Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
1
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Saimniece, tekstilmāksliniece Baiba Miķelsone-Germa, vispirms izvadā mūs ekskursijā pa māju un īpašumu. Un tā patiešām ir muzeja un dabas parka cienīga pastaiga. Kā uz pasūtījumu tuvējā pļavā sapulcējas stirnas un laiski noskatās atbraucējos. Māja gan nav muzejs tā klasiskajā izpratnē – ar seniem darbarīkiem, inovatīvām planšetēm vai vēstures ruļļiem –, runa drīzāk ir par platību – 380 kvadrātmetriem. «Latvijā ir divu veidu lauku mājas – mazas un ļoti lielas,» savā pieredzē dalās Baiba. «Mūsu ideālais izmērs bija māja ap 100 kvadrātmetriem, bet tādu neatradām, un tagad mums ir lieli plašumi.»
Kā atrast un nopirkt māju 18 stundās
Uz jautājumu, kā nonākusi līdz lauku īpašuma iegādei, tekstilmāksliniece atbild, ka tas bijis viņas un vīra, SIA Cube radošā direktora, lēmums: «Mārcim ir īsti lauki, kur ir forši, bet šauri, jo neesam vienīgie, kas tur ciemojas. Lai arī dzīvojam un strādājam Rīgā, brīvdienas tur pavadīt nemākam. Un brīdī, kad parādījās vairāk naudas, nolēmām, ka tā kaut kur jāinvestē. Lauku īpašums šķita pareizs ieguldīšanas veids.»
Miķelsoniem-Germiem nebija īpašu prasību par mājas izskatu vai reģionu, kurā tai jāatrodas, galvenais, lai tā būtu puslīdz normālā stāvoklī, ne tālāk par 100 kilometriem no Rīgas un skaistā vietā. Tiesa, meklējot māju portālā ss.lv, Baiba un Mārcis jau sāka izskatīt variantus, kas atrodas pat 150 kilometru no Rīgas. Sludinājumi tika pārlasīti nemitīgi, gluži kā meklējot lētās aviobiļetes. «Mājas no sludinājumu portāla ātri pazuda. Piemēram, no rīta atradām izcilu māju Gulbenes pusē, bet vakarā šī sludinājuma jau nebija. Nopirkta!» atceras Baiba.
Mūsu māju ieraudzījām astoņos vakarā, uzreiz piezvanījām, septiņos no rīta braucām ārā no Rīgas, deviņos bijām pagalmā un četros pēcpusdienā jau nopirkuši!
Ūdenskritums istabā un plāns par godu simtgadei
«Tas bija janvāra rīts ar sauli, piesnigušiem laukiem. Īsta idille!» pirmo tikšanos ar māju atminas Baiba. Abi jau vairāk nekā pusgadu bija skatījušies dažādas mājas un uzreiz saprata, ka šī – ar apsnigušo jumtu un ozolu aleju – būs īstā. Tiesa, sniegam nokūstot, atklājās problēmas, kas prasīja papildu izdevumus. Jumts bija caurs, un, Baibas vārdiem runājot, «lietus laikā istabās bija ūdenskritums». Jaunā jumtā saimnieki ieguldīja vēl vienu mājas vērtību. Pagalmā bija gadu desmitiem krāti atkritumi un pussagruvušas palīgēkas. Šogad saimnieki visu uzraka nolīdzināja un iesēja mauriņu. Bet šausminošākais skats pavērās otrajā stāvā, kur tagad iekārtota bibliotēka un guļamistabas. «Māja bija pārdzīvojusi kolhoza laikus – te bija dzīvojis kolhoza priekšsēdētājs, bijis arī bērnudārzs, bet pēdējie iemītnieki… Pat lopi uzvedas labāk.» Divas nedēļu nogales Mārcis ar Baibas māsasvīru tīrīja māju no fekālijām, jo pēdējie iemītnieki otro stāvu bija izmantojuši gan par tualeti, gan atkritumu izgāztuvi.
Šķita, ka to smaku nemūžam nedabūsim ārā! Vienā istabā atstājām oriģinālos dēļus, kurus slīpējām, mazgājām, žāvējām, un smaka atkāpās.
Jaunie saimnieki nolēma, ka remontu veiks pamazām, cik laiks un nauda atļaus. Pašlaik izremontēta un veco godību atguvusi puse no mājas. Mārcim gan esot plāns uz Latvijas simtgadi pabeigt arī otru pusi. «Manam vīram ir zelta rokas! Laikam nav darba, ko viņš neprastu. Un strādāšana lauku mājā ir viņa atpūta,» teic Baiba, taču atzīst, ka ir vērts piesaistīt meistarus, lai taupītu laiku. Protams, labus meistarus. «Mums ļoti paveicās, divi vietējie meistari bija perfekti – strādāja bez pīppauzēm un pedantiski.»
Kaimiņiene labāka par apsardzi
Miķelsoni-Germi savu ģimenes māju nemēģina iekārtot kādā vienā noteiktā stilā vai par katru saglabāt autentiskumu: «Mums patīk, ka laukos var ieiet dušā. Patīk, ka ir silts, patīk siltās grīdas. Mēbeles iegādājamies spontāni: gan jaunas, gan komisijas veikalos, gan antikvariātos.
Vienīgais tabu ir nevest uz laukiem vecas mantas. To esam aizlieguši arī saviem radiem un draugiem. Nevajag pārvērst lauku mājas par noliktavu!»
Mājā ir ierīkota gan novērošanas kamera, gan signalizācija un noslēgts līgums ar apsardzes firmu. Baiba smejoties gan piebilst, ka ar tik labu kaimiņieni, kāda ir viņiem, visas šīs lietas ir liekas. «Viņa tur rūpi par mūsu māju, visu modri uzrauga. Ja pamana mūsu auto, zvana un piedāvā olas; ja iebrauc sveša mašīna, uzreiz jautā mums, vai tie mūsējie vai svešie.»
Kad jautāju, kāpēc ģimenei vispār vajag laukus un vai neplāno te pārvākties pavisam, Baiba godīgi atbild: «Pašlaik mēs negribam dzīvot laukos. Varbūt vecumdienās… Mēs šeit gribam atpūsties, uzlādēt baterijas, bet ar komfortu. Mums nepieciešami teātri, muzeji un Rīgas kultūras dzīve. Rīgā ir visi mūsu draugi, darbi un skolas bērniem. Esmu priecīga, ka bērniem – Teodoram un Jetei – patīk braukt uz laukiem.» Viņa ir pārliecināta, ka visam jābūt līdzsvarā – kā pilsētai, tā laukiem. Protams, viskrāšņākās un iespaidīgākās balles tiek svinētas tieši šeit –lauku īpašumā. Rudenī dēlam Teodoram tika uzrīkota īsta diskoballīte, bet Ziemassvētkos un Jaungadā pa ozolu aleju cits pēc cita sabrauc radi un draugi, lai nosvinētu vēl viena gada beigas un jaunu sākumu.
Baiba iesaka
Visiem, kuri vēl tikai meklē vai iekārto lauku mājas.
- Meklē pacietīgi! Reti izdodas atrast māju jau nākamajā dienā pēc idejas dzimšanas. Nepieciešams laiks, un jārēķinās, ka labas mājas ātri atrod saimniekus. Tāpēc tev jābūt pirmajam: ieraugi, piezvani un brauc skatīties!
- Pārbaudi pagrabu un jumtu! Ja zem mājas ir pagrabs, noteikti izpēti, vai tas ir sauss. Cauru jumtu var nomainīt, bet, ja pagrabā krājas ūdens, tas jau ir krietni problemātiskāk.
- Iepazīsti kaimiņus! Vislabāk izvēlēties tādu māju, kurai blakus dzīvo kaimiņi, kas palīdzēs pieskatīt tavu īpašumu.
- Izīrē zemi! Ja esi iegādājies māju ar zemi un negatavojies tur saimniekot, izīrē to zemniekiem. Viņi apstrādās laukus, un tev nebūs jāuztraucas, kā visu platību sakopt un nopļaut.
- Netaupi uz lietām! Laukos nevajag iegādāties visu lētāko, tas atspēlēsies, piemēram, lēta izlietne locīsies un deformēsies, kad liesi tajā ūdeni. Lai arī laukos nedzīvo diendienā, apkārt jābūt kvalitatīvām lietām.
- Ierīko siltās grīdas! Flīzētās telpās ierīko apsildāmās grīdas. Drēgnajos mēnešos uz flīzēm nesals kājas un tiks apsildīta telpa.
- Nost ar vecām mēbelēm! Vecie, izsēdētie dīvāni mājā radīs bomzīgu iespaidu. Iegādājies saliekamās gultas un izrullējamos matračus, kur izguldīt viesus.
Raksts tapis 2017.gada nogalē.
.
