Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Ozoli
Mums ozols ir īpašs koks. Saka – tam jābūt katrā kārtīgā latvju sētā. Tikai – kādam? Ja stādi tagad, vajag taču izvēlieties ko īpašāku, vai ne?! Un cilvēks iekrīt uz nosaukumu (arī es!) – viņš izvēlas sarkano ozolu (Quercus rubra), kas ir Ziemeļamerikas izcelsmes. Principā nekā nepareiza te nav, vienīgi pēc tam rezultāts būs lielā mērā atkarīgs no veiksmes. Proti, daļai šīs sugas koku lapas rudenī tik tiešām krāsojas sarkanos un bronzas toņos, taču – ne visiem, citiem tās vienkārši nobrūnē un nobirst. Tāpēc sarkanā ozola stādus, lūdzu, pērc rudenī, lai uzreiz redzētu lapu krāsu. Bet visādi citādi šis ozols ir skaists. Lapu daivas tam nav noapaļotas kā mūsu parastajam ozolam, bet gan smailas kā parastajai kļavai. Augšanas apstākļu ziņā daudz neprasa un ir ātraudzīgs, var sasniegt 25 metru augstumu.
Toties, ja ar garantiju gribi košo lapu krāsojumu rudenī, tad ir jāizvēlas purva ozols (Quercus palustris). Tiesa, arī te visai lielu lomu spēlē, no kura reģiona nākušas zīles (sēklas materiāls), kādi ir laika apstākļi rudenī, un pat no tā, cik daudz katru zaru un lapu glāstījusi saule. Tāpēc var gadīties, ka vienam kokam kāds zars liesmo sarkans, cits krāsojas oranžs, bet vēl cits saglabā zaļo krāsu. Purva ozolu pluss – tie vasaras otrā pusē necieš no miltrasas.
Laba izvēle ar simtprocentu garantiju ir mūsu pašu iezemietis parastais ozols (Quercus robur) ‘Timuki’. Latvijā atlasīta šķirne, kurai lapas vasaras otrajā pusē ir tumši sarkanzaļas.
