Rīga +12°C 
Šogad daba mums dāvājusi kārtīgu ziemu, gluži kā bērnībā, kad aukstums un sniegs līdz marta vidum bija ierasts katru gadu. Savā dārzā esmu novērojusi: ja pēc sniegiem bagātas ziemas seko liels karstums un sausums vasarā, dārzs ļoti labi ar to sadzīvo, augi ir veselīgi, zeme neizkalst un var iztikt bez laistīšanas. Protams, tas atkarīgs arī no augsnes sastāva. Mums ir trūdvielām bagāta, nedaudz mālaina augsne, kurā ļoti labi saglabājas mitrums. Dažreiz pēc ziemas kāds krūms, ziemciete vai graudzāle ir it kā pacēlusies nedaudz virs zemes, veidojot mazu uzkalniņu. Ne vienmēr steidzu tos izrakt un atlikt atpakaļ vietā, vienkārši pieberu kompostu un ar to nolīdzinu izcilni.
Aprīļa otrajā pusē, kad dienas un zeme pamazām iesilst un dārzs ir atbrīvots no pērnajiem lakstiem, var sākt augus barot. Katram dārzniekam ir savs piegājiens. Es gadiem piekopju pavisam vienkāršu mēslošanas taktiku. Speciālais mēslojums tiek tikai rododendriem. Rozes palutinu ar satrūdējušiem zirga kūtsmēsliem, visiem pārējiem – skujkokiem, krūmiem, tai skaitā hortenzijām, kā arī ziemcietēm, graudzālēm un sīpolpuķēm – tiek universālais pavasara kompleksais granulētais mēslojums.
Apčubinot dobes, izvērtēju, kurus augus vajadzētu sadalīt vai pārstādīt. Reizēm vienkārši gribas kādu skaistu dārza iemītnieku pārnest uz citu vietu. Pavasarī laikus pārstādīt augus ir daudz ērtāk un vieglāk nekā to darīt vēlāk. Ja darbojas rūpīgi, augi pārcelšanos pat īsti nepamana. Dzinumi vēl ir mazi, un pudurus vai cerus var viegli un droši sadalīt gan ar lāpstu, gan dakšām, gan saplēst ar rokām. Jo īpaši graudzāles vislabāk ieaugas un jūtas, ja to veic līdz Jāņiem, sevišķi, ja jāsadala pavisam mazos gabalos. Sadalīšanas laiks gan atkarīgs no graudzāļu mošanās, jo dažas pamostas un sāk augt tikai maijā.
Līdz ar pirmajām siltākajām dienām dārzā mostas ne tikai mīļi gaidītie augi, bet arī visas nezālītes!
Arī manās dobēs jau agri var pamanīt gārsas brīnišķīgās jaunās lapiņas. Esmu sapratusi, ka arī ūdensžurkas, veidojot alās ziemas krājumus, pārnēsā gārsu saknītes no vienas dobes uz citu. Lai nu kā, bet katru pavasari es veiksmīgi atbrīvoju un atkaroju tās grūti pieejamās vietas, ko iepriekšējā gadā bija iekarojusi gārsa un kur vasarā izravēt bija neiespējami. Man ir šaura, asa lāpsta, ar kuru nedaudz paceļu zemi un izvelku garos gārsu dzinumus. To var darīt arī ar šaurām dakšām. Pavasarī gārsas dzinumi ļoti viegli padodas un ļaujas izrakties.
Aprīlī, kad krāsas dārzā vēl ir pieklusinātas, savu uzvaras gājienu sīpolīšu pļaviņā sāk cīrulīši. Viņi prot gavilēt tikpat skaļi kā vārda brāļi putni. Mazie prieka un krāsu burvji cīrulīši rada dārzā košu krāsu eksploziju! Kamēr zied cīrulīši un citas mazās sīpolpuķītes, tās var un drīkst prātīgi izrakt un pārnest uz citu vietu.
Atkarībā no laikapstākļiem – dažreiz jau marta beigās, bet visbiežāk aprīļa sākumā – stādu pavasara kompozīcijas kastēs, podos, grozos.
Lai pavasarī varētu pēc sirds patikas izpausties, jau rudenī iegādājos visdažādākās sīpolpuķes, kuras iestādu podiņos un novietoju neapkurināmā siltumnīcā.
Tulpes stādu pa 5–9 lielākos podiņos. Muskares, hiacintes, scillas, kamasijas, dekoratīvos sīpolus stādu mazākos podiņos. Sīpoliņu skaits atšķiras – jo mazāki sīpoliņi, jo vairāk to būs podiņā. Turklāt, jo mazāks podiņš, jo vieglāk dažādot kompozīcijas, ko stādīs lielajos traukos. Papildus sīpolpuķēm vēl iegādājos sīkziedu atraitnītes un mārpuķītes.
Lai kompozīcijas būtu vēl bagātākas, iesaku tajās stādīt arī visdažādākās ziemcietes – gaiļbiksītes jeb pavasara prīmulas (Primula veris) ‘Cabrillo Yellow’, bergēnijas, sirdspuķes, sniegarozes, heihēras, lakačus. Arī daudzgadīgās graudzāles – Morova grīšļus (Carex morrowii) ‘Ice Dance’ un ‘Irish Green’, garvārpu grīsli (Carex dolichostachya) ‘Kaga Nishiki’, Heiflera sesleriju (Sesleria heufleriana). Tās ļoti labi izskatās pavasara kompozīcijās un vēlāk varēs palikt arī kā pamats vasaras kompozīcijām.
Aprīlī turpinu rūpēties par martā iesētajām sēkliņām. Tās vēl tikai pamazām sāk dīgt, bet tāpat jāuzmana, lai sējums neiekalst, jāaplaista un arī jāvēdina, lai nav par mitru.
