Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Paredzi papildu siltuma nodrošināšanas iespējas. Noderēs ūdens tilpumi, sākot no PET dzērienu pudelēm līdz tonnu ietilpīgiem plastmasas konteineriem. Arī akmeņi, lielās dārza sveces, ķieģeļi. Papildu polietilēna plēve, agrotīkls.
- Apsver iespēju kompostēt siltumnīcā organiskos atkritumus. Tā nodrošināsi siltumu siltumnīcai, ogļskābo gāzi augiem un gala rezultātā mēslojumu siltumnīcai un sakņu dārzam.
- Nodalot siltumnīcas dienvidu daļu, iegūsi vietu, kur siltākos apstākļos var audzēt stādus. Tur lieti noder plauktu sistēmas. Lejasdaļā kastītēm apakšā liec putuplasta plāksnes (tāpēc ir vērts neizmest tās, kuras ražotājs izmanto dažādas sadzīves tehnikas iepakošanai).
- Tāpat kā ziemas siltumnīcām – jo aizsargātāka teritorija būs no valdošiem vējiem, jo vairāk siltuma saglabāsies siltumnīcā. Tātad atkal – parūpējies par aizsargstādījumiem.
- Pasūti LED lampas, tas atvieglos dēstu izaudzēšanu, sevišķi marta pirmajā pusē. Vēlāk jau pietiks ar dabisko saules gaismu bez papildu apgaismojuma.
- Nebaidies izmantot balto polietilēna plēvi, lai iegūtu vairāk atstarotās saules gaismas, sevišķi to izklājot ziemeļu, ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu pusē.
- Mēneša sākumā neapkurināmās siltumnīcās sēj dēstiem tādas kultūras kā puravus, sakņu, kātu un lapu selerijas.
- Siltumnīcas brīvajā daļā var sēt spinātus, redīsus, visa veida salātus, rukolu, lapu sinepes. Tikai neaizraujies ar mēslošanu! Šīs kultūras labi spēj izmantot to, kas iepriekšējā sezonā ir palicis pēc tomātu un gurķu audzēšanas. Savukārt augšanas ātrums būs tieši atkarīgs no tā, cik daudz būs saulaino dienu, vai gaisa temperatūra būs atbilstoša, ūdens nodrošinājums – pilnvērtīgs.
- Atceries zelta sakarību: vairāk saules – laistām un mēslojam intensīvāk; līdzko gaisma mazinās un temperatūra krīt – laistīšanu un mēslošanu samazinām. Neapkurināmās siltumnīcās ļoti svarīga ir vēdināšana.
- Mēneša vidū un otrajā pusē atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem uz dobēm var likt melno polietilēna plēvi, stiprināt plēves tuneļus, lai straujāk iesildītu augsni.
- Pēc augsnes iesildīšanas var izsēt visas aukstumizturīgās kultūras. Jāseko līdzi, lai augsnes virskārtā neiestātos mitruma trūkums. Visas jau iepriekš minētās kultūras ir ļoti jutīgas pat pret nelielu mitruma trūkumu.
- Vislabāk, ja augsnes pamatapstrāde šīm kultūrām jau ir veikta rudenī, tad pietiek tikai augsni pēc iesilšanas uzrušināt sēklu izsējas dziļumā, un var veikt izsēju. To var darīt, arī izmantojot sēklas lentēs. Tā ietaupīsies sēklas materiāls, nevajadzēs retināt un augi būs vienmērīgāk izvietoti. Ja izdodas iesēt marta vidū, tad mēneša beigās jau var sēt nākamo porciju.
- Mēneša sākumā izsēj sēklas paprikas un baklažānu dēstiem. Ap 10. martu var arī tomātus (ja var nodrošināt siltumu un gaismu, tad var jau mēneša sākumā). Tas gan vairāk attieksies uz dēstu audzēšanu uz palodzes, iekštelpās.
- Pēc 10. marta var sākt izsēt dēstiem arī agros galviņkāpostus, lapu kāpostus. Uz mēneša vidu arī ziedkāpostus, brokoļus, Pekinas kāpostus. Jāatceras, ka lielākajai daļai dārzeņu kultūru sēklu sadīgšanai ir nepieciešami 22–27 grādi.
- Ja darbs paralēli norit arī apkurināmā siltumnīcā, tad tur jau veic stādu izretināšanu, līdzko augu lapas sāk saskarties. Arī dēstu papildmēslošanu. Labāk strādāt ar mazāku koncentrāciju nekā pārmēslot. Vēlākiem sējumiem veic dēstu pārpiķēšanu.
- Apkurināmās siltumnīcās, sākot no mēneša vidus, jau pastāvīgos konteineros izsēj gurķus.
