Alpaka — Dienvidamerikas dzīvais zelts

Spļāviens sejā

Pēc rakstura alpakas ir mierīgi, ziņkārīgi un sociāli dzīvnieki, kuri labprāt draudzējas ar cilvēkiem. Tās gan nevajadzētu daudz kaitināt, jo stresā alpakas sāk aktīvi… spļaudīties. Biežāk to dara vīriešu dzimuma pārstāvji, tomēr arī alpaku mātītes, ja nepieciešams, var aizspļaut pat trīs metru tālumā. Dažkārt tās spļauj virsū cita citai, lai uzsvērtu savu pārākumu vai tiesības uz leknāku zāles pleķi.

Citreiz sieviešu dzimuma alpakas spļauj virsū tēviņiem, ja viņas nevēlas tikt aplidotas, dodot zīmi, ka tēviņa uzmanība nav vēlama. Visbiežāk tas notiek laikā, kad mātītes ir apaugļotas vai viņām liekas, ka notikusi apaugļošanās. Parasti pirms spļāviena, kas sastāv no siekalām un kuņģa sulas, alpakas dod brīdinājuma signālu – tās nekad nespļauj uzreiz. Ja otra alpaka vai cilvēks nav sapratis brīdinājumu, tā sejā lido lipīgs un nedaudz smirdīgs siekalu receklis. Ja arī pēc pirmā spļāviena pretinieks neatkāpjas, alpakas atvemj mutē vēdera saturu, kam seko daudz spļāvienu pretinieka virzienā. Izklausās nepatīkami. Noteikti jāpiemin, ka alpakas reti spļauj virsū cilvēkiem, vien tad, kad tām tiek nopietni darīts pāri, savas slapjās dāvanas lielākoties pataupot citiem sugas brāļiem.