Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Pēc trīs dažādu gadu – saulainā, lietainā, ar vēso sākumu – mēģinājumiem melones audzēt laukā nu tās audzē siltumnīcās – vairumam augu augot augšup, bet daļai arī rāpjoties pa siltumnīcas grīdu. «Katrs gads bija citāds, bet secinājums arvien viens un tas pats, tāpēc tagad Ragārēs melones ir iekšā, jo tad to garša un saldums ir nesalīdzināmi ar lauka melonēm, bet arbūzi – ārā. Pagājusī vasara gan bija tāda, ka arī arbūzus vajadzēja iekšā,» rezumē Jānis. Viņš uzskata, ka melone Latvijas apstākļos ir vairāk siltumnīcas kultūra. Ragāres siltumnīcās nupat pagājušajā sezonā izaudzēja teju tonnu meloņu. Vēlāk stādītās melones sāka ražot vien septembrī. Šoreiz tieši tās ir veiksmīgākās. Vai ražos līdz pat oktobrim, tas atkarīgs no laikapstākļiem. Kad melones sāka ienākties un tās varēja novākt, sākumā tika izmantotas kastes, pēc tam ķerras.
«Sēklas paši nevācam, mēs pērkam sagatavotas sēklas, jo, ja šķirnes saziedas, kas zina, kas te notiktu. Turklāt vasaras beigas un rudens sākums mums ir pārāk aizņemts laiks, lai domātu par sēklu ievākšanu. Šogad pavasarī vienas un tās pašas šķirnes ir sētas divos piegājienos – vienā siltumnīcas pusē jau martā ir likti stādi, bet, kad jutām, ka siltumnīcā būs vairāk vietas, sekoja otrs piegājiens, lai pagarinātu sezonu, un tas ir iespējams – tās pašas šķirnes sēt dažādos laikos, lai melones gatavojas pakāpeniski. Kopā šajā sezonā izstādījām apmēram 300 stādu. Vienā rindā ir 40 stādu, attālums starp stādiem 80 cm. Zeme stādīšanai bija labi sagatavota, mēsli tika iestrādāti jau pirms redīsiem, kas tur auga no agra pavasara, arī dilles un zirnīši paspēja izaugt, pirms likām meloņu stādus – kā iepriekšējā kultūra ārā, tā melones tai pašā dienā iekšā. Kad novāksim melones, atkal visās siltumnīcā uz ziemu saliksim apkārtējo kļavu lapas. Mēslojumam izmantojām slieku humusu. Esam sapratuši, ka, periodiski sējot un stādus izstādot, meloņu ienākšanos varam izbīdīt diezgan garā laika posmā – starp pirmo un pēdējo sanāk divi mēneši. Blakus rindās ir vieta ziemas rukolai, kolrābjiem, cigoriņu salātiem. Agrākās melones liku, lai aug uz augšu un siltumnīcā ir vairāk vietas, jo uz zemes audzētas melones aizņem nenormāli daudz vietas.
Tās esam arī dažādi veidojuši – pirmajām tika ļauts augt, kā grib, negriežot nost galotnes, bet, jo tālāk sezonā, jo vairāk griezām galotnes nost, lai ātrāk kuplojas un veidojas melones, tik ļoti neizplešoties. Ja galus nogriež jau stādiem, tad melones izveidojas līdz divu nedēļu laikā. Griešana veicina sānu dzinumu augšanu, un stāds velta visus spēkus meloņu veidošanai. Vēlākās galotņojam pēc dažām lapām, lai ātrāk kuplojas atšķirībā no pirmajām, kurām netika veidota galotne un sanāca reāls džunglis. Ja negriež galotnītes, ziedu ir vairāk kā meloņu. Visi stādi ikdienā tika izkustināti un melones, gaidot, kad nogatavosies, katru dienu apčubinātas.
Katrai šķirnei ir mazliet citas pazīmes, kā saprast, ka melone novācama, taču visas gatavās melones maina krāsu, labi atdalās no auga, miziņa pie kātiņa var sāk plaisāt, bet, kad melone vēl nav gatava, tā garšo pēc gurķa. Ja kaut viena siltumnīcā ir gatava, tad smarža ir jūtama jau ārā. Vidēji no katra lielo meloņu stāda ievācamas trīs vai četras melones, bet no dažiem – pat pāris desmiti.
Protams, kāda aiziet bojā, taču šai sezonai, izvēloties sēklas, uzticējāmies pārbaudītām vērtībām. Iepriekšējā sezonā eksperimentējām arī ar dīvainībām, gribēdami zināt, kādas tās ir, un daļa no tām tiešām bija dīvainas – arī japāņu un amerikāņu melones, kas smuki izskatās, bet katrs stāds iedod vien trīs simtgramīgus bumbulīšus. Nospriedām, ka nav vērts, un izšķīrāmies par labu ražai, visvairāk izvēloties mūsu iecienīto ‘Murrmel’. Ja viss ir kārtībā, tad ‘Murrmel’ ir visvieglāk izaudzējamās melones, un, mūsuprāt, to garša vēl arvien ir nepārspēta, taču šogad kā par spīti neveiksmīga. Pie katra auga izaug apmēram 10 melones, tās gatavojas ilgākā laika posmā, katra melone sver vidēji puskilogramu – atkarībā no tā, kas pareizi vai nepareizi izdarīts, vai kādā brīdī neaplaistīts vai pārlaistīts. Jā, melonei vajag diezgan daudz mitruma, taču, kad pārlaista – atkal slikti, lapas nopūst un nomirst. Slikti ir par daudz vai par maz ūdens vai abi kopā viens pēc otra. Pagājušās vasaras mitrumā bija grūti saprast, kā laistīt, un pārlaistīt bija viegli. Tā nu visas kļūdas šogad bija redzamākas. Pavasarī arī ļoti vēlu sanāca atvērt siltumnīcas. Iepriekš normāli bija atvērt maija beigās un vairs netaisīt ciet līdz rudenim, bet šogad vēl jūnijā bija auksts un vārti ciet,» stāsta Jānis un atklāj, ka nu jau labi iepraktizējies, kā saprast katras šķirnes melones gatavību. Pirmās šogad – vairāk nekā nedēļu pirms pārējām – nogatavojās ‘Passport’ melones.
Populārākie raksti
