Santa.lv
  • 19.08.2025
  • Kas ir melnās avenes, un kā šīs garšīgās ogas izaudzēt savā dārzā?

    Ievas Padomu Avīze
    Foto: Stephen B. Goodwin / Shutterstock
    Melnā avene (Rubus occidentalis) drīzāk līdzinās kazenei, taču ir sarkano aveņu radiniece. To augļi ir tumši purpursarkani līdz melni vai dzelteni ar zilganu apsarmi, bet, salīdzinot ar sarkanajām avenēm vai kazenēm, tie ir mazāki. Garša – salda, nedaudz sveķaina, drīzāk atgādina kazenes.
    • Melnajām avenēm vajadzīgs labs apgaismojums – vismaz 4–5 stundas dienā tām jāatrodas tiešā saulē. 
    • Audzējot melnās avenes piemājas dārzā, tās nedrīkst stādīt starp augļu kokiem, jo tiks noēnotas, slikti augs un, lai gan ražos, ogām būs slikta kvalitāte.
    • Iekārtojot stādījumu, rindas labāk orientēt ziemeļu–dienvidu virzienā, kas veicina ogu vienmērīgāku nogatavošanos. Melnajām avenēm nepieciešams labs apgaismojums – vismaz 4–5 stundas dienā tām jāatrodas tiešā saulē.
    • Stādīšanai piemērotākais laiks ir agrs pavasaris, jo rudens stādījumi ne vienmēr labi pārziemo. Stādot rindās, attālumi starp augiem ir 80–90 cm, bet starp rindām 2,5–3 m.
    • Audzēšanas vietai jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, jo atklātās vietās stādījumos var būt diezgan ievērojami vēja postījumi, aplauzti dzinumi, bet pavasarī pirms augsnes atkušanas spēcīgi vēji var arī pastiprināt sala bojājumus, izraisot dzinumu izžūšanu. Mazākiem stādījumiem aizsardzībai pret vēju var izmantot arī speciālus pretvēja tīklus.
    • Stādīšanai nav piemērotas applūstošas vietas vai ieplakas uz lauka, kurās ilgāku laiku ir stāvošs ūdens, jo iespējami diezgan ievērojumi stādu izkritumi vai arī avenes biežāk cieš no sakņu slimībām, līdz ar to samazinās raža. Nav piemērotas arī vietas ar ļoti augstu gruntsūdeni, kura līmenis ir mazāk nekā metrs līdz augsnes virskārtai.
    • Augsnei jābūt auglīgai (organisko vielu saturam lielākam par 3%) un irdenai. Vislabāk piemērotas auglīgas mālsmilts vai smilšmāla augsnes.
    • Pirms stādīšanas vietu atbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm. Vajadzības gadījumā augsnē iestrādā organisko mēslojumu – satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu (3–4 kg/m2), kā arī kālija un fosfora mēslojumu Rudens stādījumiem augsni sagatavo apmēram mēnesi pirms stādīšanas, bet pavasara stādīšanai – jau rudenī.
    • Lai atvieglotu stādījumu kopšanu, var izmantot agrotekstilu, pirms stādīšanas uzklājot to uz rindas un plēves malas nostiprinot. Šādā gadījumā jāparedz arī apūdeņošana. Piemērotākā, ja vien iespējams, ir pilienveida laistīšana, izvietojot pa vienai pilinātājšļūtenei katrā rindas pusē. Pilinātāju attālumi 20–30 cm.
    • Tāpat kā sarkanajām, arī melnajām avenēm nepieciešama dzinumu balstu sistēma. Tā jāizveido nākamajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas.
    • Melnās avenes nevajadzētu audzēt kopā ar sarkanajām, jo tām ir kopīgas slimības un kaitēkļi. Sevišķi ieņēmīgas melnās avenes ir pret vīrusu ierosinātām slimībām un verticilāro vīti.
    • Melnās avenes ir pašauglīgas, tāpēc var audzēt tikai vienu šķirni.
    • Visā veģetācijas sezonā rindas uztur tīras no nezālēm, bet rindstarpas – melnajā papuvē vai tajās audzē zālāju, ko regulāri pļauj.
    • Veģetācijas sākumā – ogu aizmetņu un jauno dzinumu intensīvas augšanas laikā – īpaši svarīgs ir slāpeklis. Tā devu labāk sadalīt divās daļās, pirmo, apmēram 5 g/m2, dodot laikā, kad sākas pumpuru plaukšana, bet otru, 4–5 g/m2, aveņu ziedēšanas sākumā, rēķinot tīrvielā. Piemērotākie slāpekli saturošie mēslošanas līdzekļi ir kalcija vai amonija nitrāts.
    • Kālija nodrošinājums īpaši svarīgs ir augļaizmetņu attīstības laikā, kā arī dzinumu nobriešanas laikā vasaras beigās. Kāliju labāk dot kālija sulfāta veidā vasaras otrajā pusē vai arī kālija nitrāta veidā augļaizmetņu attīstības laikā. Visefektīvāk kālija nitrāts iedarbosies, ja to augiem dos izšķīdinātā veidā, pievienojot ūdenim 0,5% koncentrācijā.
    • Lai novērstu magnija trūkumu, avenēm neitrālās vai viegli sārmainās augsnēs var lietot kālija magnēziju.
    • Sārmainās augsnēs, kurās augsnes pH pārsniedz 7, avenēm samērā bieži novēro lapu hlorozi, ko izraisa dzelzs trūkums vai augu nespēja to uzņemt no augsnes. Šādā gadījumā izmanto mikroelementus saturošu lapu mēslojumu, veicot 2–3 smidzinājumus.
    • Ja mēslojums tiek pievadīts ar pilienveida apūdeņošanu (fertigāciju), periodā līdz ziedēšanai izvēlas šķīstošus mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu, bet no ziedēšanas – mēslošanas līdzekļus ar augstāku kālija saturu. Mēslojumu dod reizi vai divas nedēļā. Ražojošos stādījumos aptuvenā kālija mēslojuma deva ir 10–12 g/m2, rēķinot K2O, bet aptuvenā fosfora deva – 90 kg/ha, rēķinot P2O5.

     

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk