Dižskābardis
Ir koki, kas koši dzeltenos, oranžos vai sārtos toņos iekrāsotās lapas nomet ļoti agri – pietiek vien ar spēcīgāku vēja pūsmu vai lietus gāzi, lai tās pašas nobirtu, bet, ja man jānosauc, kuram kokam rudenī lapas turas visilgāk, – tas ir dižskābardis (Fagus), ozola radinieks. Dendroloģe Ināra Bondare saka – skaists tajos ir viss! Pelēcīgi brūnā, gludā miza, vainaga zarojums, spīdīgās ādainās lapas un sēklas – nelieli čiekuriņi, kuros ir mazi, ēdami trijšķautņu riekstiņi… Latvijā parastais dižskābardis pieradināts (dendrologi saka – introducēts) 18. gadsimta vidū. Vainags šim dižkokam var sasniegt vairāk nekā 20 metru augstumu un pat 10 metru platumu. Jā, dižskābārža lapas rudenī iekrāsojas vara krāsā – kādam tā var patikt un kādam ne īpaši, taču tik un tā tas ir citādi, neparastāk. Starp citu, dabā no sēklām izskaldījušās arī sarkanlapainās formas un šķirnes – ‘Purpurea’, ‘Purpurea Pendula’, ‘Purpurea Tricolor’, ‘Zlatia’, ‘Purpurea Latifolia’. Tas ir labs akcents rudenī.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨












































































