Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē eksperti – Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns un Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils – komentē baldonietes Maijas Bēkas siltumnīcā paveikto un sniedz padomus, kas noderēs ikvienam siltumnīcas īpašniekam.
Augsnes atveseļošanai sēj baltās sinepes
Maija: «Augsnes dezinfekcijai tomēr izvēlējos atkal iesēt sinepes, nevis rudzus, par kuriem runājām iepriekšējā reizē. To izdarīju jau augustā, kad tomātiem vēl bija zaļas lapas un ķekari augļu pilni. Tāpēc tikai nogriezu tomātu lakstus, nevis izrāvu tos ar visām saknēm. Saknes domāju izrakt apmēram oktobra beigās, kad sinepes ierakšu augsnē.»
Citi lasa
Māris: «Ja siltumnīcā nemaina augsni, tad sinepju sēšana ir labs līdzeklis, kas palīdz iznīcināt daudzus slimību izraisītājus un ierobežot slimības. Vispareizāk sinepes ierakt augsnē būtu laikā, kad tās izaugušas apmēram 30–40 cm augstas, jau izveidojušies ziedpumpuri, bet vēl nav uzziedējušas, tad augos ir visvairāk aktīvo vielu. Līdzīgi kā sinepes izmantojami arī citi krustziežu dzimtas augi, piemēram, eļļas rutki, tomēr par piemērotāko siltumnīcām atzīst balto sinepi.»
Rudens moto siltumnīcā – iztukšo, mazgā, dezinficē!
Māris: «Visas augu atliekas no siltumnīcas jāizvāc. Lai vieglāk varētu dabūt nost saites, pie kurām piestiprināti tomātu stublāji, tie jāsagriež vairākās daļās. arī auklas noteikti no siltumnīcas jāizvāc, nākamajā sezonā tās izmantot nedrīkst, jo tajās ir sakrājušies slimību izraisītāji. Auklas jāatdala no lakstiem, lakstus met komposta kaudzē, tikai šim kompostam nevajadzētu atgriezties tomātu siltumnīcā. Kad būs gatavs, labāk to likt puķu dobēs vai zem ogulāju krūmiem.
Savukārt auklas var izmest sadzīves atkritumu tvertnē un nākamajā sezonā pirkt jaunas. Sintētiskās auklas var arī sasiet saišķī, lai nesapinas, un izmazgāt veļasmašīnā, – tad tās varēs lietot atkal.
Ja izmantoti vēl kādi palīgmateriāli, piemēram, klipši stublāja piestiprināšanai pie auklas vai ķekaru turētāji, arī tie jānoņem un jādezinficē. Var izmanto zilos graudiņus (1%), ūdeņraža pārskābi (1–2%), Menno Florades šķīdumu. Jādezinficē arī darbarīki un pati siltumnīca. Pirms dezinfekcijas siltumnīcas konstrukcija jānomazgā ar tīru ūdeni. Pēc tam var bagātīgi apsmidzināt ar, piemēram, Menno Florades šķīdumu, ko var atstāt uz 16 stundām, lai iedarbojas. darbs, ko ieguldīsi tagad, sagatavojot siltumnīcu ziemai, nākamajā sezonā atmaksāsies ar veselīgiem tomātu stādiem.»
Maija: «Siltumnīcas sienas nomazgāju. Ja jumts kļuvis zaļgans, ņemu trepes, kāpju augšā un ar birsti mazgāju arī jumtu.»
Māris: «Jumta zaļganumu rada aļģes. Aļģes samazina siltumnīcas seguma gaismas caurlaidību, tāpat kā putekļi, putekšņi un citi netīrumi, kas uz tā sakrājušies.
Tāpēc nebūtu slikti siltumnīcas jumtu nomazgāt ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses.
Pavasarī pirms sezonas jumts jānomazgā vēlreiz, jo, ja ir silts rudens un ziema, tās var turpināt vairoties arī pēc tam, kad rudens sākumā jau vienreiz nomazgāts. Aļģes stipri turas pie virsmas, un mazgājot gan rudenī, gan pavasarī, no tām vieglāk tikt vaļā.»
Pirms ziemas noteikti parūpējies par siltumnīcas konstrukciju!
Māris: «Ja siltumnīcas konstrukcija ir no koka, tā laiku pa laikam ir jāuzfrišina, lai ilgāk kalpotu. Lai paildzinātu koka mūžu, lineļļu var sajaukt ar vara sulfātu un apsmērēt konstrukciju. Lineļļa atgrūž mitrumu, neļauj tam bojāt koku, un vara sulfāts neļauj iemesties sēnītei.»
Maija: «Manas siltumnīcas karkass jau savulaik, pirms gadiem septiņiem, ir šādā veidā impregnēts.» Māris: «Vajadzētu to darīt biežāk – reizi divos trijos gados –, lai koks kalpotu ilgāk, jo pēc septiņiem astoņiem gadiem tas jau sāk pūt.»
Vēro, vai neparādās grauzēji!
Māris: «ja mani, ka siltumnīcā sāk ieklīst grauzēji, jāizliek peļu līme, lamatiņas, saindēta ēsma vai kas cits, kas no tiem pasargās.»
