Skaistākie koki un košumkrūmi rudens dārzam

Citi dekoratīvi koki, kam pievērst uzmanību

• Amerikas tulpjukoks (Liriodendron tulipifera). Pati pie šī eksota tiku nejaušības dēļ: kādā stādaudzētavā pirku vairākus citus koku stādus, bet, kad atvedu mājās, maisiņā bija pielikts klāt vēl viens podiņš ar garu pīcku. Tikai nākamajā pavasarī, kad izplauka lapas, nojautu, ka tas ir tulpjukoks, jo jau zināju, ka to forma atgādina senu mūzikas instrumentu liru (no kā arī cēlies koka latīniskais nosaukums). Taču neticība par eksota izdzīvošanu manos Zemgales laukos bija varena. Pārliku stādu lielākā podā un vēl divas ziemas noturēju ar visu podu pieraktu. Šis izturēja! Tad gan stādīju pastāvīgā vietā. Tagad varu sacīt, ka mans tulpjukoks jūtas lieliski un aug kā traks. Turklāt rudenī – kas par rotu – no tīra zelta! Spoži dzeltenas lapas. Ļoti skaists koks. Savā savvaļas izplatības zemē Ziemeļamerikā tulpjukoks izaug 40–50 metru augsts, Latvijā vecākais tulpjukoks, kura vecums sniedzas pāri 40 gadiem, varētu būt sasniedzis kādus15 metrus.
• Japānas katsura (Cercidiphyllum japonicum) no Sakstagala kokaudzētavas, bet nu jau var iegādāties arī citās. Iedzīvojusies izcili. Sagaidāmais augstums apmēram 5–7 metri. Pavasarī lapojums bronzas krāsā ar sārtiem toņiem, vēlāk kļūst zilganzaļš, bet rudenī krāsojas dzelteni oranžsarkanos toņos. Rudenī nokritušās lapas, kas atgādina divlatniekus vai mazliet lielākas naudiņas, izdala patīkamu, saldenu karameļu, kanēļa vai grauzdēta cukura aromātu. Turklāt tiem, kam patīk leģendas un stāsti, varu pateikt, ka pagalmā iestādīts kociņš nes sev līdzi gan naudu, gan ģimenes laimi.
• Ja vien īpašuma platība atļauj, iestādi Eiropas lapegli (Larix decidua) – visas lapegles rudenī krāsojas krēmīgi iedzeltenas. Ja kaut ko gribas pie mājas, tad var iestādīt šķirnes ‘Horstmann Recurved’ lapegli – tā aug lēni un neizaug lielāka par pāris metriem. Turklāt, kad skujas nobirušas, priecē izlocīto zaru raksti.
• Rozā toņu mīļotājiem favorīts varētu būt mana iemīļotā spārnotā segliņa (Euonymus alatus) šķirne ‘Chicago Fire’ – vasarā tam ir skaista zaļo lapu faktūra, bet rudenī tās kļūst spilgti rozā. Vienkārši fantastika! Nevis viegli rozā, bet pat indīgi rozā. Otrs mans favorīts ir spārnotais segliņš ‘Compactus’. Tas ir paliels, 1,5–2 metrus, augsts krūms. Par to patiešām var teikt, ka sārts kā uguns liesma. Arī ziemā ir skaists, jo stumbrs un zari nav vis gludi, bet klāti ar korķveida spārniem, kādu citiem nav. Ja nevar dabūt šķirnes, der arī parastais spārnotais segliņš, arī tas rudenī deg sarkanos uguņos.
• Noteikti nenožēlosi, iestādot Tunberga bārbeles (Berberis thunbergii) – rudenī tās skaisti maina lapu krāsu, kā arī visilgāk saglabā lapojumu. Šķirņu ir daudz, bet, ja man būtu pēc savas pieredzes jāiesaka… ‘Green Ornament’ no zaļas rudenī kļūst sarkana, stāvā ‘Erecta’ no koši zaļas iekrāsojas oranža, ‘Green Carpet’ – koši oranžsarkana, bet ‘Carmen’ no tumšas purpurkrāsas pārkrāsojas koši sarkana.
• Vietās, kur ir augsts gruntsūdens, labi jutīsies baltais grimonis (Cornus alba), kas ir 2–2,5 metrus augsts krūms. Piemēram, šķirnēm ‘Elegantissima’, ‘Sibirica’, ‘Siberian Pearl’ uz rudeni dzinumi kļūst tumšāki un košāki, bet lapas krāsojas sarkanos un violetos toņos…
• Katru reizi paslavēju savu bērzlapu spireju (Spiraea betulifolia) ‘Tor Gold’. Vasaras pirmajā pusē ir dzeltenas lapiņas, pēc tam vasaras otrajā pusē kļūst salātzaļas un turas līdz vēlam rudenim.
• Un uzslavēju arī mežvīnu. Ir arī cits pieclapu mežvīns, kas rudenī nekrāsojas sarkans, bet manējais Parthenocissus quinquefolia var. Engelmannii (nopērkams Latvijas valsts mežu stādaudzētavās, stādaudzētavā Baltezers, kokaudzētavā Bulduri un citur) ir paškāpējs, kuram lapas rudenī pirms nobiršanas tik tiešām skaisti nosarkst spilgti sārtos vai bordo toņos.
• Ko es rudens košumam vēl noteikti gribētu iestādīt, tā ir kātainā vīteņhortenzija (Hydrangea petiolaris jeb Calyptranthe petiolaris), kas prot uzrāpties kokos pat līdz desmit metru augstumam. Tāpēc dažkārt tiek arī nepamatoti apvainota, ka esot parazīts. Bet tā nav patiesība. Vīteņhortenzija sulu no citiem kokiem nesūc, tā tikai pie stumbra stingri pieturas ar sīkiem piesūceknīšiem. Rudenī stingrās sirdsveida lapiņas kļūst spilgti dzeltenas.

Nākamā lapa