Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mana aizraušanās ar mētrām aizsākās, atmiņā ataustot piparmētru sīrupa garšai, ko kādreiz pati biju vārījusi. Agrāk strādāju valsts darbā, taču nolēmu vairāk laika veltīt ģimenei un saimniecībai, vienlaikus darot vēl ko citu. Uzrakstīju projektu par piparmētru audzēšanu un pārstrādi, lai iegūtu finansējumu. Pirmos stādus iedeva paziņas, un sāku ne tikai vārīt piparmētru sīrupu un tēju, bet arī gatavot no mētrām cepumus, maršmelovus, šokolādi, eļļu, vannas bumbas, sveces, smaržmaisiņus, ziepes, lūpu balzamu un sejas toniku. Nodibināju uzņēmumu Duke, un aicinu ikvienu interesentu uz savu Piparmētru namiņu iepazīt dažādas piparmētras.
Līdzīgas un atšķirīgas
Piparmētru (Mentha x piperita) lielākā vērtība ir daudzveidība – tām atšķiras gan izskats, gan aromāts, gan garša. Liela daļa (piemēram, kaķumētra ar skaisti lillā ziediņiem, ananasu mētra ar baltām lapu apmalītēm un kruzuļainā mētra ar krokotām lapiņām) ir līdzvērtīgas spēlētājas puķēm krāšņumdārzā. Selekcionāri mēģina radīt jaunus veidus, taču arvien grūtāk ir pārsteigt ar kaut ko nebijušu. Daudzām, piemēram, upeņu un karameļu mētrai, ir ļoti līdzīgs aromāts. Ēģiptes mētra līdzinās ābolu mētrai, tikai lapiņām ir smailāki gali. ‘Granada’ ir ļoti tuva apelsīnu un mandarīnu mētrai.
Radies pat juceklis ar nosaukumiem. Piemēram, Marokas mētra ir tā pati ‘Kasablanka’, lai gan pastāv viedoklis, ka tās ir atšķirīgas, un, minot vienu no abām, seko piebilde – ļoti līdzīga otrai. Taizemes mētra ir Taivānas mētra, jo nepareizi iztulkots nosaukums. Esmu pamanījusi, ka stādu tirgos mētras ne vienmēr pārdod ar pareizu nosaukumu. Visdrīzāk tas nav tīšuprāt, bet līdzinās spēlei klusie telefoni – īsti nesadzird vai neizlasa, un sākas interpretācija. Es pati mētras, par kuru nosaukumu nav pārliecības, nepavairoju un netirgoju.
Kas piparmētrām patīk?
Piparmētras nav īpaši izvēlīgas attiecībā uz augšanas apstākļiem un kopšanu. Vislabāk tām patīk saulainā vietā vai pusēnā, trūdvielām bagātā smilšmāla vai mālsmilts augsnē ar vāji skābu reakciju. Augsni var uzlabot ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Ja mētras augs nabadzīgā augsnē un ēnā, tās saturēs mazāk ēterisko eļļu. Turklāt nav vēlams tās audzēt vienā vietā ilgāk par 2–3 gadiem, jo augs būs iztukšojis augsni – sakņu sistēma sablīvēsies, saknes savstarpēji satīsies un vairs neļaus normāli augt.
Igaunijā noskatījos, ka piparmētras stāda kā zemenes, izmantojot melno plēvi, lai nevajadzētu ravēt. Pavasarī izmēģināju un sapratu, ka tas nav labs variants, jo piparmētra nevēlas augt tikai sev atvēlētajā vietiņā, bet ložņāt, tāpēc šogad padevusies mazāka raža. Šādi varētu audzēt vienīgi greipfrūtu mētru, kura augot veido kompaktu krūmu un kurai saknes atšķirībā no citām mētrām nav ložņājošas.
Piparmētras mēsloju reizi mēnesī ar lignohumātu, kas galvenokārt satur humīnvielu sāļus, organiskās skābes, kāliju, sēru un dažādus mikroelementus, un pēc tam aplaistu.
Mētras īpaši neslimo, taču tām ir kaitnieks lapgrauzis (Gastrophysa viridula), ko latviski varētu dēvēt par skābeņu lapgrauzi. Spīdīgo zaļgano vabolīti īpaši neapkaroju, taču cenšos mētras novākt, pirms tā veikusi savus posta darbus. Jūlija beigās un augustā, kad naktis sāk kļūt vēsākas, mēdz parādīties miltrasa, kas padara mētras pelēcīgas. Arī cenšos ražu novākt, pirms tas noticis.
Latvijā mētras pārsvarā izmanto tējai, taču pasaulē tās augstu vērtē arī kā garšaugu, piemēram, Turcijā, Tunisijā, Vjetnamā un Ēģiptē pievieno salātiem.
Pavairošana
Piparmētras parasti pavairo ar sakneņiem, kurus iegūst no pietiekami lieliem augiem ne ātrāk kā maija beigās. Apmēram 10 centimetru garus sakneņus ieliek traukā ar ūdeni, uzmanot, lai tas neizžūst. Kad pēc nedēļas vai mazliet ilgāka laika parādās saknītes, spraudeņus stāda dārzā ap 6 centimetru dziļumā un 30 centimetru attālumā citu no cita. To var darīt visu vasaru, tikai sausā laikā mētrām jānodrošina mitrums.
Pavairošana ar sēklām prasa ilgāku laiku, un tās ne vienmēr labi dīgst. Esmu eksperimentējusi ar sēklām, kas vestas no Vjetnamas, Itālijas, Brazīlijas. Pēdējās divas labi sadīga, un mētras auga lieliski, taču garšas īpašības nebija izcilas. Vjetnamas mētras ir ar mazliet izteiktāku, piparmētrām raksturīgu garšu, bet pagaidām nav zināma to salizturība, un īpašu popularitāti tām neprognozēju.
Mētriņ, kur tu lien?
Visas mētras ir lielas ložņātājas un vēlas iekarot arvien jaunas teritorijas. Iestādīsi tikai dažus augus, un drīz tie piepildīs visu dobi. Mazāk vaislīgas ir greipfrūtu, ananasu mētra un Korejas mētra.
Ja nevēlies, lai mētras dārzā izplestos, stādi tās podiņos vai kastēs, sajaucot augsni ar kūdru un satrūdējušiem kūtsmēsliem.
Vienīgi traukos tās būs vairāk jālaista. Šādai audzēšanai piemērotākas ir šokolādes, Marokas un greipfrūtu mētras, kas ir īsākas. Turpretim ābolu un Ēģiptes mētras izaug garākas un vajadzēs biežāk frizēt.
Stiprāku vai maigāku?
- Spēcīga mentola garša ir Šveices, šokolādes, angļu, klasiskajai, Yakima jeb mentola mētrai.
- Maigākas, ar niecīgu mentola saturu, ir Korejas, zemeņu, kruzuļainās, ananasu, indiāņu nokarenās, greipfrūtu, mandarīnu, Vidusjūras, Hilarijas saldās citrona mētras.
Sala nedarbi
Pēc manas pieredzes, visziemcietīgākā ir ābolu mētra, labi pārziemo arī Šveices un apelsīnu mētras. Šokolādes mētra manā dārzā ir pārziemojusi vienmēr, taču citur tā mēdz arī izsalt. Greipfrūtu, zemeņu un ogu mētru pirms ziemas apsedzu ar kūdras vai nobirušo koku lapu kārtiņu. Mētrām īpaši bīstams ir kailsals.
3 žāvēšanas knifiņi
- Piparmētru novāc sausā laikā, nogriežot kātu līdz zemei. Tas darāms līdz ziedēšanai, kamēr lapas satur gana daudz ēterisko eļļu.
- Es izmantoju žāvēšanas skapi, kurā temperatūru var noregulēt uz 30–35 grādiem. Augstākā temperatūrā nesaglabāsies lapiņu krāsa, aromāts un garša. Dziednieki gan uzskata, ka mākslīgi žāvētām tējām zūd dabiskā enerģija. Žāvējot svarīgi nodrošināt pastāvīgu temperatūru un lai mētrām nepiekļūst putekļi un kukaiņi. Var arī žāvēt uz plauktiem vai galda labi vēdināmā telpā.
- Augiem nevajadzētu atrasties saulē, jo tad pastiprināti izdalīsies ēteriskās eļļas un lapiņas vairs nebūs tik aromātiskas.
Spirdzinājums ar sīrupu
Piparmētru sīrupu man iemācīja vārīt vedējmāte. Piparmētras nomazgā, sagriež un aplej ar karstu cukura sīrupu, uz 1 litru ūdens ņemot 1 kilogramu cukura. Labākai garšai pievieno cidoniju, rabarberu, smiltsērkšķu vai upeņu sulu. Rezultāts sanāk saldi skābens.
Sīrupu izmantoju atspirdzinoša dzēriena gatavošanai. Iepriekšējā dienā uzvāru stipru piparmētru tēju no dažādām mētrām: maigākām, piemēram, ābolu vai Korejas mētrai pievienoju šokolādes vai Šveices piparmētru, kas garšas buķetei piešķir asumiņu un izteiktāku noti. Aukstajai tējai pievienoju piparmētru sīrupu, ledus gabaliņus, mētru lapiņas, zemeņu vai citas ogas.
Mācies atšķirt!
Citronmētra jeb melisa nepieder pie mētrām. Melisas ir smalkākas, bārkstainas un atšķirībā no piparmētras nemēdz izplatīties, turklāt to galvenokārt pavairo ar sēklām.
