• Zaļā siena jeb vertikālais dārzs. Kā tādu izveidot?

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    10. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Kārdinošie zaļie brīnumi – augu sienas gan ārā, gan telpās pat vairāku stāvu augstumā – redzēti ārzemju ceļojumos un internetā. Cik viegli vai grūti pie tādas tikt, un kā ar tādu sadzīvot?

    Ar zaļajām sienām iepazīstina:

    • Ineta Ozoliņa-Skrūzmane, Bulduru Tehnikuma floristikas pasniedzēja, amata meistare.
    • Didzis Bērziņš, zemnieku saimniecības Bērziņi pārvaldnieks, kura uzņēmums ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas palīdz zaļās sienas izveidot. 

    Kādus augus izvēlēties zaļajai telpaugu sienai

    • Lai siena būtu skaista uzreiz un izskatītos labi pēc iespējas ilgāku laiku, augu izvēle mazliet līdzinās vienādojuma risināšanai ar vairākiem nezināmajiem. Vai arī žonglēšanai ar vairākām bumbiņām vienlaikus. Jāizvēlas konkrētajai vietai piemērotākie augi: ļoti gaišā, saulainā un siltā tie būs vieni, tumšākā un vēsākā – citi.
    • Augiem jābūt pietiekami lieliem un kupliem, lai tie uzreiz nosegtu sienas tehniskās konstrukcijas. Taču ar tik kompaktu sakņu sistēmu, lai tā ērti ievietotos podiņā, kas visi ir vienāda lieluma. Turklāt būtu labi, ja augi nebūtu pārāk ātraudzīgi. Nederēs tādi, kas aug taisni un stāvi kā pīķi, jo sienā tie ievietoti nedaudz slīpi, un maigs, līgans nokarenums rada skaista, bieza, dzīva gobelēna efektu. Kā jau gobelēns, tas būs skaists, ja izmantos dažādas struktūras un faktūras – smalkas, sīkas lapiņas un tādas, kam lielāks laukums, smailas un apaļīgas.
    • Par krāsām arī jādomā – skatu ļoti atdzīvina raiblapu augi. Izcili, ja sienā izdodas iemitināt arī kādu ziedošu augu.
    • Skaisti, protams, izskatās nokareno augu vijīgie dzinumi – bet tikai tad, ja tie nesaaug pārāk gari un nenoēno apkārtējos. Turklāt labāk, ja tiem visiem ir aptuveni līdzīga vajadzība pēc ūdens un barības vielām – ja visus var laistīt un mēslot reizē un vienādi daudz, tas ievērojami atvieglo kopšanu. 
    • Bulduru Tehnikuma zaļās sienas augi

      •  Spatifīlas (Spathiphyllum) – dekoratīvas gan lapas, gan ziedi. 
      •  Andrē antūrijas (Anthurium andraeanum) – dekoratīvas gan lapas, gan ziedi.
      •  Kodijas jeb krotoni (Codiaeum) – īpaši izceļas ar lapu krāsainību.
      •  Ripsāļi (Rhipsalis). Daļēji sukulenti augi, kuru smalkais zarojums un lapojums veido fonu pārējiem augiem. Teorētiski tiem vajadzētu mazāk mitruma nekā pārējai kompānijai, taču tie ir lieliski iedzīvojušies, pierādot, ka augi spēj būt arī gana elastīgi. 
      •  Sarveida asparāgi (Asparagus plumosus). Palikuši vienīgie. Sākumā bija arī blīvziedu asparāgi (Asparagus sprengeri) ‘Sprengeri’, taču, sākoties apkures sezonai, tos apsēda laputis. Lai neapdraudētu visu pārējo sabiedrību, ‘Sprengeri’ kompozīcijā tika nomainīti ar citiem augiem.
      •  Nefrolēpes (Nephrolepis) – papardes ar garākām, nokarenām lapām.
      •  Adiantpapardes (Adiantum) – tām patīk gaiša vieta, tāpēc novietotas tuvāk apgaismojumam, augšējā daļā.
      •  Peperomijas (Peperomia) – arī vēlas gaišāku vietu. Pārvietotas no lejas, kur ir tumšāks, uz augšu, iedzīvojās un jūtas labi.
      •  Efejas (Hedera helix) raiblapu šķirne. Vēl meklē savu vietu – palikt vai ne.

      Bulduru Tehnikuma foajē, kur telpaugu siena novietota kā skolas vizītkarte un krāšņs sveiciens ienācējiem, ir diezgan tumša vieta, kurā nereti mēdz būt arī caurvējš. Turklāt, kā jau iekštelpās, tajā visu gadu ir diezgan līdzīgi apstākļi. Tas, protams, īsti nesader ne ar viena telpauga dabisko dzīvesvietu, lai kurā pasaules malā tā būtu, jo visur ir gan aktīvā augšanas sezona, gan miera periods. Tā kā apstākļi nav no vienkāršākajiem, tad tika izvēlēti izturīgi, vismaz daļēji ēncietīgi augi, kas cēlušies vēso subtropu klimatiskajā zonā. Bulduru telpaugu siena izveidota 2022. gada augustā, telpaugu pārstādīšanas laikā, tātad pašlaik tai ir gandrīz pusotra gada. Tās izmērs ir aptuveni 4,3 kvadrātmetri, kuros ir vieta 154 augiem.
      Raksts turpinās pēc reklāmas

      Ikdienas kopšana

      Augu siena nav nekāds ķieģeļu mūris, ko vienreiz uzbūvē, un viss. Ne tikai gadu, divus vai piecus, bet pat mēnesi tā nebūs skaista, ja netiks regulāri apčubināta un aprūpēta. Tāpēc katru nedēļu ir jāņem kāpnes, jārāpjas augšā, jāpārskata un jāizbužina katrs podiņš no augšas līdz pat apakšai. Jānolasa vecās lapiņas. Jāizgriež pārāk biezi sakuplojušās lapas un dzinumi. Jāskatās, vai kaut kur neparādās kaitēkļi un slimības, un jārīkojas, izvērtējot, kas būtu prātīgāk. Varbūt ārstēt ar pieejamiem un atļautiem līdzekļiem, bet varbūt uzreiz izņemt slimo vai bojāto augu no sienas, lai neaplipina citus, un aizstāt ar jaunu.

      Ja slikti jūtas un izskatās kāda noteikta augu grupa – tā tas bija, piemēram, ar adiantpapardēm un spatifīlām –, jācenšas saprast, kas tiem kaiš – par tumšu, par gaišu, par aukstu, par siltu, vai nepiemērots augsnes un barības šķīduma pH. Vai to iespējams mainīt? Varbūt no tumšākas vietas var pārcelt uz gaišāku? Vai arī jāatsakās no šiem un vietā jāizvēlas citi augi?

      Par acīm neredzamo

      • Ūdeni un mēslojumu piegādā automatizēta sistēma. Tas ir vēl viens nezināmais vienādojumā, kas jāizrēķina, – cik bieži un cik daudz laistīt un mēslot, lai nebūtu ne par daudz, ne par maz.
      • Augsne. Bulduros sienas augu stādīšanai sagatavots triju veidu substrāts, piemērots katra augšanas īpatnībām. Visam pamatā ir neitralizēta kūdra. Ripsāļu substrātam pievienots vairāk grants, lai tas uzsūktu mazāk mitruma un augi, kuriem vajag mazāk mitruma nekā pārējiem, nesāktu pūt. Savukārt ēdelīgāko – kodiju un antūriju – substrātam pievienota arī neliela daļa dabiskā mēslojuma, t. i., sadalījušos kūtsmēslu. Domājams, ka jau nākamajā vasarā augus vajadzēs pārstādīt un substrātu atjaunot.
      • Papildu apgaismojums. Lai augiem netrūktu gaismas, ir ierīkots papildu apgaismojums ar speciālām augu lampām. Taču tas nav gluži vienmērīgs pa visu augu sienu. Tāpēc, piemēram, spatifīlas, kurām vajag mazāk gaismas, novietotas tuvāk grīdai. Savukārt peperomijas un adiantpapardes, kam vajag vairāk gaismas, – tuvāk spuldzēm.

      Konstrukcija, kas visam pamatā

      • Moduļu sistēma. Zaļās sienas konstrukcija veidota no Pixel Garden moduļiem. Viens modulis sastāv no kastītes un diviem podiņiem. Moduļus var savienot kā lego klucīšus un veidot no tiem tādu sienu, kādu vēlas, – vienlaidu vai kādos ģeometriskos rakstos. Moduļa izmērs, kāds izmantots arī Bulduru Tehnikuma zaļajai sienai, ir 18,6 × 30 cm. Mazākais izmērs – 12 × 20 cm – vairāk piemērots, piemēram, garš­augu un zaļumu dārziņam pie virtuves vai balkona sienas. Tos var izmantot gan iekštelpās, gar ārā – materiāls pacieš gan salu, gan UV starojumu.
      • Ja telpas siena un saimnieks atļauj, moduļus var piestiprināt (pieskrūvēt) tieši pie sienas. Prātīgāk tomēr šķiet, ja ēkas sienas nesacaurumo un tā nenonāk tiešā saskarē ar sistēmu, kurā valda pastāvīgs mitrums. Tāpēc augiem var izgatavot speciālu sienu, piemēram, saplākšņa sienu ar metāla rāmi, un pie tās tad stiprināt augu sienas moduļus.
      • Protams, šis ir tikai viens no variantiem, kādi iespējami augu sienas izveidošanai. Citi: tekstilmateriāla kabatiņu sistēmas, bloki, kas atgādina milzīgas dēstu kasetes, un tml. Aizrautīgi un atjautīgi entuziasti zaļās sienas mājas apstākļos veido, radoši izmantojot, piemēram, puķu kastes, lietus ūdens teknes, kanalizācijas caurules, paletes, tukšas PET pudeles un vēl visvisādus materiālus. (Idejas var smelties internetā, meklējot DIY vertical gardening vai DIY green wall).
      • Laistīšanas sistēma. Laistīšanas caurule ar pilinātājiem tiek iestrādāta tikai augšējā rindā, pilinātāju pievienojot katram no augšējiem moduļiem. Kad modulis savācis apmēram litru ūdens, pārējais caur pārplūdes atveri tek uz leju, uz nākamo moduli, un tā arvien uz priekšu, līdz aplaistīta visa siena no augšas līdz pat apakšai. Kad apakšā ūdens sāk tecēt laukā, krāns jāgriež ciet. Šis ir pats vienkāršākais un lētākais laistīšanas variants – atverot krānu, ūdens tek. Iespējamas arī dažādas sarežģītības pakāpes, beidzot ar programmējamu, attālināti vadāmu laistīšanas sistēmu, kurai var pievienot arī mēslojuma dozatoru. Tieši tāda ir arī Bulduru zaļajai sienai.
      • Cik maksā?

        • Materiāli vienam sienas kvadrātmetram (18 moduļi jeb 36 podi) izmaksā 250 eiro. 
        • Gatava siena ar ierīkošanu un āra augiem – sākot no 360–400 eiro par kvadrātmetru.
        • Ar telpaugiem un gudro laistīšanas sistēmu – ap 800–1000 eiro par kvadrātmetru. 

        Zaļās sienas priekšrocības

        • To iespējams ierīkot vietās, kas nav piemērotas tradicionālai puķu dobei. 
        • Ļoti efektīgi un pārsteidzoši izskatās gan vairākstāvu ēkas puķu fasāde, gan neliela namiņa ziedošais paksis – jo tā taču nemēdz būt. Bet ir.
        • Tā kā augi nav iestādīti visi kopā, kā tas ir puķu kastēs un konteineros, ja nepieciešams, tos katru atsevišķi iespējams nomainīt vai pārvietot jebkurā brīdī. 
        • Runājot par zaļajām sienām telpās, vienmēr tiek uzsvērts, ka tās uzlabo mikroklimatu – gan fizisko, mitrinot un attīrot gaisu, gan psiholoģisko. Un tā tas arī ir.

        Zaļās sienas problēmas

        • Latvijas klimatā ziemcietes zaļajā sienā ziemu pārciest nespēj. Jādomā arī par to, kā tā izskatīsies un ar ko tiks piepildīta ziemā.
        • Jāatzīst, ka šis nu gan nav nekāds lētais prieks. Drīzāk jau gluži pretēji.

        Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē