Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Jūlija Vilcāne, agronome, bioloģe, lektore, Instagram un Facebook bloga @daarzniece veidotāja.
- Pirmā metode ir lasīšana: met traukā ar ūdeni un pēc dažām dienām, kad masa uzrūgusi, izlej to – starp citu, nepatīkamā smaka atbaida citus gliemežus.
- Vēl iedarbīga ir pasīvā izķeršana – slazdi. Gliemežus var pievilināt ar alu vai citiem rūgstošiem dzērieniem. Trauki ar tiem jānovieto vietās, kur kailgliemežu ir visvairāk – pie komposta, siltumnīcas. Un tie pat nav jāmeklē – paši labprātīgi padodas gūstā.
- Ja kailgliemežu ir daudz, bez speciālajām granulām būs grūti iztikt, taču tās var izmantot efektīvāk – nevis bārstīt pa visu dārzu, bet izveidot slazdus – nolikt pievilinātāju (piemēram, arbūza mizu vai ēdiena atliekas), visapkārt apbērt granulas, bet mizai pa virsu uzlikt dēļa gabalu, lai granulas nemirkst lietū. Kailgiemeži nāks uz ēsmu un turpat arī nobeigsies.
- Jūlija Vilcāne neatbalsta sāls vai sālsūdens lietošanu, jo sāls nepatīk augiem, turklāt šai metodei viņa īsti neredz jēgu: «Noteikti neiesaku staigāt pa dārzu un bārstīt sāli, turklāt gliemezim ir jātrāpa tieši virsū, kamēr speciālās granulas tas atrod pats. Ieraugot gliemežus, tos vienkāršāk ir salasīt, nevis mēģināt katram uzkaisīt sāli.»
- Ir svarīgi dārzā neatstāt neko uz zemes – ne lāpstas, ne podus, ne maisus –, tas viss jāsaliek šķūnī vai arī jāpaceļ augstāk par zemi. Pat krēslus ieteicams salikt uz galda. Jo tīrāka virsma, jo vieglāk to nopļaut. Jo zemāka zāle, jo labāk putni un citi dabiskie ienaidnieki atradīs kailgliemežu olas. Arī speciālās granulas tad būs vieglāk lietot, jo kailgliemeži ar tām labāk nonāks saskarē.
