Rīga +12°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
CV
Šinšilla (Chinchilla)
Dzimta: grauzēju kārtas
Izcelsme: Dienvidamerika, Andu kalni
Savvaļā sastopama: Čīlē un Peru
Krāsa: dažādu toņu pelēka, brūngana, melna un balta
Apmatojums: bieza vilna, kurai kaitē mitrums
Ķermeņa garums: 20–37 cm
Ķermeņa svars: līdz 500 g
Mūža ilgums: līdz pat 20 gadiem
Priekšrocības
- Šinšilla ir nakts dzīvnieks. Kamēr tu strādā, viņa guļ, taču, tiklīdz tu atgriezies mājās, ir gatava rotaļāties.
- Dzīvnieka urīns un ekskrementi nesmird.
- Šinšilla skaļi „nerunā”.
- Ir ļoti aktīva un kustīga. Vērot tās skraidelēšanu pa dzīvokli ir īsta bauda.
- Ir ļoti apķērīga un ziņkārīga, ar izteiktu individualitāti. Ātri pieķeras cilvēkiem, kas par to rūpējas.
- Ja ir pacietība, šinšillai iespējams iemācīt arī dažādus trikus: atsaukties pēc vārda, uzrāpties uz pleca un pat lēkt cauri riņķim.
- Ir ļoti mīlīga un apburoša. Spēj atkausēt jebkura cilvēka sirdi.
- Dzīvnieku nevajag mazgāt – tas peldas smiltīs.
- Šinšilla ļoti maz ēd – diennaktī tikai 30 gramu barības.
- Ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, praktiski neslimo.
- Alerģija pret šinšillām pagaidām vēl nav konstatēta.
- Šinšilla ilgi dzīvo.
Trūkumi
- Šinšillai vajadzīgs liels būris, tāpēc dzīvoklī aizņem diezgan lielu vietu.
- Dzīvnieks ir ļoti kustīgs, tāpēc nepieciešama regulāra fiziska slodze.
- Nevajadzētu šinšillu ņemt rokās – tas bojā viņas vilnu. Nevajag glaudīt un ņurcīt. Eksperti norāda – šinšillas to nevar ciest.
- Reti kur šinšillām nopērkama kvalitatīva un specializēta barība. Speciālisti atzīst, ka par šinšillu barošanu joprojām ir ļoti daudz neskaidrību.
- Smiltis, kurās vannot šinšillu, maksā dārgi un ātri izlietojas.
Der zināt
- Šinšilla pastāvīgi kaut ko grauž. Tā grauž visu – sākot no tapetēm un beidzot ar galda stūriem. Diemžēl šinšillu nevar atradināt no šā niķa.
- Dzīvnieks lieliski rāpo un lec, pamanās ielīst visneiedomājamākajās vietās.
- Mātītes ir lielākas par tēviņiem.
- Šinšillai nepatīk karstums. Temperatūra virs +30 ºC zvēriņam var būt pat nāvējoša.
- Tā necieš arī pārāk mitru gaisu.
- Ir grūti aprīkot dzīvokli tā, lai tas būtu šinšillai drošs.
- Kā jau visi grauzēji, arī šinšilla ir bailīga. Tai nepatīk krasas pārmaiņas, sveši cilvēki, skaļš troksnis. Pie jauna saimnieka tā pierod aptuveni pēc mēneša.
- Izbiedēta šinšilla met vilnu. Mēģinājums noķert dzīvnieku, kad viņš to negrib, kaitēs dārgajam kažokam. Jauna vilna ataug tikai pēc trim mēnešiem.
- Dzīvnieka vannošana smilšu vannā nav ērta. Vannas vietā labāk izmantot ar smilšu putekļiem pildītu trīslitru burku, ko ievieto pie zvēriņa būrī. Vanna būrītī jāliek katru dienu, smiltis gan nevajag tik bieži mainīt. Pietiks, ja tās nomainīs reizi mēnesī.
- Peroties smilšu putekļu vannās, šinšillas dzirdes kanāli aizveras ar īpašiem vārstuļiem, kādi ir tikai ūdensdzīvniekiem.
- Šinšilla ir nakts dzīvnieks, tāpēc redze ir pielāgota orientācijai tumsā.
