Dāvids nav vis nekāds iesācējs, un šo to par dzīvi un darbu laukos pa šiem gadiem ir apguvis. «Man jau divdesmit gadu ir siltumnīcas, arī pieredze sakņu dārzā. (..) Bet neviens gads nav vienāds, un mācīties var nepārtraukti. Es braucu uz dažādiem kursiem – tādi notiek daudzviet, parasti profesionāļiem domāti, bet var piedalīties arī amatieri. Par mēslošanu, par aktuāliem darbiem, slimībām, visam jāseko līdzi!» intervijā žurnālam Mans Dārzs atgādina Dāvids.
Tāpēc diskusijās ar domubiedriem viņš ir tikpat dedzīgs un tiešs kā savulaik spriežot par stila un modes lietām TV raidījumos. «Feisbukā biju iesaistījies tomātu audzētāju grupā, bet nācās to pamest, jo pie viena ieraksta uzrakstīju komentāru, un – kā metās man virsū!» stāsta Dāvids. «Ieraksts bija par metodēm, stādot tomātus: iesit stādāmā bedrītē oliņu, ieliec banāna mizu un reņģi… Es uzrakstīju, ka šis nu nebūs bizness, ka tad man lielajai siltumnīcai
jāpasūta cementa maisītājs ar olām, banānu kastes un, mokoties ar sliktu dūšu, karstumā vēl ar reņģu kalnu jākrāmējas!
Tak norēja tur mani,» viņš pukojas.
«Vēl tikko bija gadījums – biju ielicis soctīklos filmiņu, ka migloju tomātus ar kalciju caur lapām. Tak uzreiz kāds man nikni rakstīja: jā, jā, pūš virsū indi un pēc tam to ēd! Nu, vai cilvēki nav aprobežoti? Vai arī nav mācījušies skolā ķīmiju?» brīnās laucinieks Dāvids.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨

















































































