Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir pasīvās mājas?
Salīdzinot ar energoefektīvu māju, pasīva ēka jau ir nākamais līmenis, uz ko tiekties. Tās ir būves, kas apkurei patērē līdz 15 kWh uz m2, saņemot par šo faktu arī īpašu sertifikātu. Lielākā atšķirība no standarta mājām – tiek izmantoti ļoti efektīvi risinājumi. Klimatu telpās palīdz nodrošināt siltuma atguve ventilācijas sistēmā jeb rekuperators. To papildina kvalitatīvas ārdurvis, logi, siltumizolācija ar labu hermētiskumu. Pasīvās mājas ir būvētas, domājot par energoefektīvi ļoti niansēti. Tām ir rūpīgāk izplānots ne tikai pašas mājas novietojums, bet, piemēram, arī logu izvietojums, lai pareizi tiktu izmantota saules gaisma – lai ziemā saules stari apsildītu māju, bet vasarā par daudz neuzkarsētu iekštelpas. Tas ietekmē arī jumta pārkaru veidošanu.
Siltajos mēnešos siltums tiek izolēts ārpus mājas, lai ēka pārāk neuzkarstu un nenāktos patērēt tās enerģiju dzesēšanai. Pasīvai mājai ir ne tikai mazs elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš, bet tā ir aprīkota ar dažādiem risinājumiem, kas rūpējas par iekštelpu klimatu, lai tas būtu piemērots dzīvošanai, – svaigs gaiss, piemērota temperatūra un citi komfortu veicinoši faktori. Protams, vairāki no šiem risinājumiem būs jāaizgūst arī tad, ja gatavojaties būvēt A klases ēku. Lai arī māju ceļam ilgtermiņam un tās ekspluatācijas izmaksas ir prioritāte, jāteic, ne visiem pasīvā māja būs pa kabatai. Ņemot vērā komplicētos risinājumus, tās uzbūvēšanas izmaksas ir augstākas, tāpēc eksperti uzskata, ka ļoti laba izvēle ir būvēt māju, kas energoefektivitātes skalā ierindotos A klasē vai – vēl labāk – starp A klasi un pasīvo māju.
Ko nozīmē jēdziens – energoefektīva māja?
Tā ir būve, kurā elektroenerģija un siltumenerģija tiek izmantota pēc iespējas lietderīgāk un pārdomāti, tā samazinot mājas ekspluatācijas izmaksas. To lielākoties var panākt, izmantojot zaļo enerģiju – sauli, vēju un citus risinājumus. Līdzīgi kā elektroierīcēm ir energoefektivitātes klases – no A līdz F –, arī mājām tiek piešķirtas šādas klases. Tās nosaka, ņemot vērā, cik konkrētajā ēkā tiek patērēta siltumenerģija apkurei, mērot to kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. Latvijā senāk būvētajām mājām šis rādītājs ir vidēji 80–120 kWh uz m2, savukārt jaunākām ēkām 50–60 kWh uz m2 un pat mazāk. Ja apsildei vai dzesēšanai izmantots mazāk par 50 kWh, tad tā skaitās A klases energoefektivitātes māja –nulles patēriņa ēka (enerģijas patēriņš un oglekļa emisijas gadā ir nulle). Princips ļoti vienkāršs – jo zemāka ir mājas klase, jo lielākas ir tās uzturēšanas izmaksas.
Ar kādām grūtībām jārēķinās, izvēloties būvēt energoefektīvu māju?
Būvniecības process nav ilgs, drīzāk dārgs. Būvējot šādu ēku, jārēķinās ar augstākām būvizmaksām – izvēlētie materiāli, mezgli, būvelementi un inženieriekārtas nebūs lētas, jo jāiegādājas augstākās kvalitātes būvizstrādājumi. Tie, kuri būvniecības procesu pabeidza vai vismaz uzsāka pirms cenu lēciena, protams, ir ieguvēji, jo visas tehnoloģijas šobrīd kļuvušas dārgākas un grūtāk pieejamas. Eksperti gan saka – nekas nav nokavēts un arvien vairāk cilvēku iegulda energoefektīvos risinājumos, turklāt jāņem vērā, ka ar laiku parādīsies jauni risinājumi, kas samazinās būvniecības izmaksas.
Kādi ir energoefektīvas mājas ieguvumi?
Visbūtiskākais – zemāki ikmēneša rēķini. Tomēr labumu netrūkst, jo tā sauktais burkāna un pātagas princips strādā. Valsts noteikusi, ka visām jaunbūvēm, tātad arī privātmājām, jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām un nepieciešamie enerģijas resursi ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Ko mēs iegūstam pretī? Bankas piedāvā izdevīgākus procentus, nekustamajam īpašumam uzreiz pieaug cena, un īpašniekiem ir iespēja saņemt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai privātmājām. Arī apdrošināšanas polise maksā mazāk, ja māju izvēlēsieties aprīkot ar siltumsūkni – no ugunsdrošības viedokļa tas ir krietni drošāks risinājums nekā apkures katls. Tāpat nevar aizmirst arī par daļēju vai pilnīgu energoneatkarību, ko iespējams iegūt, uzstādot saules paneļus, izmantojot siltumsūkņus vai citus modernus risinājumus. Mūsdienās šis aspekts kļūst arvien aktuālāks. Ne visu var izmērīt skaitļos. Eksperti to salīdzina ar jauna auto iegādi. Mēs vēlamies, lai automašīnā būtu kondicionētājs, apsildāma stūre, klimata kontrole un citas patīkamas ekstras. Tieši tāpat ir ar mājokli. Svarīgi, lai māja nodrošina tādus apstākļus un komfortu, kādu vēlamies. Varam paši iestatīt vēlamo temperatūru, elpot svaigu gaisu, izvairīties no pārlieku liela mitruma vai sausuma, nemaz nerunājot par gaisā esošo baktēriju izskaušanu. Ir ērti, ja ik pēc laika nav nepieciešams piemest malkas pagali, lai mājā uzturētu siltumu.
Kādus ieguvumus sniedz viedie risinājumi?
Jā, energoefektīvajās mājās par komfortu rūpējas daudz viedo risinājumu, kas atvieglo ikdienu, saimnieka vietā izdarot vienmuļos darbiņus. Piemēram, viedās termogalvas uzrauga optimālu istabas temperatūru un samazina temperatūru brīžos, kad esam prom no mājām vai nakts laikā. Ārzemēs arvien populārākas kļūst mājas, kas pašas jūt, kādi ārā ir laikapstākļi un cik daudz māja ir jāuzsilda vai jāatdzesē. Automātiski tiek aizvērtas vai atvērtas žalūzijas, pielāgota ventilācijas darbība pēc cilvēku skaita telpā. To visu var kontrolēt arī telefona lietotnē. Turklāt viedās sistēmas ļauj savienot kopā siltumsūkni, ventilāciju, saules paneļus un citas funkcijas. Piemēram, iespējams automātiski uzsildīt ūdeni vai palielināt temperatūru istabās brīdī, kad pieejami lētākie elektrības tarifi. Šobrīd šie risinājumi ir samērā dārgi, taču paredzams, ka tuvākajos gados piedāvājuma klāsts palielināsies, attiecīgi samazinot cenu. Lai rastu pirmo priekšstatu par viedajām tehnoloģijām, iesākumā var izmēģināt viedo rozeti, kas kontrolē kādu elektroierīci – ieslēdz un izslēdz pēc noteikta grafika.
Vai iespējams par energoefektīvu padarīt arī vecu māju?
Tas atkarīgs no vēlmēm, līdzekļiem un vēlamā rezultāta. Nereti cilvēkiem ar īpašumu saistās sentimentālas jūtas, tāpēc uzlaboti tiek pat ļoti veci projekti. Ir daudz variantu, kā nosiltināt ēku, kā rūpēties par efektivitāti un integrēt modernos risinājumus esošajā mājā, būtiski samazinot enerģijas patēriņu mājoklī. Protams, var rasties apgrūtinājumi, jo šajā situācijā visu nevar izplānot no nulles, tomēr tas nav neiespējami. Ja ir vēlme pēc mazākiem rēķiniem un lielākas energoefektivitātes esošajā mājā, tad sākuma trio ir šāds: mājas siltināšana, kā arī logu un durvju nomaiņa. Pārējie risinājumi pietuvinās māju augstajiem standartiem. Tiesa, ja ēka ir ļoti veca, ar lieliem siltuma zudumiem vai bojājumiem nesošajās konstrukcijās, lētāk tad var izrādīties uzbūvēt jaunu ēku, tāpēc vispirms ir svarīgi veikt energoauditu.
Kāda nozīme ir mājas lokācijai un novietojumam?
Energoefektīvu māju var uzbūvēt teju jebkur, taču, vēloties uzbūvēt ēku, kas sasniedz augstākos energoefektivitātes rādītājus, uzmanība būs jāpievērš daudziem aspektiem, to skaitā arī mājas novietojumam attiecībā pret debespusēm. Dienvidu puse būs saules apspīdēta, tāpēc šeit jābūt vairāk logiem, tādā veidā izmantojot saules siltumu savā labā. Ziemeļu pusē tieši pretēji – jo mazāk logu, jo labāk. Debespuses tiek skatītas, izstrādājot arī ventilāciju, jo tai ir liela ietekme uz mājas kopējo klimatu. Tāpat jāņem vērā, vai apkārt ir koki, kas varētu aizēnot uz jumta uzstādītos saules paneļus. Jāizpēta arī tuvējā augsne, vai tā ir piemērota zemes siltumsūknim, lai nerastos problēmas ar tā ievietošanu zemē. Pat vēja virzienam ir liela nozīme. Šie un daudzi citi aspekti jāņem vērā vēl pirms būvniecības. Starp citu, lai vasarā atdzesētu karstās telpas, ēkām, kas ir upju vai ezeru tuvumā, ir potenciāls izmantot vēso ūdeni, kas ļaus samazināt elektrības rēķinus par kondicionētāja vai spēcīgas ventilācijas izmantošanu. Līdzīgi kā siltumsūknis no zemes iegūst siltumu, lai apsildītu māju, tā varam arī iegūt vēsumu no apkārtējās vides.
Cik ilgā laikā atmaksāsies mājas uzlabošanā veiktie ieguldījumi?
Investīcijas ēkas energoefektivitātē vajadzētu uzskatīt par izdevīgu ilgtermiņa ieguldījumu, taču nevar noliegt, ka cilvēki rūpīgi izvērtē atmaksāšanās laiku, kad ēkas nosiltināšana, apkures veida maiņa un saules paneļu uzlikšana nesīs atpakaļ naudu. Cik ātrā laikā tas atmaksāsies, atkarīgs no konkrētās situācijas – tie var būt gan pāris gadu, gan 10–15 gadu periods. Aprēķināts, ka pēc veiktajiem mājas uzlabojumiem iespējams samazināt karstā ūdens sagatavošanas un mājas apkures izmaksas no 25 līdz 50 procentiem. Konkrētu ietaupījuma apmēru katrā situācijā palīdzēs aprēķināt speciālisti, taču viens ir skaidrs – izmaksu samazinājums ikmēneša rēķinos būs tūlītējs.
