Rīga -1°C 
Lai gan domās jau ilgojamies pēc saules un vasaras, 2026. gada pavasaris solās būt vēlīns. Pēdējiem gadiem netipiski zemo temperatūru dēļ zemeņu sezona Latvijā šogad sāksies vēlāk, prognozē saimniecības «Augusta zemenes» agronoms Guntars Dzērve.
Zemenes galdā — vien maija beigās
Parasti pirmās ogas no segtajām platībām (siltumnīcām un tuneļiem) var baudīt jau maija vidū, taču šogad situāciju diktē daba. Sen nepieredzētais sals februāra beigās aizkavēs stādīšanas darbus, skaidro agronoms un lēš, ka pašmāju ogas tirgū varētu parādīties vien maija pašās beigās vai jūnija sākumā – nedēļu vai pat divas vēlāk nekā iepriekšējos gados.
Kāpēc tā? Frigo jeb saldētos zemeņu stādus siltumnīcās parasti sāk stādīt marta sākumā, taču šogad zeme vēl ir sasalusi. Stādīšana sāksies tikai tad, kad dienas kļūs siltākas un augsne atkusīs.
«Labāka situācija varētu būt tiem, kas zemenes audzē apsildāmās siltumnīcās, taču tas nozīmē augstākas izmaksas un līdz ar to arī ogu cenu,» skaidro Guntars Dzērve.
Kāpēc Latvijas zemenes ir dārgākas par importa ogām?
Bieži tiek vaicāts – kāpēc vietējās ogas vienmēr maksā vairāk nekā tās, kas mērojušas tālu ceļu no Polijas vai Grieķijas? Agronoms norāda uz vairākiem būtiskiem faktoriem:
- īsāka sezona: mūsu ziemas ir garākas, tāpēc ražas laiks ir daudz īsāks nekā Eiropas dienvidos.
- mazāks atbalsts: ES atbalsts Latvijas audzētājiem ir mazāks nekā, piemēram, kaimiņiem Polijā.
- augstas izmaksas: audzēšanai nepieciešamie līdzekļi un kapitālieguldījumi jaunajā nozarē Latvijā izmaksā dārgāk.
Tomēr ir arī labas ziņas — pēdējos gados cenu svārstības pašmāju ogām ir mazinājušās, jo vietējais tirgus kļūst stabilāks un mazāk atkarīgs no kaimiņvalstu piedāvājuma.
Nākotne pieder tuneļiem un… sēklām
Laikapstākļu kaprīzes mudina audzētājus arvien vairāk pārcelties no atklātiem laukiem uz segtajām platībām (tuneļiem). Pēdējo trīs gadu krasās svārstības negatīvi ietekmē ogu kvalitāti un veicina jaunu slimību un kaitēkļu (piemēram, tripšu) izplatību.
Interesants jaunums nozarē ir zemeņu audzēšana no sēklām, nevis tradicionālajiem stādiem. Lai gan šī metode pagaidām ir dārga un sarežģīta, tā ļauj iegūt veselīgākus stādus un būtiski samazināt slimību risku, piebilst Dzērve.
