Ar ko sākt, ja vēlies māju padarīt energoefektīvu?

Kad runājam par energoefektīvu māju, būtībā domājam par mikroklimatu ēkā. Labam mikroklimatam svarīgi trīs rādītāji: 1) gaisa temperatūra no 20 līdz 24 grādiem, 2) relatīvais gaisa mitrums no 30 līdz 60% un 3) CO₂ (oglekļa dioksīda) līmenis zem 1000 ppm (parts per million) – gāzes koncentrācija, izteikta daļiņās uz vienu miljonu.

Kā sākt ceļu līdz energoefektīvai mājai?

• Jebkāda veida darbības – ēkas siltināšana, vēdināšana, mitruma līmeņa paaugstināšana vai CO₂ samazināšana – jāsāk ar izpratni: ko un kāpēc dara. Jānodefinē, ko cilvēks tieši vēlas un kāpēc. Varbūt kāds vēlas ēku vienkārši uzfrišināt, lai tā labāk izskatās. Varbūt vēlas tērēt mazāk enerģijas, nekā līdz šim vai labāku mikroklimatu?
• Var rīkoties soli pa solim. Piemēram, ēka nav siltināta. Vispirms varbūt vajadzētu siltināt bēniņus un tad skatīties, vai kārotais sasniegts. Ja iegūts mazāks enerģijas patēriņš vai siltāka māja – iespējams, rezultāts ir sasniegts. Varbūt saimnieki vēlas ko citu – piemēram, logi ir veci, tie tāpat būs jāmaina – tad liek jaunus logus un padomā par ventilāciju. Varbūt ar šo tiek iegūts pietiekami labs rezultāts, un vairāk neko darīt arī nevajag. Ja rezultāts īsti nav sasniegts, domā tālāk – varbūt siltina ārsienas, un tad skatās.
• Pats būtiskākais darot jebko – uzlabojumi jāveic pareizi. Ja ir koka logi un gribas tos nomainīt pret PVC logiem, tas jādara tehnoloģiski pareizi. Padomājot arī par pieplūdes gaisu, par ventilāciju, par auksto starojumu un tādām lietām. Viss jāskatās kompleksi. Daudz ko var izdarīt pats, bet tas prasa ļoti lielu iedziļināšanos.
• Viena no problēmām – kvalificēti meistari. Latvijā ir simtiem meistaru un katram ir sava taisnība, kā darīt ir vispareizāk. Visbiežāk taisnība gan ir meistariem, kurus nevar dabūt, jo viņi ir ļoti aizņemti. Arī materiālu tirgotāji deķīti velk uz savu pusi, un beigās cilvēkam ir tik daudz dažādu piedāvājumu, ka viņš vienkārši kļūst apjucis. Iztērē laiku, bet beigās saprot vēl mazāk. Tad pastāv iespēja apmeklēt speciālus kursus, pašam daudz ko apgūt vai vismaz iemācīties uzdot daudz jautājumu. Ja būvnieks nevar atbildēt, tātad nezina, un tas ir rādītājs. Plus cilvēks pats ieguvis zināšanas.
• Vēl saprātīgi ir konsultēties ar kādu projektētāju vai inženieri – cilvēku, kas ikdienā nodarbojas ar ergonomiskiem māju risinājumiem vai būvdarbiem.

Ņem vērā!

• Maza ēka ar lieliem stikliem parasti nebūs īpaši energoefektīva. Taču katra māja un katrs gadījums ir atšķirīgs. Var būt arī tā, ka ēkai ir tikai viens energoefektīvs rādītājs.
• Energoefektivitāti ietekmē ēkas novietojums pret debespusēm – proti, saule, kā arī ēkas forma – jo mazāk ēkai ārsienu, jo tā ir efektīvāka. Ja māja ir ar sarežģītām konstrukcijām un, jo tai vairāk sienu, jo vairāk iespēju zaudēt siltumu. Taču konstrukcijas ir tikai daļa energoefektivitātes. Otra daļa – iekšējie siltuma ieguvumi: saule, kas iespīd caur logiem, cilvēki, datori, telefoni, kaķi, suņi plus gaiss un ventilācija.
• Viens no mikroklimata un komforta rādītājiem ir arī trokšņu līmenis. Dzelzceļš mājas tuvumā pat ir mazāk kaitinošs nekā slikta trokšņa izolācija iekštelpās. Ēkas blīvums ir noteicošais – jo ēka blīvāka, no biezākiem dēļiem celta, jo troksnis mazāk iet cauri.
• Ja ierīko ventilāciju, kaut vai to pašu frešu, sienā ir caurums, un troksnis nāk iekšā. Tad var padomāt un varbūt ventilāciju likt tajā mājas pusē, kur atrodas krūmi, kas nedaudz slāpē troksni.