8 atvasaras darbi tomātu siltumnīcā

Natālija ir dzimusi rīdziniece. Uz laukiem Brenguļos Valmieras tuvumā kopā ar vīru un diviem maziem puikām pārcēlās pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem no Rīgas, kur ģimene dzīvoja lielā šaurībā. Natālija ir oficiāli atzīta kolekcionāre, kas drīkst ne tikai ievākt, bet arī pārdot kolekcijas tomātu sēklas, – un tādu kolekcionāru nav daudz.

Natālijas tomātu audzēšanas knifi

Dažus no tiem iespējams izmēģināt vēl šoruden, citus – nākamajā gadā.

1.  Lai nenolūztu, lielākie augļi un smagākie ķekari tiek atbalstīti – kāds guļ uz putuplasta paliktnīša, cits uz otrādi apgāzta plastmasas spainīša.
2. Tomātus siltumnīcā audzē uz melnā agrotīkla augsnes seguma. Agrotīklu uzvelk pavasarī uz sastrādātas zemes un tomātus stāda iegriezumos. Tas neļauj augt zālei un attiecīgi Natālijai, kas savas trīs tomātu siltumnīcas kopj viena pati, ir mazāk jāravē, jo kāda nezāle jau vienmēr pamanās izspraukties celiņos un pat iegriezumos līdzās pašiem tomātiem. Agrotīkls laiž cauri ūdeni, un virs tā var droši laistīt, tomēr uz augšu mitrums ceļas mazāk nekā no kailas, salaistītas zemes. Tādējādi siltumnīcā ir sausāks gaiss, kurā tomāti jūtas labāk un mazāk slimo. Rudenī, kad tomātu raža novākta un stublāji nogriezti, agrotīklu noņem. To izmanto vairākus gadus. Kārtīgi izpurina un patur saulītē – tā ir gana spēcīga, lai iznīcinātu dažādus slimību izraisītājus. Ja nu kāda sēņu slimību spora vai cits mikrobs tomēr būtu segumā aizķēries, pret tiem pavasarī tiek stiprināta nākamā tomātu paaudze, sēklas apstrādājot ar Vitmīnu, bet augsnē iestrādājot bioloģisko preparātu Biomikss.
3. Augustā tomātu stādiem nogriež galotni. Griež, atstājot divas lapas virs ķekara, kurā jau aizmeties pirmais tomātiņš – vismaz tik liels kā ķirsītis. Ķekarus, kuri vēl tikai zied, lai cik skaisti, bez žēlastības nogriež. Tie tikai lieki tērē tomāta spēku augšanai, lai gan šajā gadalaikā tas vairāk vajadzīgs augļu briedināšanai un nogatavināšanai. Natālija saviem tomātiem galotnes griež ap 10.–15. augustu. Taču, ja tavā siltumnīcā tas vēl nav izdarīts, droši ņem šķēres. Labāk griezt mazliet vēl nekā negriezt nemaz. Kad galotne nogriezta, tomāti ar jaunu sparu veido pazarītes, arī tās jāizlauž.
4. Gatavos tomātus noņem. Īsto gatavības brīdi sevišķi svarīgi ir noķert neparastu krāsu, piemēram, zaļajiem, melnajiem un rozā tomātiem, jo pārgatavojušies tie vairs nav tik garšīgi. Taču jānoņem arī tie, kas, īpaši nemainoties, pie stublāja var karāties gandrīz vai bezgalīgi, piemēram, modernie hibrīdo šķirņu tomāti, kuriem ir bieza miza un stingrs mīkstums. Tikpat labi kā pie stublāja tie var glabāties arī istabā kastītē, jo ir speciāli radīti, lai ilgi saglabātu preces izskatu un garšu. Taču, ja pie tomāta auga ilgi karājas nenovākti gatavie tomāti pirmajos ķekaros, nākamie ķekari lēnāk nogatavojas, un var gadīties, ka pienāk rudens, siltumnīca jātīra, bet vēl pilna zaļu tomātu.
5. Novāktos tomātus glabā kastītēs vienā kārtā siltumā, istabas temperatūra. Noteikti nevajag likt ledusskapī – vēsumā turēti tomāti kļūst daudz negaršīgāki. Vienā kastītē liek vienas gatavības pakāpes tomātus – gatavos pie gatavajiem, pusgatavos pie pusgatavajiem. Zaļos nogriež kopā ar visu ķekaru un liek pie zaļajiem.
6. Augsnes atveseļošanai un ielabošanai siltumnīcā iesēj eļļas rutkus vai baltās sinepes. Ja tomāti stādīti kailā dobē, var sēt jau augustā, kad tiem nogrieztas apakšējās lapas un noņemti pirmie augļu ķekari. Tomāti turpina augt līdz septembra beigām vai pat oktobrim, un pa apakšu, tiem netraucējot, aug augsnes ielabotāji. Tā kā Natālijas dobes sedz melnais agrotīkls, viņa tomātus no siltumnīcas izvāc jau septembrī, lai varētu noņemt agrotīklu un iesēt sinepes. Kad sinepes paaugušās, bet noteikti pirms ziedēšanas un pirms sākas sals, tās nogriež vai nopļauj un iestrādā augsnē veidā, kāds katram pieejams, – ierok vai iefrēzē.
7. Pret kaitēkļiem un slimībām palīdz arī samtenes. Kaitēkļus – ne tikai tomātu – tās atbaida jau ar smaržu vien. Bet vielas, ko tās izdala, spēj cīnīties pat ar mazo, nejauko tārpeli nematodi, kas dzīvo augsnē, citos veidos ir no tās grūti izdabūjams un spēj sabojāt jebkuru dārzeņu ražu. Samtenes ieteicams audzēt starp tomātiem, kur vien tas iespējams, – gan siltumnīcu dobēs, gan laukā un podos. Ja ir pašu vāktas (būs lētāk!) samteņu sēklas, tās tagad var iesēt augsnes ielabošanai siltumnīcā – tāpat kā sinepes vai eļļas rutkus. Pirms salnām siltumnīcā var ienest, sasmalcināt un ierakt arī samtenes no puķu dobēm. 
8. Sēklu ievākšana. Lai būtu cerība, ka nākamajā gadā izaugs tikpat garšīgi tomāti kā tie, kas iepatikās šogad, pats svarīgākais – sēkliņas jāvāc no šķirnēm, nevis hibrīdiem. Šķirnes ir, piemēram, ‘Jūrmala’, ‘Kondīne’, kā arī tās, ko piedāvā kolekcionāri. Pats svarīgākais, lai aiz šķirnes nosaukuma nesekotu apzīmējums F1 – tas liecina, ka šķirne ir pirmās paaudzes krustojums. Lai tādu iegūtu, jākrusto noteikti vecākaugi. Kādi – to zina tikai šķirnes īpašnieks. No hibrīdiem sēkliņas dažkārt mēdz būt neauglīgas. Ja arī ir auglīgas, no tām var izaugt tomāts, kas nemaz nelīdzināsies vecākam.

Interesantas šķirnes no Natālijas kolekcijas

• ‘Berrisa trakie ķirši’ – ļoti ražīgi un supersaldi. Lieliski garšo nesagriezti želejā.
• ‘Erk’ – igauņu nacionālā šķirne, ko viņi lolo līdzīgi kā mēs savu ‘Jūrmalu’ un ‘Kondīni’.
• ‘Mīlētāju pusdienas’ – šķirne nav pārlieku ražīga, bet tieši tik salda kā nosaukums.
• ‘Saules dāvana’ – lieli ķekari, saldi augļi (100–200 g) un marmelādīgs mīkstums.
• ‘Zelta ananass’ – ļoti garšīgi, sulīgi un saldi, garšas ziņā tiešām līdzinās ananasiem.
• ‘Sibīrijas rozā tīģeris’ – garšīgi un svītraini kā sārts, brūns un zili violets tīģeris.
• ‘Franču ķekars’ – ļoti ražīgi, no viena stāda var piepildīt daudzas konservu burciņas.
• ‘Svītrainie ķirši’ – nogatavojoties violeti ar zaļām svītrām, sver ap 20 g, ļoti saldi.
• ‘Gargamel’ – nogatavojoties oranžsarkani ar tumši violetu, 100–120 g, der vītināšanai.