Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirti latvieši pazinuši sen, bet jau ap 19. gadsimtu lauku sēta nebija iedomājama bez savas pirtiņas, ko parasti būvēja tālāk no mājas, bet tuvāk ūdenim. Pirtī ne tikai mazgājās, tur, nostāk no saimes ļaužu acīm, pasaulē nāca bērni. Takai uz pirti vajadzēja būt labi koptai, jo pa to pašu taku taču gāja arī Laima un Māra, lai būtu klāt bērna dzimšanas brīdī.
Jau tolaik pirtī tika veikti rituāli, piemēram, pirtīžas, un pirts kalpoja arī kā dziednīca, kur, kārtīgi izsvīstot, peroties ar slotiņām vai mazgājoties ar augu uzlējumiem, ārstējās no dažādām kaitēm.
Mūsdienās pirts tradīcijas Latvijā ir atdzimušas ar jaunu spēku un pirtī iešana kļuvusi teju par reliģiju vispozitīvākajā nozīmē. Pirtnieki pēta tradīcijas, mācās pirts skolās un paši meklē jaunus veidus un palīgrīkus, lai pirts rituālam piešķirtu īpašu burvību un savu personīgo rokrakstu.
Populārākās un, mūsuprāt, skaistākās pirtslietas, iekļāvām Zelta atradumu sarakstā:
- Kārtīgs koka spainis un baļļa diez vai būs nopērkams lielveikalā, taču labs amatnieks izgatavos tādu, kas kalpo ilgi, turklāt koka priekšmeti arī paši spēj attīrīties un ir ļoti tīkami gan pirtnieka, gan peramā acīm.
- Samuraju slotiņu ideja aizgūta no Japānas. No bambusa vai vietējām kārklu klūgām veidotas, tās ir labi iedzīvojušās Latvijas pirtīs. Un ne tikai – samuraju slotiņas var izmantot ķermeņa masāžai arī ārpus pirts un pašmasāžai, piemēram, izklapējot rokas vai ikrus.
Slotiņas rada vibrācijas, kas izdzenā lieko ūdeni, tonizēt ādu, uzlabo asinsriti.
Pirtniekam, visticamāk, būs pašam savas samuraju slotiņas, taču, ja pirtī gājēju ir uzrunājusi meistara darinātā, samuraju slotiņu pāri ir vērts iegūt savā īpašumā.
- Austu zāļu un zaru paklāju galvenā priekšrocība ir tīrība pirtī – būs krietni mazāk piebirušu lapu, kas pēc tam jātīra, un arī pirts apmeklētājam sēdēt vai gulēt uz paklājiņa ir patīkami, turklāt zāļu paklājs pirts mitrajā, karstajā gaisā lieliski smaržo. Labi noaustu, to var izmantot vairākkārt.
- Daudzi pirtnieki peramajam zem galvas un pēdām liek slotiņas, taču nereti, īpaši – zem kājām, labāk noder koka paliktņi, jo ir svarīgi, lai gulēt uz lāvas būtu ērti.
- Neatņemams pirts atribūts ir cepure. Pirtnieki visbiežāk izmanto pabiezas filca cepures, jo, ilgstoši uzturoties pirtī, ir svarīgi galvu nepārkarsēt, tādēļ cepurei vajadzētu būt no materiāla, kas var nodrošināt labu siltuma izolāciju, un tā ir vilna. Vēlams, lai cepurei ir paplatinātas malas – tad seja nesvilst. Garu matu īpašniecēm noderēs tāda cepure, zem kuras matus var noslēpt, lai karstais gaiss tos nesabojā. Pirtī gājēja cepure var būt arī plānāka, piemēram, no lina vai kokvilnas auduma, tomēr filca cepure garantē, ka gan galva, gan mati ir pasargāti.
- Pirtsmīļiem ir iespēja izvēlēties, kā doties pirtī – plikiem vai paladziņā –, bet pirtniekam bez viegla un ērta pirts apģērba neiztikt. Vienkāršākais – pirts brunči, kas šūti no linauduma. Arī kokvilna nav peļama, taču tad jāpārliecinās, ka tā nesatur sintētisku šķiedru – audumam ir jāelpo!
Pats svarīgākais – zināt, kāds ir katra pirts apmeklējuma mērķis, un atkarībā no tā arī izvēlēties pirts priekšmetu komplektu.
Kā top pirtslietas?
Spainis un baļļa
Pirts spainis ir izgatavots no liepas koka un pārklāts ar lineļļu, savukārt baļļa – no augstā temperatūrā (170–220 grādos) apstrādātas koksnes jeb termokoksnes.
Karstums maina koksnes šūnu uzbūvi, izvadot no tās mitrumu, baktērijas un skābes. Koksne kļūst noturīgāka pret apkārtējās vides iedarbību, nav draudzīga sēnēm, pelējumam un trupei, toties ir teicams materiāls pirts lietām, kam jāiztur augsta temperatūra un gaisa mitruma svārstības. Galvenā termokoksnes priekšrocība ir tās izmēru stabilitāte gan mitrā, gan sausā vidē.
Apstrādes laikā, karamelizējoties koksnē esošajam cukuram, tā iegūst dabiski brūnu toni.
Agrāk koka dibenus tapoja un tikai tad lika kopā, bet tagad dēlīšus salīmē. Piebriestot koksne kļūst ūdensnecaurlaidīga. Materiālam, no kā izgatavo spaini vai baļļu, ir jābūt labi izžāvētam, tad to var uzreiz likt kopā: sastīpo dēļus, uztaisa apakšā gropi dibenam, paceļ stīpas nedaudz uz augšu, ieliek dibenu un spaini vai baļļu kārtīgi nostīpo. Stīpas nostiprina ar skrūvēm. Gan stīpas, gan skrūves ir no nerūsējošā tērauda.
Samuraju slotiņas
Tās taisa no bambusa klūdziņām, kas Latvijā tiek ievestas, vai arī no vietējām kārklu klūgām – tās ir vistaisnākās un arī samērā izturīgs. Taču vibrācija bambusa un kārklu slotiņām ir atšķirīga, jo bambusa klūgas ir smalkākas.
Šīs bambusa slotiņas atšķirīgas padara ne tikai baltu zīmes galos – katra klūdziņa ir īpaši apstrādāta, lai būtu gluda, un buntītē salikti 99 stiebri, lai, summējot ciparus pēc numeroloģijas principa, iegūtu 27 jeb trejdeviņi, kas latviešiem ir maģisks skaitlis un piešķir slotiņu radītajai vibrācijai papildu enerģiju.
Slotiņas gals ir tapis, paturot to līmē, lai klūgas labi saķeras kopā, un pēc tam notinot ar krāsainām kokvilnas, lina vai džutas aukiņām. Tikai tad slotiņa iegūst arī savu seno baltu zīmi – tādu, kādu nu meistars tajā mirklī sajūt un iededzina.
Galvas un kāju paliktņi
Paliktņi paredzēti pirts apmeklētājiem, lai, guļot uz lāvas, galvai un kājām būtu ērti. Tos izgatavo no priedes koka, kas ir labs materiāls izmantošanai pirtī, jo mēreni uzkarst un ir gana mitruma izturīgs. Plata auduma lente, kas piestiprināta paliktņa abos galos, pilda atbalsta funkciju. Nekāda speciāla apstrāde, piemēram, lineļļa, kokam nav nepieciešama.
Zāļu paklājs
Paklāju darina stellēs. Paklājus, dažādi kombinējot, auž no svaigiem augiem, kad tie pilnbriedā un zied. Der teju viss, kas atrodams pļavā un mežā – āboliņš, ugunspuķe, vīgrieze, paparde, bērzi un ziedošas liepas zari. Grūtāk ir savākt bērza zarus – pus metru garam paklājiņam vajag kādus 60 zariņus, bet no viena koka var paņemt vien pāris.
Katram augam ir sava enerģētika, un var uzaust paklājiņu arī ar konkrētu mērķi, piemēram, sāpošai mugurai vai locītavām pirtī ieteicams paparžu paklājiņš.
Pirts cepure
Filca cepures priekšrocība neapšaubāmi ir tās izejmateriāls – vilna. Tās izstrādājumiem raksturīga ļoti laba termoregulācija. Filcēšanas tehnikā izgatavotas cepures ir gan praktiskas, gan skaistas, turklāt tās var droši izvēlēties arī košās krāsās – piere nenobatikosies raiba, jo velšanas procesā vilna tiek skalota gan ļoti karstā, gan aukstā ūdenī, izskalojot visu lieko.
Vienas cepures tapšanai nepieciešams apmēram 100 gramu vilnas kārsuma.
Darināšanas ilgums atkarīgs no vairākiem faktoriem – vilnas kārsuma kvalitātes, meistara noskaņojuma un pat Mēness fāzes. Dažādi vilnas kārsumi saveļas atšķirīgi – cits ātri, bet cits liek meistaram kārtīgi nopūlēties.
Pirtnieku brunči
Pirtnieku un pirtī gājēju brunčus šuj no kvalitatīva, viegla lina auduma, kas platumā apņem augumu, un svarīgi, lai auduma malas pārklājas. Augšā iestrādā gumiju un izveido aizdari – pogu un cilpiņu. Apakšējo malu noloka un nošuj vai apstrādā ar kokvilnas apdares lenti.
Kā nopirkt labu mantu?
Pirtslietas ir tik dažādas, ka nederēs viena recepte visam. Koka lietas noteikti jāpērk pie uzticama meistara ar pieredzi. Nereti pirtslietu izgatavošanai pievēršas paši pirtnieki, jo viņi vislabāk zina, kas tieši un kādā izpildījuma kvalitātē pirtī ir vajadzīgs.
- Izvēloties koka spaini vai baļļu, jāpārliecinās, ka dēlītis cieši pieguļ dēlītim, ka viss ir labi sastīpots un nostiprināts.
- Paklājiņam vajadzētu būt noaustam samērā blīvi, lai, paņemot rokās, tas neizšķīst, turklāt jāņem vērā, ka iegādāšanās brīdī tas, visticamāk, būs nupat austs, taču pēc laika augi izžūs un sarausies.
- Izvēloties pirts cepuri, jāpievērš uzmanība tās blīvumam (lai nespīd cauri!) un jāizvērtē, vai cepurei nepieciešamas lielākas malas vai varbūt tās nevajag vispār, bet noteikti vajadzētu pirkt tik dziļu cepuri, lai galvas virspusē paliek brīva vieta, kur cirkulēt gaisam.
- Pirts bruncīšu galvenais kritērijs ir audums, tam jābūt bez sintētiskiem piemaisījumiem, bet krāsa un maliņu apdare, dekoratīvais izšuvums un kabatiņa – tas jau ir tikai gaumes jautājums.
Kā kopt, lai kalpo ilgāk?
Koka spaini vai baļļu svarīgi neatstāt aukstumā ar neizlietu ūdeni – sasalstot tas var saplēst koku, bet citādi – nekāda speciāla kopšana tiem nav nepieciešama. Ja nu vienīgi spainim, kurš nav izgatavots no termokoksnes, var pēc kāda laika atjaunot lineļļas pārklājumu.
Samuraju slotiņas, galvas un kāju paliktņus kā jebkuru koka priekšmetu pēc lietošanas nevajadzētu turēt mitrumā.
Zāļu paklājiņš nav mūžīgs, tomēr vairākām lietošanas reizēm tas noteikti ir paredzēts, tādēļ pēc katras pirtī iešanas paklājs jāizžāvē un rūpīgi jāsaritina. Filca cepuri mazgā ar rokām, izmantojot vilnas mazgāšanas līdzekli. Pēc skalošanas cepuri nosusina dvielī un liek žāvēties uz trīslitru burkas, lai atjaunotu formu. Pirtnieku bruncīšus var droši mazgāt veļasmašīnā 40 grādu temperatūrā.
