Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris Moquin-Tandon) ir viena no atpazīstamākajām invazīvajām sugām Latvijā. To pirmo reizi pie mums konstatēja 2009. gadā Pastendē, pēc tam 2010. gadā Jelgavā, taču beidzamajos gados Spānijas kailgliemeži ir jau visos Latvijas reģionos, turklāt ne tikai dārzos, apstādījumos un pilsētvidē, bet nu jau arī mežos. Šobrīd tiek ziņots, ka visplašākā to izplatība ir Zemgalē, Rīgā, daļā Vidzemes un Kurzemes. Tā kā viens Spānijas kailgliemezis gada laikā var izdēt pat 500 olu, to klātbūtni cilvēks savā īpašumā pamana ļoti ātri, turklāt vairums sugas pārstāvju spēj iznīcināt pat pusi no tā, kas dārzā aug. Šobrīd Spānijas kailgliemezis ir sastopams gandrīz visās Eiropas valstīts, tostarp arī mūsu kaimiņos Igaunijā un Lietuvā, kur šī suga pirmo reizi konstatēta 2008. gadā.
Cīnies, tiklīdz pamani!
«Kamēr gliemežu ir maz, tos var arī nepamanīt, bet tad, kad viņi jau ir tik daudz savairojušies, ka sāk traucēt, tad kailgliemeži tur ir uz palikšanu. Cīņa ar viņiem tad ir uz visiem laikiem,» nopūšas Maija Kovāča. Tāpēc visefektīvākā metode invazīvo sugu izskaušanā ir to neielaišana savā teritorijā, jo izskaust atsevišķus augus vai dažus Spānijas kailgliemežus ir vienkāršāk, lētāk un ātrāk, nekā cīnīties ar sugu tad, ja tā jau aizgājusi plašumā. «Cilvēki nereti kļūdaini cenšas apkarot šo sugu, gliemjus izmetot komposta kaudzē, grāvjmalā, krūmos utt. Izmešana nelīdzēs, jo tie atrāpos atpakaļ vai īpašuma tuvumā izdēs olas, kas pārziemos, un nākamgad atgriezīsies jau daudz kuplākā skaitā. Tādēļ ir tikai divi produktīvi scenāriji,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilze Reinika. Pirmais – veidot aizsargmehānismu ap īpašumu, lai jauni gliemeži tajā neiekļūst, un tad pašam izķert īpašumā jau esošos gliemežus (par šo risinājumu var uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā). Otrais – jāapvienojas ar kaimiņiem, lai visi cītīgi izķertu gliemežus un novērstu to vairošanos. Šis ir visefektīvākais un ieteicamākais kailgliemežu apkarošanas veids.
Ko darīt tagad?
Ir dažādas Spānijas kailgliemežu ierobežošanas metodes. Viena no tā ir mehāniskā to saspiešana/iznīcināšana. Taču to var darīt aprīlī, maijā, jo tad kailgliemežu vēderā vēl nav attīstījušās olas. Situācijās, kad olas jebkādā stadijā saskarsies ar zemi, tās spēs pārziemot. Olās var attīstīties nākamā gliemežu paaudze, ar kuru atkal būs jācīnās. Tāpēc šobrīd ar gliemežu pāršķelšanu uz pusēm jāuzmanās – to varbūt var darīt atklātās vietās, uz ceļa, bet nekādā gadījumā ne noēnotās vietās vai dārza dobē, kur augsne uzirdināta. Šobrīd drošāk tomēr gliemežus mehāniski savākt un salasītos īpatņus iznīcināt. Visvienkāršāk to ir paveikt, ja tos uz diennakti ievieto stipras koncentrācijas sālsūdenī vai 1 procenta vara sulfāta šķīdumā, vai sadedzina. «Lietainā laikā, kāds ir tagad, ēsmas granulas (Ferramol Limacide vai Vitrol GB) var kaisīt zem dzīvžoga, kur tām lietus tik intensīvi netiek klāt. Bet arī jāskatās – ja pēc lietus vairs nav nevienas, tad skaidrs, ka nevis gliemeži tās visas apēduši, bet lietus izšķīdinājis. Es ieteiktu granulas kombinēt ar gliemežu slazdu stacijām, kur vidū ir kaut kas rūgstošs kailgliemežu pievilināšanai, un apkārt izbērt granulas, ko tie atpazīst kā kaut ko garšīgu un apēd. Šādas stacijas jānovieto vietās, kur ir gliemeži, teiksim, pie komposta kaudzes vai ūdenstilpnes tuvumā. Granulas pavisam noteikti nav domātas tam, lai profilaktiski ar tām nosargātu augus dobē,» stāsta Maija Kovāča.
Uzmanīgi ar stādiem!
«Dzīvoju savā lauku viensētā, visa teritorija sakopta, un es priecājos, ka mums kailgliemežu nav. Un tad vienā rītā skatos – suns apgāzis savu ūdens bļodu, paceļu to, un tur pilns ar kailgliemežiem! Nesaprotu, kā viņi uzradās?! No zemes iznāca, vai?» neizpratnē jautā lasītāja. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji saka – visticamāk, kailgliemeži teritorijā nonākuši kopā ar kādu iegādātu stādu. Latvijas teritorijā kaitēklis joprojām galvenokārt tiekot izplatīts ar podotajiem stādiem, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde iedzīvotājus aicina rūpīgi pārdomāt, kur un kādus stādus iegādāties, nekautrēties un lieku reizi stādu tirgotājam pārjautāt, vai ar kāroto stādu netiks iegādāts arī šis kaitēklis. «Mans ieteikums – stādus pirkt tikai pie zināmiem un drošiem stādaudzētājiem,» aicina arī Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste Maija Kovāča. Tā kā nav iespējams rūpīgi pārbaudīt podos esošo augsni, tad viens no veidiem, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir stādu slīcināšana. «Augus var atbrīvot no augsnes, saknes nomazgāt (ja ir kupla sakņu sistēma), augus uzreiz iestādīt, bet podus ar augsni ievietot verdošā ūdenī. Vai arī podus ar visu augsni un augiem iegremdēt traukā ar ūdeni tā, lai arī augi atrastos zem ūdens. Tīrā ūdenī pieauguši Spānijas kailgliemeži noslīkst aptuveni pēc 24 stundām, mazāka izmēra gliemeži – daudz ātrāk,» stāsta Maija Kovāča. Līdz šim Latvijā apstiprinātie dabiskie kailgliemežu izplatīšanās koridori ir ceļmalas, grāvji un ūdenstilpju krasti, kas nodrošina kailgliemežu izplatīšanos ārpus apdzīvotām vietām. Pārējās vietās, kur nenotiek aktīva cilvēka darbība, kailgliemeži izplatās pa zālājiem, krūmājiem un mežiem, kur arī nav iespējama praktiska kailgliemežu ierobežošana. Spānijas kailgliemeži lielā skaitā spēj savairoties četru līdz piecu gadu laikā. Pagaidām nav noskaidrots, kādā ātrumā un attālumā Latvijā tie izplatās dabiski, bet ir zinātniski pierādīts, ka tie divu stundu laikā ir spējīgi pārvietoties līdz septiņiem metriem.
Zināšanai
- Pētījumi par kailgliemežu dzimumgatavības iestāšanos liecina, ka Latvijā dzimumgatavība tiem iestājas jūlija beigās. Šajā laikā kailgliemeži sasniedz maksimālo ķermeņa izmēru un svaru, dzimumsistēma ir pilnībā attīstījusies.
- Viena dējuma olas ir vienkopus, un vienā dējumā maksimāli var būt pat vairāk nekā 250 olu. Vidēji vienā reizē gliemeži izdēj līdz pat 67 olām.
- Olas tie dēj dažādās vietās. Parasti tās ir mitras, no vides nelabvēlīgās ietekmes labi pasargātas vietas, piemēram, zem akmeņiem, dēļiem vai augsnes spraugās. Augsnē olas var būt iedētas līdz 10 centimetru dziļumam.
- Olas attīstās 3,5–5 nedēļu laikā. Lielākā daļa kailgliemežu no olām izšķiļas līdz ziemai. Nepieaugušie gliemeži pārziemo augsnē slieku izraktajās ejās, zemsedzē vai komposta kaudzēs. Pavasarī, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īpatņiem īsā laika periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju =
Aicina ziņot!
Gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan pašvaldības aicina iedzīvotājus ziņot par kailgliemežu klātbūtni, jo tieši dati atspoguļo situāciju dabā un ir par pamatu, lai valsts un/vai pašvaldības spētu izvērtēt sugas invāzijas reālo apjomu un pieņemt mērus, lēmumus, lai to ierobežotu. Katrs ziņojums vietnē www.invazivs.lv tiek pārbaudīts, tāpēc obligāta prasība ir Spānijas kailgliemeža fotogrāfijas pievienošana. Ja pēc fotogrāfijas tiek secināts, ka tā ir cita suga, ziņojums tiek dzēsts. Šobrīd Latvijā šī suga ir klasificēta kā invazīva, tā ir potenciālais kandidāts, lai to iekļautu valsts mēroga invazīvo sugu sarakstā, kur līdz šim bija tikai Sosnovska latvānis. Šo procesu virza Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, un tas jāatbalsta valdības veidotājiem.
Nejauc!
Bieži cilvēki par invazīvo kailgliemezi notur tumšo kailgliemezi (Limax cinereoniger), kas Latvijā ir īpaši aizsargājams. Sevišķi jau, ja to pamana meža malā. To var atpazīt, gliemezi apgāžot, – pēdas vidū tam ir gaiša svītra. Šis gliemezis no dārza labumiem tiešām neēd neko!