Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atgriezties pie dabas
Mājas savvaļas bitēm Juris sācis darināt 2021. gadā, un tam ir sava priekšvēsture. No vienas puses, ik pa laikam uzviļņo satraukums, ka intensīvās lauksaimniecības – audzēto sugu vienveidības un pesticīdu izmantošanas – dēļ tiek apdraudētas medus bites (Apis mellifera). No otras, tikpat liels ir satraukums, ka profesionālie biškopji pārāk daudz savairojuši medus bites un tās izkonkurē un apdraud dabiskos apputeksnētājus. Un Juris kā viens no profesionālo biškopju organizācijas vadītājiem nolēma pamēģināt pats un parādīt gan kolēģiem, gan citiem interesentiem, ko viņi varētu darīt savvaļas bišu labā. «Tur ir tādas iespējas! Turklāt viss izdarāms ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem,» priecājas Juris. «Tiesa, ja salīdzina, piemēram, ar bišu stropu, kur viss notiek mutuļu mutuļiem, šeit dzīve noris daudz lēnāk. Drusciņ vajag pacietību. Taču nav tā – ja, uzmetot aci, neredz nevienu lidojam, tad nekas arī nenotiek. Ir jāapstājas, reizēm pat desmit minūtes jāstāv, un atalgojums būs fantastisks.
Tu redzēsi, ka bites darbojas, un arī pats mazliet nomierināsies.
Cilvēkam, pilsētniekam, kurš pats grib atgriezties un savus bērnus atgriezt pie dabas, tas ir kā kosmoss!»
Citi lasa
Kas mājiņā dzīvos?
Kas mājiņā dzīvos, nekad nevar būt īsti drošs, ja vien tas nav bišu strops, kurā dzīvo medus jeb mājas bites. Savvaļas bišu vien Latvijā ir ap 300 sugu – pūkbites un kailbites, slaidbites un zīdbites, smilšbites un griezējbites, un vēl citu dzimtu bites. Lielākas un mazākas, un tādas, kas itin nemaz neizskatās pēc bites, kādu – līdzīgu medus bitei – mēs to iztēlojamies. Tās neveido saimes, dzīvo pa vienai un tāpēc tiek dēvētas par vientuļajām bitēm. Lai tās visas pazītu un citu no citas atšķirtu, droši vien jābūt entomologam ar specializāciju bitēs. Un patiesībā tas arī nemaz nav svarīgi.
Bišu mājiņā apmetīsies tās, kuru dzīvesveidam tā ir piemērota, un ne viena suga vien.
Ka tā vispār ir bite, liecina ziedputekšņi uz vēdera vai pakaļējām kājām, kur arī ir matiņi, kas palīdz putekšņus savākt.
Taču – bites nav vienīgās, kas jaunajā mājā dzīvos. Līdz ar bitēm var ierasties arī, piemēram, dažādu sugu lapsenes, ko no bitēm nereti var atšķirt tikai pēc tā, ka tās nevāc putekšņus, un jātnieciņi. Jātnieciņš ir slaids kukainis ar garu pīķi pakaļgalā, ar kuru ieurbjas bites aizmūrētajā aliņā, kur tā noglabājusi olas, no kurām jāizaug nākamajai bišu paaudzei, un iedēj savu oliņu bites olā – jātnieciņa mazulis vēlāk no tās barojas. Līdzīgi arī parazitārās lapsenes izmanto savu pēcnācēju barošanai gan putekšņu krājumu, ko savākušas bites, gan arī pašas bišu olas. Bet vai tāpēc var teikt, ka bites ir labās un lapsenes un jātnieciņi sliktie? Nebūt ne. Daba šādam dalījumam nepakļaujas. Un, ja runa ir par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad tie ir tikpat vērtīgi kā bites. Turklāt arī šie kukaiņi mēdz būt gan apputeksnētāji, gan plēsēji, kas iznīcina, piemēram, laputis, un arī šādā veidā palīdz dārzam.
Kādus materiālus vajadzēs?
Tas izriet no tā, ko vientuļā bite savā dzīvē dara un gribēs darīt arī tad, kad būs apmetusies viesnīcā. Pavisam vienkārši: pavasarī piedzimst; sastop partneri jeb tranu, kas viņu apaugļo, bet pats pēc tam dodas uz citiem bišu laukiem; sagatavo vietu olu dēšanai, no kurām izšķilsies nākamā bišu paaudze, izdēj olas; beidzot pati dodas uz citiem bišu laukiem. Olu dēšanai vientuļajai bitei vajadzīga augumam piemērota aliņa. Dažas to izrok zemē vai Sietiņiezī, bet citas labprāt iekārtojas, piemēram, šķūnīša sienā, kur bijis kāds naglas, tapas vai zara caurums. Bišu vajadzība pēc augumam piemērotas aliņas tad arī ir viesnīcas pamatā. Pie aliņas var tikt divējādi – vai nu izurbjot kokā attiecīga izmēra caurumus, vai arī izvēloties dabiski dobus materiālus. Sagatavotos materiālus var apvienot dažādu dizainu mājiņās.
Pilnīgi nederīgi materiāli!
Čiekuri, salmi, siens, sūnas, mizas, zari – varbūt tie noder kādām vabolēm, mizgraužiem, praulgraužiem, bet bišu viesnīcai noteikti ne. Nepiemērots materiāls ir viens no iemesliem, kāpēc viesnīcā neviens nedzīvo.
Tev noderēs
- Dēlis, kurā izurbti caurumi. Var izmantot, piemēram, vecus grīdas dēļus. No tiem būtu jānotīra krāsa, taču pārcensties slīpējot nevajag. Uz pārāk gluda dēļa bitēm slīd kājas, un tās tur nejūtas labi, tādēļ pēc krāsas noslīpēšanas virsmu var paskrāpēt ar stiepļu suku, lai tā kļūst raupjāka. Lai caurumi būtu pietiekami dziļi aliņai, tos urbj no sāna. Dziļumam vajadzētu būt 15–20 cm. Jāskatās, lai koksne nav saplaisājusi – plaisas bitēm nepatīk, jo pa tām var iekļūt gan mitrums, gan ienaidnieki. Urbumu diametrs – 4–6 un 8–12 mm. Starp lielākajiem urbumiem vajadzētu atstāt ap 2 cm, jo lielākajām bitēm tuvāk dzīvot nepatīk. Taču nekas traks, ja tie ir tuvāk, – dažus bites vienkārši neizmantos.
- Niedres – ļoti labs materiāls, ko var sagriezt upes, dīķa vai ezera malā. Ja grieztas zaļas niedres, pirms likšanas mājiņā tās jāizžāvē, lai vēlāk nepelētu. Lai nesaspiestu, labāk griezt ar asu nazi, nevis šķērēm, vai zāģēt ar zāģīti. Izmantojot savilcējus, auklu vai stiepli, var sasiet kūlīti un jau gatavu ievietot mājiņā.
- Bambuss – dārzkopības veikalā nopērkami bambusa mietiņi. Bambusa vidus ir mīksts, un to ir viegli iztīrīt, izurbjot vai vienkārši izbakstot mīkstumu ar kādu cietāku metāla, koka vai plastmasas stienīti.
- Kokteiļu salmiņi, kas ražoti no papīra.
- Dažādu resnumu apaļkoka klucīši. Šie ir mizoti nokaltušie apakšējie zari no priežu jaunaudzes. Bitēm ir gluži vienalga, lapu vai skuju koks, var izmantot arī citus. Mizoti, lai zem mizas nesametas negaidītu kukaiņu civilizācija. Caurumi būs jāurbj garenvirzienā.
- Slotu un grābekļu koka kāti, kas nopērkami veikalā. Arī tos var sazāģēt piemērota garuma klucīšos un sacaurumot.
- Mājiņa ar zaļo jumtu. Jumts būvēts kā kaste, tajā ieklāta plēve, kas pie malām pielīmēta ar izolācijas lenti. Iebērta augsne, un iestādīti nelieli, sausumizturīgi augi – laimiņi un vairāku sugu un šķirņu mārsili. Lai gan ne visi no tiem izdzīvoja, tomēr ir skaisti šā vai tā. Mājiņas fasāde ir vērsta pret dienvidiem, jo saules puse bitēm patīk vislabāk.
- Mājiņa no mizotiem dažādu resnumu apaļkokiem ar tajos saurbtiem caurumiem.
- Bites pašas parādīja, ka grib dzīvot šķūnītī, iekārtojoties tukšos naglu caurumos. Saimnieks tikai izurba vēl dažus jaunus caurumus.
- Pagale ar tajā saurbtiem caurumiem. Šis ir melnalksnis. Caurumiem nevajadzētu krustoties, tāpēc vai nu jāurbj tikai no vienas puses, vai bluķītim jābūt pietiekami resnam, lai varētu urbt no vairākām pusēm.
- Viegli kopjama mājiņa. Dēļos izurbtajos caurumos ir ievietoti kokteiļu salmiņi, ko var izvilkt laukā. Caurums paliek, salmiņš katru gadu mainās. Un katru gadu māja ir tīra – nu gluži kā jauna.
Idejas mājiņām
Kas notiek viesnīcas numuriņos?
Ievākšanās. Acīmredzot vispirms bite dodas izlūkgājienā un novērtē, vai gribētu te apmesties. Ja atzinusi, ka vieta ir gana laba, iespējams, vispirms pabeidz būvi, sev vien zināmā dziļumā izveidojot alā šķērssienu, piemēram, no māliem. Pēc tam sāk nest un stampāt alā putekšņus. Kad putekšņu pietiek vienam bišu mazulim, izdēj olu un uzbūvē jaunu starpsienu – ola nu ir pati savā istabiņā. (Lai varētu uzskatāmi nodemonstrēt, kā izskatās viesnīca no iekšpuses, Juris piedāvājis bitēm apmesties arī stikla kokteiļsalmiņos, un viņas šo iespēju izmantojušas.) Bišu māte turpina vākt putekšņus, dēt olas un būvēt istabiņas, līdz aliņa pilna, un tad to kārtīgi aizmūrē. Atšķirībā no medus bitēm, kas no olas līdz pieaugušai bitei attīstās 21 dienā, vientuļās bites attīstība apstājas, kad tā izaugusi līdz kūniņai, un turpinās tikai nākamajā pavasarī. Ziemas aukstums to nebiedē. Bet nākamajā pavasarī piedzims nākamā bišu paaudze – vispirms puikas jeb trani, pēc tam meitenes jeb bišu mātes.
Jārūpējas par uzkopšanu
Aliņās, kurās gadu kāds dzīvojis, paliek šāda tāda netīrība. Turklāt dabas bitēm mēdz uzmesties arī, piemēram, ērces, kas dzīvo ligzdā, pārtiek no cirmeņu (bišu kāpuru) atliekām un izmanto biti kā lidmašīnu, lai pārvietotos. Cilvēkiem tāda ērcēm aplipusi bite patīkamas emocijas nesagādā. Un arī pašām bitēm netīrā mājā apmesties nepatiks. Tāpēc mazākos caurumus kokā katru gadu var paurbt lielākus ar mazliet resnāku urbi, līdz tie jau kļuvuši bitēm par lielu, un tad jānomaina viss koks. Savukārt papīra salmiņus, niedres un bambusus labāk nomainīt katru gadu, lai bitēm būtu jauna un tīra māja. To vislabāk darīt pavasarī, kad iepriekšējie iemītnieki izlidojuši.
