Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
ZINAĪDA ADAMOVIČA:
- Preiļu pilsētas dārzniece – konsultante. Beigusi Bulduru dārzkopības vidusskolu.
- 25 gadus dzīvojusi Preiļos, bet pārcēlusies atpakaļ uz Dzirnavām – savām dzimtajām mājām Lielajos Anspokos Saunas pagastā, kur iekopusi skaistu dārzu apmēram 2 hektāru platībā.
- Dārza vecums – aptuveni 35 gadi.
- Tajā aug ap 2 tūkstošiem dažādu ziemciešu sugu un šķirņu, te atrodas arī miniatūra stādaudzētava.
«Dārzu sāku stādīt, jo, dzīvojot pilsētā, biju nogurusi no cilvēkiem un man vajadzēja atgūt enerģiju. Zeme dod spēku. Man ir kolekcijas dārzs, tas ir vienkāršs, veidots bez lieliem ieguldījumiem. Audzēju kokus un krūmus no spraudeņiem un sēklām. Vīra Aivara pārziņā ir zāles pļaušana un tehniskie darbi, bet dārza mēbeles gatavojam abi kopā,» stāsta Zinaīda.
Padomju laikos viņas tēvs audzējis ābeles un braucis uz Ļeņingradu tirgot ābolus. Tā kā agrāk ābeles te augušas līdz pat logiem, pagalms bijis ļoti krēslains. Kad saimniecība pārgājusi Zinaīdas pārziņā, viņa devusi priekšroku košumdārzam, taču jaunu ābeļdārzu iestādījusi tālāk no mājas. Palikušas vien dažas vecās ābeles. Vienai – ‘Baltajai Dzidrajai’, ko dēstījuši mājas iepriekšējie saimnieki, – ir jau vairāk nekā simt gadu.
«Vispirms man bija puķes un tikai pēc tam koki un krūmi. Mana lielā mīlestība ir ziemcietes. Varētu pat sacīt, ka esmu ar tām neārstējami slima,» Zinaīda smejas. «Kad sāku ņemties ar puķēm, sapratu, ka vajag dārznieka diplomu. Visvairāk trūka zināšanu par augsni, tāpēc pabeidzu Bulduru dārzkopības vidusskolu, tiesa, neklātienē. Tur mācoties, audzēju visas iespējamās viengadīgās puķes. Tolaik stādaudzētavu bija ļoti maz un Preiļu apkārtnē nebija arī dārza, kur varētu redzēt, kā puķes, kas aug podā, izskatīsies dārzā, tāpēc aicināju braukt pie sevis. Tagad gan izmantoju Bulduros gūtās zināšanas, taču nesekoju vispārpieņemtajiem principiem, pēc kuriem vajadzētu veidot dārzu. Arī tad, ja kāds man prasa padomu, iesaku darīt, kā pašam patīk, galvenais – lai aug.
Mūsu dārzs atrodas zemā vietā, un augsne ir ļoti mālaina. Lai to ielabotu, puķēm gatavoju kompostu, bet skujeņiem izmantoju Līvānu pakaišu kūdru.»
Plašajā lauku sētā ir daudzi lieli koki, gan Latvijā tradicionālie – ozoli, liepas, kļavas, egles –, gan eksotiskie – korķakoks, zīdkoks, sniegpulksteņu koks, parūkkoks un citi. No saimnieces iestādītajām trim balteglēm pie iebraucamā ceļa gan palikusi tikai viena, jo pārējās nobrauktas. Tā ir blakus esošā ceļa nepatīkamā blakne, tāpat kā putekļu mākoņi.
Dzirnavās ir arī maza bērzu birztaliņa un miniatūra Līgo pļava, kur pavasarī zied Daugavas vizbuļi, bet pēc tam lupīnas dažādās krāsās. Savukārt rudenī aug bērzu bekas. Tepat blakus spoguļojas divi Zinaīdas vecāku izrakti dīķi.
Saimniecei nepatīk noslēgta teritorija. Viņa grib, lai dārzā no malas viss nav redzams, bet nebūtu arī pilnībā noslēpts un par to rastos interese. Tāpēc ap Dzirnavām nav vienlaidu žoga, bet vairāki dzīvžogu fragmenti, piemēram, gar ceļa malu aug sorbāriju rinda. Paralēli teritorijas daļējai ierobežošanai iestādītas dažas egles, bet tālāk ir neliels fizokarpu dzīvžodziņš. Skatu uz kaimiņu ganībām nedaudz aizsedz tūjas ‘Smaragd’. No divām pusēm apkārt ir pamatīgāks lazdu dzīvžogs, no kura pērn ievākti 25 litri riekstu. Taču, protams, ka pilnībā nenožogotai teritorijai ir arī savi trūkumi. Dārzā ir pamielojušās gan visu triju kaimiņu govis, gan zaķi, stirnas un citi dzīvnieki. Aizsardzībai pret neaicinātajiem grauzējiem un ragu berzētājiem kociņus rudenī apstrādā ar preparātu Planckid.
«Man savā dārzā viss ir ļoti mīļš, taču īpaši patīk dzeltenas puķes – gribu, lai tādas būtu katrā dobē. Vismīļākie augi man ir sudrabsveces, saulkrēsliņi, ligulārijas, kurpītes, brūnvālītes un saulesactiņas. Ja ieraugu kādu šķirni, kuras man vēl nav, noteikti iegādājos. Nebaida pat attālums un cena,» saka Zinaīda.
Ieskats Zinaīda Adamoviča dārzā:
GRAUDZĀLES GAISĪGUMS. Mūžzaļo pļavauzīti ielenc kazbārdis ‘Horatio’, Ķīnas saulpurenes, pienziedu pulkstenītes, lilijas, kaitīgās kurpītes ‘Stainless Steel’, ‘Pink Sensation’ un ‘Bicolor’, matainā termopse.
ZEM GOBAS ZARIEM. Nokarenā goba katru pavasari tiek apgriezta, atstājot apmēram desmit centimetrus no iepriekšējā gada pieauguma. Tai blakus mājvieta ierādīta cilindriskajām un vizuļu heihērām, lakacim ‘Diana Clare’, sauleskrēsliņiem ‘Anne’ un ‘Elin’, daudzkrāsu eiforbijai, punktainajai pulkstenītei, sirdslapu maklejai, dažādām krastkaņepēm, arī Zinaīdai īpaši mīļajai pildītajai ‘Plena’, bet zem paša koka iekārtojusies lielziedu mugurene.
PAVASARA UN VASARAS DOBE. Tā kā pavasarī, kūstot sniegam, te turas ūdens, dobe ir nedaudz pacelta un ierobežota ar mūrētu akmens sienu. Katram gadalaikam atvēlēta sava puse, taču vienmēr tajā izceļas Rietumu tūjas bumba, kas ik gadu tiek piefrizēta. Pavasarī te zied dažādas epimēdijas, prīmulas, doronikas, ķekaru smilacīnas, dūcītes, sirdspuķes, mežlilijas. Rekordistei sēdziedu mežlilijai šogad bijuši 74 ziedi. Vasarā izcilākie ziedētāji ir krāšņais jānītis, uzpirkstīšu penstemone ‘Dark Tower’, veronikas, ziemasteres, pelašķis ‘Walther Funcke’, opiopogons ‘Nigrescens’.
VISKOŠĀKAIS AKCENTS. Stīgotājroze ‘Flammentanz’ Zinaīdai uzdāvināta dzimšanas dienā. Ziemā tā drošības labad tiek pieliekta un apsegta ar egļu skujām.
LIELĀ SKUJEŅU DOBE. Samērā ēnainajā dobē mājvieta ierādīta kokveida hortenzijai ‘Annabelle’, leikotejai, parastajam kadiķim ‘Horstmann’, Rietumu tūjai ‘Spiralis’, kazaku kadiķim… Dobes malu rotā ložņu cekuliņš un kapmirte ‘Argenteovariegata’. Tālumā redzama mežvīteņa ‘Paul Farges’ baltā kupena.
MĪĻVIETA. Viens no Zinaīdas ar vīru kopīgi gatavotajiem soliņiem novietots pie bagātīgi ražojošas lazdas. Pavasarī zem tās zied cīrulīši dažādās krāsās.
TŪJU ĒNĀ. Rietumu tūjas dobē pie pašas mājas ir apmēram 30 gadu vecas. Zinaīdai patīk, ka tās, skatoties no pirts, aizsedz māju, un otrādi. No maija līdz pat septembrim šeit zied dzeltenais cīrulītis. Tam kaimiņos aug Karpatu pulkstenīte, akmeņlauzītes, laimiņi, prīmulas, bumbuļainā dižauza, mugurene ‘Striatum’, suņpētersīļlapu kazbārži, Amerikas un aveņlapu sudrabsveces, ozolīšlapu saulkrēsliņi, Delavē saulkrēsliņš, asziedu ciesas, zilganās molīnijas, skropstainā pumpursmilga.
ARVIEN PLAŠĀK. Zinaīdas dobes arvien ceļo tālāk, jo allaž kārojas tikt pie kāda jauna auga. Šajā dobē vieta ierādīta lielziedu sārmenei, zvaigznītēm, brūnvālītēm, gilēnijām, laimiņiem, pīpenēm. No retākiem augiem šeit redzama hēbaugļu senna un paceltā asklēpija, kā arī šogad iegādātā kurpīte ‘Purple Sparrow’. Īsta ziemciešu pērle ir gar dobes malu augošā Rasela flome. Kailsalā ziemzaļās lapas reizēm cieš, taču neiznīkst.
SAULES MĪLĒTĀJS. Saulrieteņi lieliski jūtas pie pirtiņas, kas vēja aizturēšanai norobežota ar stikla sienu. Jāsargā no kailsala!
CEĻŠ UZ SĒTU. Tā kā agrāk šajā teritorijā atradies kolhoza gateris un bijis pierasts brīvi braukāt, tagad iebraucamais ceļš Dzirnavās ierobežots ar akmeņiem.
KRĀSU SASPĒLE. Šajā dobē dominē baltais un violetais. Mainīgā sūrene, sniegbaltā zeltene, kaķumētras, salvijas, Virdžīnijas, Sibīrijas, Japānas veronikas, tūbainās rudbekijas, saulesactiņas, zāļlilija, baltais asfodels… Te aug arī dažnedažādas graudzāles, bet zemsedzes augus pārstāv Alpu ziemasteres, akmeņlauzītes, mārsili, laimiņi, irbuļu fuopse.
ZEM SIMTGADĪGĀS ĀBELES. ‘Baltais Dzidrais’ vēl turpina bagātīgi ražot. Zem tā Zinaīdas kopīgi ar vīru darinātās šūpoles.
