normālai smadzeņu darbībai. Bieži vien spēcīgas galvassāpes, kas radušās no ilgstošas garīgas piepūles, var pāriet, apēdot karotīti medus.
Medū esošās skābes un ēteriskās eļļas kairina garšas un ožas orgānus, uzlabo ēstgribu, veicina gremošanu. Šim nolūkam ieteicams izvēlēties medu ar stiprāku garšu. Medus ārstē arī kuņģa un zarnu traktu, jo glikonskābe labvēlīgi ietekmē bifidobaktērijas, kas atrodas gremošanas orgānos. Medus veicina vēdera izeju, tāpēc to nevajadzētu lietot, ja ir caureja.
Medus kopā ar karstu dzērienu paātrina sirdsdarbību un veicina svīšanu, tāpēc šādi to nav ieteicams lietot sirds slimniekiem.
Uz varikozām vēnām iesaka likt medus kompreses.
