Kā tikai to nedēvē: par ķemertiņu, bungalo, točiņu, hauzīti vai sirsniņmāju. Āra tualetei ir daudz vārdu, arī pietiekami dažādi veidi, kā šo absolūti nepieciešamo sadzīves atribūtu ierīkot. Ja lauku mājā ir kanalizācija, ērtāk, protams, tualeti ierīkot iekštelpās, bet, ja šāda komforta nav, sirsniņmājai jāatrod cita opcija.
Mūsdienās līdz ar sausajām mazmājiņām var ierīkot arī laikmetīgu āra tualeti, ko aprīko ar pārvietojamo jeb mobilo tualetes podu (tādu, starp citu, atkarībā no konkrētā veida un piemērotas vietas var likt arī iekšā dzīvojamajā mājā). Tāds pods būs noderīgs visur, it īpaši, ja ir apgrūtināta sausās tualetes ierīkošana, piemēram, mājā pie jūras vai ezera, dabas liegumos un citās aizsargājamās vietās. Šīs tualetes ir ekoloģiskas, ērti lietojamas un var būt arī moderna alternatīva sausajām tualetēm.
Klasiskā sausā tualete
Tualeti, kam nav pievienots ūdensvads un kanalizācija, dēvē par sauso, tā ir atsevišķa būve, kas atrodas ne tuvāk par 15 metriem no dzīvojamās ēkas, ne tuvāk par 10 m no krasta un ne tuvāk par 20 m no ūdensieguves vietas.
Citi lasa
Tualete sastāv no sēdvirsmas (pods vai kaste) un zemē ieraktas atkritumu tvertnes. Agrāk laukos vispirms vienkārši izraka bedri, bet tagad, rūpējoties par gruntsūdeņu tīrību, ir prasība, ka tai jābūt izolētai. Tvertni izbetonē vai arī ieliek lielāka tilpuma plastmasas vai metāla mucu, domājot arī par to, lai tvertni laiku pa laikam varētu iztīrīt pašu spēkiem vai izsaucot asenizatoru.
Pareizi uzbūvēta un aprīkota sausā tualete labi pilda savas funkcijas, neaizskarot lietotāju estētiskās jūtas un nenodarot kaitējumu ne videi, ne cilvēkam. Šīs tualetes ierīko vietās, kur nav iespējams ierīkot sirsniņmāju ar ūdensapgādi un kanalizāciju.
Tualetes būdiņai kā ēkai nekādi būvnormatīvi netiek izvirzīti, vienīgā obligātā prasība ir slēgta betonēta un hidroizolēta tvertne (nosēdaka vai muca), lai tualete nepiesārņotu augsni un gruntsūdeņus. Sausās tualetes ieteicamie izmēri (no iekšpuses): ne mazāk kā 120 × 120 cm (1,44 m2) – lai ir ērti un elkoņi nesistos gar sienām, bet tā var būt arī lielāka, daži asprātīgi saimnieki ierīko pat divu riņķu tualetes.
Tiešā tualetes tuvumā jānodrošina iespēja nomazgāt rokas vai vismaz jāizlīdzas ar mitrajām salvetēm, kas gan nav diez ko dabai draudzīgas. Aprīkojot ķemertiņu, vajadzētu parūpēties arī par elektrību vai alternatīvu apgaismojumu, piemēram, LED lampiņu ar baterijām.
Svarīgi! Tāpat kā jebkurā tualetē, arī sausajā ļoti būtiski ir nodrošināt ventilāciju, tāpēc durvīs, sienā vai zem durvīm jāizveido atvērums svaiga gaisa pieplūdei (ne velti durvīs ir sirsniņas, bet vēl labāk – lodziņi), telpas augšdaļā – atvere gaisa aizplūšanai. Ja ēka veidota no blīva materiāla, ieteicams no atkritumu tvertnes uz augšu caur tualetes jumtu izvilkt ventilācijas cauruli, kuras galu vēlams apvilkt ar sietu, lai aizsargātu no mušām, jo tās, kā zināms, arī ir viena no lauku ekstrām, kuras labāk redzam lidojam turp, nevis šurp.