Santa.lv
  • 15.09.2025
  • Bukši – mūžzaļie aristokrāti. Kas jāzina par audzēšanu?

    Indra Ozoliņa
    Foto: Ruud Morijn Photographer / Shutterstock
    Bukši dārzā rada mazliet dienvidniecisku un aristokrātisku noskaņu. Tā kā tie ir ļoti piemēroti veidošanai, tad noderēs perfekcijas cienītājiem un tiem, kuri nevēlas stādīt skujkokus, bet grib redzēt zaļumu visu cauru gadu.

    Konsultē Una Roze Al Rozīte, MML Dārzi dārziece.

    Bukša portrets

    • Latvijā vispopulārākais ir mūžzaļais buksis (Buxus sempervirens), kas mūsu klimatā aug lēnāk nekā Viduseiropā un Dienvideiropā, tomēr izaug līdz 1,2–2  m augsts.
    • Vainags – noapaļots, ar blīvu zarojumu. Lapas – nelielas, koši zaļas, ādainas, spīdīgas, smaržīgas. Jāatzīst gan, ka daudziem šis slapja suņa aromāts nepatīk. Ziedi – dzeltenīgi, neievērojami, zied maijā un jūnijā. Augustā un septembrī ienākas zaļganbrūni, apaļi auglīši, ko floristi mēdz izmantot ziemas kompozīcijās.
    • Otra suga, ko Latvijā audzē daudz retāk, ir sīklapu buksis (Buxus microphylla). Kā jau vēsta nosaukums, tam ir sīkākas lapiņas, un tas sasniedz tikai 0,6–0,8 m augstumu. Lēnaudzīga, sausumizturīga un ēncietīga suga. 

    Kas jāzina par audzēšanu?

    • Bukšus ieteicams stādīt vietā, kur tos no pulksten 11 līdz trijiem pēcpusdienā noēno ēkas vai citi augi. No pusdienas saules ļoti svarīgs noēnojums ir janvārī, februārī un martā, kad pat viena sniegoti saulaina diena var nodarīt lielu postu. Lai mūžzaļais lapojums saglabātos sulīgi zaļš, tiem jānodrošina arī pietiekams mitrums. 
    • Augsnes ziņā buksis nav izvēlīgs. Piemērotākā augsnes reakcija ir pH 5,5–7,5. Tas ir viens no retajiem augiem, kas spēj augt pat ļoti sārmainā augsnē un pilnīgā mālā, taču skāba augsne gan tiem nepatiks.
    • Stādot augsni ielabo ar lapu koku kompostu, kūtsmēsliem, kas ir labi sadalījušies, un bagātinātu rupjas frakcijas kūdru, kas palīdz uzturēt augsni poraināku. Ja augsne ir smilšaina, bedres apakšu izklāj ar mālu vai māla pulveri. Augsnei vēlams piejaukt hidrogelu, kas palīdz ilgāk uzturēt mitrumu. Sakņu zonu ieteicams mulčēt. 
    • Bukši labvēlīgos apstākļos vasarā var izaugt 5–8 cm, tāpēc, lai noturētu perfektu formu, jācērp vairākas reizes sezonā.
    • Pirmoreiz apgriež aprīlī pirms pumpuru plaukšanas. Nākamā reize ir jūlija sākumā, lai dzinumi līdz ziemai paspētu nobriest. Var apgriezt oktobrī pēc aktīvas augšanas beigām un nedarīt to pavasarī, taču jāņem vērā, ka tad var izplatīties sēnīšu slimības. Lai neapdegtu lapiņas, frizēt nevajadzētu karstā un saulainā laikā. Vislabāk to darīt noēnotās dienās vai vakarpusē, kad saules stari nav tik spēcīgi. Apsalušos, sniega aizlauztos un citādi bojātos zarus nogriež, kad tie pamanīti, lai nebojā skatu.
    • Bukši būs pateicīgi par mēslojumu, piemēram, pavasarī var lietot NovaTec Classic, kam ir ļoti laba formula. Slāpeklis izšķīst lēnām un augs tiek pabarots ilgāku laiku. Augusta vidū būs piemērots kāds no rudens mēslojumiem, kam slāpekļa saturs ir zem 5. Vēl, ja gribas palutināt, bukšiem septembra vidū var iedot patentkāliju vai kālija magnēziju. Vēlāk gan to nevajag lietot, jo augiem tas jāpaspēj uzņemt, kamēr notiek veģetācija.
    • Sēnīšu slimību profilaksei jāgādā, lai stādījums nebūtu sabiezināts, jāattīra  krūmiņa iekšpuse, lai vēdinātos vainags. Profilaksei var izmantot Bordo, Burgundijas šķīdumu, Dentamet vai citus pretsēnīšu līdzekļus. Noklājot ar tiem vainaga iekšpusi, sēne tiek izsausināta un mazinās iespēja slimībai progresēt. Profilaksei ieteicams tos lietot trīs reizes sezonā – agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas, ap Jāņiem un rudenī, ievērojot uz iepakojuma norādītās devas. No sēnīšu slimībām īpaši jāuzmanās lietainā laikā, kad ir labvēlīgi apstākļi to attīstībai.
    • Lai bukšus labāk pasargātu no apdegšanas ziemas un pavasara saulē, tie, tāpat kā citi augi, sausos rudeņos kārtīgi jāsalaista, lai uzkrāj pietiekami daudz mitruma. Mitrums ir jānodrošina līdz pat sala iestāšanās laikam. 
    • Ziemā un pavasarī bukšus ieteicams piesegt ar egļu zariem, nevis agrotīklu. Tad tie labāk saņems gaismu un elpos, kā arī neuzkrāsies mitrums. 
    • Ja buksis ir apsalis, to var droši nogriezt līdz zemei, – ataugs, ja vien nav ļoti vecs. No snaudošajiem pumpuriem sakņu zonā attīstīsies jauni dzinumiņi, tikai jārūpējas par laistīšanu un mēslošanu. 
    • Bukšus var audzēt arī podos, tikai ziemā jānodrošina siltinājums. To var izveidot, izklājot poda iekšpusi ar putuplastu, vai arī nopirkt jau gatavu siltinātu podu. Otrs variants ir podu pa ziemu ienest vēsā, gaišā telpā. Tumša un silta vieta nederēs, jo tur buksis sāks stīdzēt.

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk