Kā uzveikt zemesvēžus?

Zemesvēža paradumi

• Vasarā racējcircenis dzīvo augsnē 25–30 cm dziļumā, veidojot tur alas un meklējot barību. Ziemā var iemitināties pat līdz metra dziļumam. Spēj arī peldēt. Tam ir divi spārnu pāri, un tas nelielā attālumā var lidot, bet dara to reti – tikai iztraucēts vai ārkārtējas nepieciešamības spiests.
• Zemesvēzis cilvēkam nav bīstams, bet tā kodiens pirkstā var būt diezgan sāpīgs. Turklāt rokās paņemts kukainis aizsargājoties izšļāc šķidrumu, kas var izraisīt iekaisumu, tādēļ pēc tam noteikti nevajadzētu berzēt acis.
• Lai gan zemesvēži dārzā iznīcina nevēlamus kāpurus, to nodarītais kaitējums ir lielāks. Savukārt zemesvēžu ienaidnieki ir kurmji, pupuķi, lapsas un vārnas.
• Zemesvēžu tēviņi izdala spalgas skaņas, signalizējot mātītēm par savu atrašanās vietu, un tās var sajaukt ar spalgu vakarlēpja dziesmu. Skaļā skaņa rodas, tēviņam berzējot priekšspārnus. Zemesvēža dziesma biežāk dzirdama vakaros, kad ir vēsāks un mitrāks laiks. Mātītes aizsargājoties mēdz izdalīt klusāku skaņu.
• Zemesvēži pārojas zem zemes, kur ir lielākā drošībā. Virszemē tie iznāk tikai tad, kad mēģina apiet kādu šķērsli, bet kādu laiku mēdz uzturēties arī zemes virspusē, tostarp arī tad, kad dzied. 
• To ligzdas ir kā olas lieluma paplašinājumi augsnē, kur mātīte izdēj 200–350 pāris milimetru lielas oliņas. Kāpuri izšķiļas pēc 2–3 nedēļām un ir 2–3 mm gari. 
• Pirmais dējums ir vasaras sākumā, un gada laikā ir trīs līdz četri dējumi. Pilnas attīstības cikls zemesvēžiem ir trīs gadi, tāpēc, ja nolemts tos apkarot, tik ilgi arī jācīnās. Ja kaimiņi to darīs kopā, tad kaitnieku skaits samazināsies veiksmīgāk. Savukārt, ja apkārtējo dārzu iemītnieki neliksies ne zinis, zemesvēži var ieceļot no apkārtējās teritorijas.

Nākamā lapa