Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc kaļķot?
- Jo tā pasargā koku stumbrus no temperatūras svārstībām un to radītiem bojājumiem – mizas plaisāšanas un saules apdegumiem. Īpaši aktuāli tas kļūst janvāra beigās un februārī, kad bieži ir saulainas dienas, bet tomēr ar diezgan krietniem mīnusiem. Tādā laikā koku stumbri saules pusē stipri sasilst, bet, kad saulīte noriet, atkal atdziest…
Temperatūras maiņai līdzi nāk arī izplešanās un saraušanās reakcija, un tā šajā gadījumā skar arī stumbru mizu. Sasilusi tā izplešas, bet atdziestot – mēģina sarauties. Beigās miza vienkārši netiek līdzi straujajiem gaisa temperatūras kontrastiem un sāk plaisāt, veidojot vertikālas svītras uz mizas. - Jo tad uz stumbriem mazāk veidojas sūnas un ķērpji. Īpaši tas attiecas uz vecākiem un augumā lielākiem augļkokiem.
- Mazāk par kaļķošanu jāuztraucas tā saukto pundurdārzu saimniekiem, kam daudzās rindās sastādītas augumā zemas ābelītes. Tādā stādījumā koki cits citu apēno, un temperatūras svārstības arī saulainās ziemas dienās ap stumbru nav tik krasas. Arī koku zari tādos dārzos ir zemāki, līdz ar to saules zobiņi netiek stumbriem tik viegli klāt. Es pat teiktu – tādā situācijā par kaļķošanu var aizmirst, un arī mēs, Pūres dārzos, to nedarām, jo ieguldījums neatmaksājas. Bet, ja tavā dārzā atstatus aug piecas brangas ābeles, tad gan pret kaļķošanu jāizturas īpaši atbildīgi.
Kad kaļķot?
- Vislabākais laiks kaļķošanai ir no novembra līdz janvāra sākumam – tad vairs nav tik lietains, slapjš, bet nav arī vēl spožās saules un kraso temperatūras svārstību.
- Ja akurāt visi steidzamie darbi apdarīti un rokas brīvas, var, protams, kaļķot arī oktobrī, bet tad, uznākot ziemai, ik pa laikam jāpalūko, vai kaļķojumu nevajag atjaunot. Jo var gadīties, ka tas ar rudens lietavām, kas vēl tikai būs, noskalosies nost.
- Kaļķot vajadzētu dienas sākumā (vēlams, lai āra temperatūra būtu virs nulles un būtu saulains), jo tad līdz vakaram masa nožūs un ilgāk turēsies pie koka.
Ar ko kaļķot? 4 varianti
- Mājas un dārza preču veikalos nopērkams jau gatavs kaļķošanas maisījums ar kaļķi un vara vitriolu (darbojas pret sēnīšu slimībām), kas paredzēts uz 10 litriem ūdens. Pagatavošana: vara vitriolu izšķīdina nelielā daudzumā silta ūdens un papildina ar ūdeni līdz 7 litriem. Atlikušajā ūdens daudzumā (tātad 3 litros) iemaisa kaļķi un tam maisot pievieno vara vitriola šķīdumu.
- Dārza veikalos var nopirkt arī atsevišķas sastāvdaļas. Sanāks vairāk! Dara tā: 4–6 kilogramus kaļķa vai krīta maisot izšķīdina 6 litros silta ūdens, vara vitriolu (ap 600 g) izšķīdina litrā silta ūdens un pievieno vēl 14 litrus ūdens. Pēc tam vara vitriola šķīdumu lēnām iejauc kaļķa masā. Ja vajadzīgs mazināt sūnas uz stumbra, vara vitriola vietā var izmantot dzelzs vitriolu.
- Ja dārzā ir tikai jauni kociņi, var iztikt arī bez vara vitriola, bet kaļķot tikai ar kaļķa vai krīta šķīdumu. Kā saistvielu var pievienot zaļo līmi, galdnieku līmi, PVA līmi vai kūtsmēslus. Aptuvenās proporcijas – 1 litrs saistvielas pret 10 litriem kaļķa šķīduma).
- Kādā seminārā pie kaimiņiem lietuviešiem redzēju, ka viņi stumbru pasargāšanai izmanto ūdens emulsijas krāsu, kam piejauc PVA līmi, lai labāk turētos pie stumbra. Tādu zieķi uz stumbriem varot klāt jau vasarā, jo ne lietus, ne sniegs tam nekaitē.
Kā darīt?
- Stumbrus apstrādā ar platu otu, uzklājot kaļķošanas masu vairākās kārtās. Vislabāk nobalsināt ne tikai stumbrus, bet arī skeletzaru atzarošanās vietas.
- Ja uz stumbriem saaugušas sūnas un ķērpji, tos pirms balsināšanas ar birstīti viegli notīra.
- Bojātās stumbru vietas pirms balsināšanas apstrādā, piemēram, ar brūču ziedi Lerāns.
Ko vēl kaļķot?
Par balto mētelīti priecāsies arī bumbieres un saldie ķirši. Lai gan ķiršiem stumbrs ir īsāks nekā ābelēm un bumbierēm, jo ātrāk sadalās zaros, ķiršu miza ir plānāka, trauslāka un sasilšana/atdzišana tos var traumēt stiprāk.
Noteikti par kaļķošanu aizmirst nedrīkst, ja audzē ziemas ābolu šķirnes ‘Ligol’ ābeles. Šai Polijā radītajai ābolu šķirnei stumbrs ir vājā vieta numur viens. Tiesa, Latvijā ‘Ligol’ vairāk iecienīta komercdārzos, bet pa kādai var atrast arī privātajos.
Vai kaļķošanas vietā stumbrus var apsegt ar egļu zariem vai maisiem?
Jā, šim nolūkam bieži izmanto sīpolu tīklus, baltos cukura maisus, arī egļu zarus, bet šāda taktika vairāk domāta, lai pasargātu koku stumbrus no dzīvniekiem. Lai pasargātu arī no saules apdegumiem un mizas plaisāšanas nebalsinot, labāk aptīt stumbrus ar kaut ko tumšu, kas met ēnu. Šādam nolūkam reizēm mednieku veikalos redzēti tumši zaļi stumbru aizsargi. Tas varētu būt risinājums!
