Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Misijas apziņa
«Latvijā šī šķirne nav visai populāra,» teic Kristīne. Šīs šķirnes reputāciju gan pabojājuši pelēči, kuru izcelsme nav pierādāma. «Žēl, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas satikuši «neriktīgus» veimāriešus, un ir pārliecināti, ka tas ir dumjš, nepaklausīgs un nejauks suns. Tā nav taisnība,» uzsver audzētāja. Kristīne ar veimāriešu audzēšanu nodarbojas jau vairākus gadus un ne mirkli nav nožēlojusi savu izvēli.
Zilās asinis
Pirmais, kas krīt acīs, ieraugot veimārieti, ir viņa skaistais sudrabaini pelēkais apmatojums un dzintarkrāsas acis. Taču galvenā šo suņu atšķirības zīme nebūt neslēpjas ārējā izskatā.
Veimāras putnu suņi izceļas ar augstu intelekta līmeni, lielisku atmiņu un spēju patstāvīgi risināt problēmas. Ja tā var teikt – tās ir suņu pasaules zilās asinis.
Tai pašā laikā viņi ir ārkārtīgi uzticīgi savam saimniekam. Veimārieši ļoti grūti panes vientulību, tāpēc pie vismazākās iespējas cenšas nogulties maksimāli tuvu saimniekam, lai justu viņu. «Veimārieši tik ļoti man ir pieķērušies, ka pēc desmit minūšu prombūtnes vannasistabā viņi mani sagaida ar tādu sajūsmu, it kā es būtu bijusi desmit dienu ilgā komandējumā,» smejas Kristīne. Šie suņi lieliski izturas arī pret bērniem. Bet, kaut arī sadzīvē veimārieši nav agresīvi, viņi ir ļoti drošsirdīgi un, sajūtot potenciālas briesmas savu saimnieku tuvumā, būs gatavi tos aizstāvēt.
Izcelsme
Daži zinātnieki uzskata, ka Veimāras putnu suņu senči bija pelēkie Svētā Ludviga suņi, taču vairākums pētnieku tomēr ir pārliecināti, ka šiem suņiem ir vācu izcelsme – senči ir pelēkie vācu dzinēji, kam tika «pielietas» bladhaundu un Svētā Huberta suņu asinis. Sākotnēji ar šķirnes audzēšanu lielākoties nodarbojās mežsargi un mednieki, kuriem veimārietis bija uzticams palīgs un kompanjons. Veimāras putnusuņus, kam piemīt lieliska oža, pārsteidzoša izturība un niknums pret zvēru, izmantoja, lai dzītu lielo medījumu – lāčus, vilkus un aļņus.
19. gadsimta vidū veimārietis kļuva ļoti populārs vācu lielkungu vidū: viņu oficiāli audzēja Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta galmā, bet iegādāties šīs šķirnes kucēnu varēja tikai priviliģētie šķirnes cienītāju kluba biedri. Turklāt, iegādājoties šādu četrkājaino mednieku, vajadzēja stingri ievērot visus kluba noteikumus šīs šķirnes vairošanā. Prasībām neatbilstošus suņus vai nu neiekļāva ciltsrakstos, vai pat likvidēja. Šādas stingras atlases rezultāts padarīja veimārieti savā dzimtenē par retu un ekskluzīvu suņu šķirni. Pat slavenais Bismarks saņēma atteikumu, kad viņš izteica vēlmi iegādāties šo suni.
20. gadsimta otrajā pusē veimāriešus sāka ievest ASV, kur tie iekaroja salīdzinoši lielu popularitāti. Tur šo drosmīgo suni izmantoja ne tikai medībās, bet arī policijas darbā. Tāpat Veimāras putnusuņi iekaroja arī Lielbritānijas iedzīvotāju simpātijas, kur tie parādījās dažus gadus pēc Otrā pasaules kara. Starptautiskā kinoloģiskā federācija (FCI) oficiāli šķirni atzina 1969. gadā.
Intelekts
Veimāras putnu suņi ir īsti aristokrāti medību suņu šķirņu vidū. Viņi ir eleganti, ļoti gudri un disciplinēti, pie jebkādiem apstākļiem izturas cienījami, varētu pat teikt – estētiski aukstasinīgi. Augstā intelekta dēļ šie suņi labprāt iziet apmācību un spēj iegaumēt daudz komandu, padarot viņus par vienu no visspējīgākajiem suņiem dresūras ziņā. Nenoliedzami, visspēcīgāk veimāriešos attīstītas dotības, kas saistās ar medībām, taču viņu kopējais apķērības, socializācijas un adaptācijas līmenis ļauj viņiem būt par lieliskiem ģimenes mīluļiem. Šīs šķirnes pārstāvji medībās lieliski strādā pārī ar saimnieku, izcili ķer un atrod medījumu. Lai gan ātruma ziņā veimārieši zaudē citām medību šķirnēm, toties viņi var palepoties ar taktisko iemaņu arsenālu un spēju domāt stratēģiski. Veimāras putnu suņus bieži izmanto policijas darbā, jo viņu asā oža palīdz veiksmīgi tikt galā ar narkotiku meklēšanu. Tāpat viņi palīdz arī glābējiem un kalpo par pavadoņiem cilvēkiem ar redzes un dzirdes problēmām.
Raksturs
Veimārieši ir komunikabli un miermīlīgi suņi, kam piemīt neizsmeļama enerģija. Potenciālajam saimniekam jāsaprot, ko viņš uzņemas, iegādājoties šādu medību suni. Veimārieši dievina skraidīt un pavadīt laiku svaigā gaisā. Ja suns nesaņems nepieciešamo fizisko slodzi, viņa raksturā sāks dominēt ne tās pozitīvākās iezīmes: spītība, iracionāla aktivitāte, vēlēšanās paveikt kādu nedarbu mājās. Ja suns tiks pareizi audzināts un kopts – šis gudrais un kustīgais dzīvnieks kļūs par pilntiesīgu ģimenes locekli un lielisku sargu. Šī šķirne ir piemērota tiem cilvēkiem, kuriem patīk aktīvs dzīvesveids, piedzīvojumi un dinamika. Veimārietis kļūs par tavu kompanjonu rīta skrējiena laikā, velobraucienos, pārgājienos un ceļojumos. Turklāt šie suņi vienkārši dievina ūdeni. Neliedziet viņiem šo prieku!
Socializācija
Vemāras putnu suns ātri ielāgo ģimenes locekļu paradumus un dienas kārtību, ja viņi, protams, aktīvi iesaista suni savā dzīvē. Visu laiku, ko saimnieks pavada mājās, veimārietis cenšas izmantot, lai būtu blakus cilvēkam. Pret ģimenes draugiem savās mājās veimārieši parasti ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi. Bet pret svešiniekiem uz ielas viņi būs ļoti uzmanīgi un centīsies izvairīties no tieša kontakta. Veimārieši ļoti mīl bērnus, bet lai šī komunikācija būtu veiksmīga, dzīvnieks jau kopš agras bērnības jāved uz suņu skolu. Nē, nē, sus nav agresīvs, un maz ticams, ka ir spējīgi kaut ko nodarīt mazulim, tomēr, tas ir visai liels un spēcīgs dzīvnieks, tāpēc iegādāties to kā rotaļlietu jūsu bērnam nav prāta darbs.
Veimārietis labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem mājās, taču savstarpējai adaptācijai būs nepieciešams laiks un pūles no saimnieka puses.
Veimārieši parasti skaidri saprot atšķirību starp dzīvniekiem uz ielas un mājas mīluļiem savā teritorijā. Svaigā gaisā veimāriešos pamostas mednieka instinkti, tāpēc jebkurš ielas kaķis vai putns automātiski kļūst sunim par medījumu. Savukārt savās mājās šie suņi ar kaķiem var kļūt par labākajiem draugiem un pat gulēt kopā.
Veimārietis ir lielisks rotaļu biedrs. Pat vislielākā azarta brīdī šie suņi nekad neiekodīsies ar zobiem savā rotaļu biedrā – lai tas būtu bērns vai kaķis. Visticamāk, te nostrādā šķirnes mednieka meistarība atnest medījumu zobos, to nesabojājot.
Apmatojums
Praktiskie vācieši radījuši dažādas putnu suņu šķirnes – citu par citu labākas. Un visi viņu radītie suņi ir brūni, melni vai raibi, lai mežā tos grūtāk pamanīt. Un tikai veimārietis ir pilnīgi citāds: vienkrāsains, visās plekēkbrūnganajās krāsu niansēs – no gaiši sudrabaina un peļu pelēkā līdz stirnas brūnpelēkajam. Veimārieši ir arī vienīgie, kuriem ir īpašais metāliskais mirdzums apmatojumā. Tas viņus padara unikālus. Ir divu tipu veimārieši – īsspalvainie un garspalvainie. Savulaik bija arī vēl asspalvainais tips, bet mūsdienās tas vairs nav sastopams. Starp citu, īsspalvaino veimāriešu metienos regulāri dzimst arī garspalvaini suņi, šis gēns turpina parādīties.
Kopšana
Ausis veimārietim ir nokarenas, tāpēc ne pārāk labi vēdinās. Tas var veicināt dažādas slimības. Tāpēc ausīm jāpievērš pastiprināta uzmanība, regulāri jāiztīra no tām liekais sērs. Aptiekās nopērkams speciāls ausīs pilināms līdzeklis, kas šķīdina sēru ausīs. Pēc tam atliek vien to ar mīkstu lupatiņu izslaucīt. Arī pēc peldes, ko veimārieši vienkārši dievina, vajadzētu rūpīgi izslaucīt suņa ausis.
Suņi ir ļoti jutīgi pret blusu kodieniem. Tik ļoti, ka pēc kodiena var sākt veidoties pat dermatīts. Tāpēc pret to ir jācīnās laikus. Veterinārajās aptiekās atrodami dažnedažādākie pretblusu līdzekļi, atliek vien izvēlēties tavam sunim piemērotāko.
Visādi citādi veimārieša kopšana īpašas raizes nesagādā, kā ikvienam sunim – regulāri jāapriež nagi un jāizsukā apmatojums. Tas arī viss.
Veselība
Kā jau visiem liela auguma suņiem, arī veimāriešiem iespējama gūžu un elkoņu locītavu displāzija. Tāpat arī kuņģa sagriešanās un sirds slimības. Taču tā nebūt nav norma un ikdiena. Apzinīgi audzētāji visā pasaulē cenšas ļoti rūpīgi plānot metienus un vaislas darbā izmantot tikai veselus suņus. Kopumā Veimāras putnu suņi ir ļoti veselīga šķirne. Savulaik visiem veimāriešiem astes kupēja, bet vēlāk tas tika aizliegts. Taču sabiedrībā dzirdētajiem nostāstiem, ka nu visi staigā asiņainām un atdauzītām astēm, neesot pamata. «Šīs runas ir pārspīlētas. Jā, gadās reizēm, ka suns kaut kāda iemesla dēļ asti traumē, bet tā ir saimnieka atbildība. Un tā gadās gaužām reti. Mēs esam par dabiskām astēm, lai gan mums ir arī kucīte, kurai aste ir kupēta,» stāsta Kristīne.
Barošana
Ēdienkartei jābūt sabalansētai, lai tajā būtu nepieciešamais fosfora un kalcija daudzums. Nevajadzētu aizmirst, ka tas ir liels suns, kam ir arī atbilstoši liela apetīte. Barībai nevajadzētu būt pārlieku koncentrētai, un, lai izvairītos no kuņģa sagriešanās, tā jāsadala pa trim reizēm, nevis jādot uzreiz ļoti daudz. Kristīne Līdaka savus suņus baro ar profesionālo barību.
Ņem vērā!
- Pirms iegādājies smuko, zilacaino veimāriešu kucēnu, atceries, ka drīz vien šis bučmūlītis izaugs par lielu «teļu», kurš prasīs tavu uzmanību, laiku, finanses un enerģiju. Šis suns nav dizaina priekšmets, kas rotās tavas mājas interjeru, bet dzīva radība ar savām kaprīzēm un vajadzībām.
- Veimārietis ir fiziski spēcīga šķirne, tādēļ laikus jāmāca pamata paklausības iemaņas un disciplinēta uzvedība.
- Vidēji metienā dzimst 6–10 kucēni.
- Dzīves ilgums – vidēji 12 gadi
- Sastopami gan īsspalvaini, gan garspalvaini veimārieši
Priekšrocības
- Nav agresīvs
- Lielisks mednieks
- Laba veselība, izturīgs
- Kopšana īpašas rūpes neprasa
- Burvīgs ģimenes draugs un kompanjons
- Labi satiek ar bērniem un mājdzīvniekiem
- Viegli apmācāms
- Labs sargsuns, bet ne agresīvs
Trūkumi
- Nav radīts dzīvei dzīvoklī
- Nav piemērots gados veciem cilvēkiem
- Nosliece uz displāziju
- Nav domāts sarga funkcijas veikšanai
Veimārieši ir ļoti kustīgi un enerģiski, kādiem arī jābūt īstiem putnu suņiem. Tāpēc pastaigām jābūt ilgām un pietiekami dinamiskām – vidēji šim sunim ārā vajadzētu pavadīt ne mazāk kā divas stundas diennaktī.
