Kā jukas ieziemot?
Mārīte Neperte saka: ārā augošās jukas mūsu apstākļos ir jāieziemo. Pats galvenais, kas jādara, – jāizveido jumtiņš no plēvēm, lai mitrums – lietus un sniegs – neuzkrātos cera lapu žāklēs, tas jukām ļoti nepatīk. Kādreiz, kad ziemas bija normālas, ar lielu, stabilu aukstumu, botāniskajā dārzā jukas ietinuši niedrēs, salmos vai graudzālēs. Šobrīd, kad ziemas siltākas, tā vairs nedara, bet jumtiņus tomēr uzliek – vēlā rudenī, kad sākas lielie lieti. Bet tik un tā, neraugoties uz jumtiņu un piesegumu, lapojums ir jāpašķirsta. Iespējams, ka sniegs ieputināts arī lapu žāklēs un, ja saule netiek klāt un nenožāvē mitumu, var attīstīties sārtais sniega pelējums (Microdochium nivalle) – izskatās kā balta, vēlāk pelēka, reizēm ar sārtu nokrāsu tīmekļveida apsarme. Saulē šis pelējums neattīstās, tāpēc tiek skartas tikai iekšējās lapas, un to sākumā ilgi var nepamanīt. Svarīgi būtu noķert īsto brīdi, kad pelējums iemetas, un vienkārši bojātā vieta jāizgriež vai juka jāapstrādā ar Bordo šķīdumu.
Reto augu kolekcionārs Viktors Goba dara citādi – viņš īsi pirms augsnes sasalšanas (parasti oktobra beigās, novembra sākumā) ar 5–8 centimetrus platu polietilēna lenti juku sasien. Proti, divās vietās – augam pa vidu un pašā galotnē – , stingri, bet ar maigumu savelk kopā visas lapas. Šādi ieziemojot, juku lapas saglabājas visu ziemu. Savukārt, ja lapas nesasien, tās ziemā var izkalst un atmirt. Ja juka ziemā nokaltusi, tā atjaunojas 3–4 gados.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨












































































