Santa.lv
  • 23.09.2025
  • Zelta jāņoga – skaista un garšīga. Kas jāzina par audzēšanu?

    Indra Ozoliņa
    Foto: Savelov Maksim / Shutterstock
    Zelta jāņogas tik tiešām atbilst nosaukumam – tās ir tik skaistas, ka būtu vērts stādīt pat tad, ja neražotu ogas. Taču ražo gan – ļoti sulīgas, bagātas ar C vitamīnu, turklāt ogu garšu grūti salīdzināt ar kaut ko citu. Atkarībā no šķirnes tās ir saldas, saldskābas vai skābas, ar izteiktu vai neitrālu aromātu.

    Konsultē Ginta Jakštāne, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas vadītāja. 

    Ziedēšanas laikā zelta jāņogas (Ribes aureum) krūms ir ārkārtīgi dekoratīvs, kā zelta kupena, un ziediņi ļoti patīkami smaržo. Arī lapas ir dekoratīvas, it īpaši rudenī, kad krāsojas dzelteni sarkanos vai karmīnsarkanos toņos. Ogas mēdz būt melnas, oranži dzeltenas, brūnganas vai purpurkrāsā un nogatavojas no jūlija beigām līdz augustam. Forma – garena, apaļa vai ieapaļa. Ogas gandrīz nebirst un ilgi paliek krūmā. Vislabāk tās lietot svaigā veidā, jo pārstrādājot daļa vērtīgo vielu iet bojā. Izcilas ir žāvētas zelta jāņogas, kas atgādina rozīnes. 

    Krūmi ir ražena auguma, var sasniegt pat 2,5 m augstumu un 3 m platumu. Tie veido dziļu un spēcīgu sakņu sistēmu, tāpēc ir sausuma un karstuma izturīgi, pieticīgi audzēšanas apstākļu ziņā. Zelta jāņogas ir arī salcietīgas un neapsalst mūsu klimata apstākļos. Krūma mūžs ir aptuveni 15 gadu, bet labos kopšanas apstākļos var sasniegt 30 un vairāk gadu.

    Kas jāzina par zelta jāņogas audzēšanu?

    • Zelta jāņogas ieteicams stādīt aprīļa beigās un maijā vai septembrī.  
    • Vislabāk to darīt saulainā, no vējiem aizsargātā vietā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par 1,5 m.
    • Vispiemērotākā ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Mālainu augsni vēlams dziļi ielabot ar kūdru. Ideālais pH 5,5–6. 
    • Augsnes ziņā zelta jāņogas nav ļoti prasīgas, bet, ja grib bagātīgu ražu, tad augsne dziļi jāuzirdina un jāsamēslo. Pirms stādīšanas augsni sagatavo apmēram 50 cm dziļumā, izlasa nezāļu saknes un uz vienu kvadrātmetru iestrādā 6–10 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai komposta. Var pievienot arī 30–40 g pelnu.  
    • Stādīšanas bedrē no augsnes izveido uzkalniņu, uz tā novieto stādu un uz visām pusēm vienmērīgi izvieto saknes. Tās apber ar ielaboto, auglīgo augsni un augsni ap iestādīto augu pieblīvē.
    • Lai veidotos glītāks krūms, stāda tā, lai sakņu kakliņi atrastos 3–5 cm dziļi augsnē. Stādu pēc iestādīšanas kārtīgi apgriež, atstājot tikai 3–4 pumpurus. 
    • Pēc iestādīšanas augu kārtīgi salaista, apmēram spaini ūdens uz vienu krūmu, bet, kad tas ir ieaudzies, nav nepieciešams laistīt arī sausā laikā.
    • Krūmi ogu ieguvei jāstāda 2–2,5 m attālumā cits no cita, jo tie ir ražena auguma un, lai ienāktos ogas, vajag labu apgaismojumu.Tuvāk (0,7–1 m) var stādīt, ja vēlas audzēt dekoratīviem nolūkiem, piemēram, dzīvžogā. 
    • Apdobes nosedz ar 5–7 cm biezu kūdras kārtu, lai labāk saglabātos mitrums un mazāk augtu nezāles. 
    • Nākamajos gados pavasarī mēslo ar slāpekļa minerālmēsliem, bet rudenī ar fosfora un kālija mēslojumu, iestrādājot 20 g uz kvadrātmetru. Pēc noziedēšanas var papildus pabarot ar attiecībā 1:10 atšķaidītiem putnu mēsliem vai ar kādu komplekso mēslojumu. 
    • Veģetācijas periodā apdobē katru gadu izravē nezāles, uzirdina augsni un nomulčē ar kūdru. 

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk