Ar sabiedrības atbalstu atjauno sarkanvēdera ugunskrupja dzīvotni dabas liegumā Īslīce

Īslīces dabas liegums ir vienīgā zināmā ugunskrupju atradne Zemgalē un tā ir Latvijā vissenākā zināmā ugunskrupja populācija, kas atrodas uz šīs sugas izplatības areāla ziemeļu robežas. Ugunskrupju un to dzīvotņu saglabāšana dabas liegumā ir ļoti nozīmīga šīs sugas areāla noturēšanai visā Eiropā.

Galvenais ugunskrupju apdraudošais faktors ir dīķu aizaugšana. Abinieku monitoringā pēdējo gadu laikā secināts, ka lieguma teritorijas esošajos dīķos sarkanvēdera ugunskrupis vairs nenārsto. Divi īpatņi manīti vien dīķī ārpus dabas lieguma teritorijas.

“Ugunskrupja skaita samazināšanās iemesls ir piemērotu nārsta vietņu un dzīvotņu trūkums. Lielākā daļa dabas lieguma dīķu ir aizaugusi, degradējusies un nav piemērota ugunskrupju prasībām. Šie abinieki mīl siltumu un viņiem nepatīk brikšņi un vilkvāles,” pauž hipertologs, bioloģijas doktors, Dabas pārvaldes sertificēts eksperts Mihails Pupiņš.

Īslīces sieviešu biedrība Rītausma, ikdienā redzot kā aizaug dīķi kuros nārsto abinieki, un apzinoties kādu kaitējumu tas var nodarīt šai aizsargājamai un ļoti retajai sugai, nolēma rīkoties, lai ugunskrupju dzīvotni saglabātu. Biedrība saņēma Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu savam projektam, kā arī atbalstu sniedza vietējie uzņēmēji SIA Uzvara lauks un SIA Kaskāde 19.

Novembra sākumā, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un sarkanvēdera ugunskrupja sugas aizsardzības plānu, Pārvaldes speciālistu uzraudzībā sāka tīrīt septiņus dažāda lieluma dīķus.

“Galvenā prasība, lai šis aizsargājamais dzīvnieks šeit dzīvotu ir lēzens dīķis, kura pamatdziļums ir 30 līdz 70 cm, bet blakus tam vajadzētu būt citai ūdenskrātuvei,” atklāj Mihails Pupiņš.  Ar ekskavatora palīdzību abinieku nārsta vajadzībām dīķu krasti un tiem piegulošā teritorija attīrīta no vilkvālēm, krūmiem.

Pēc dīķu tīrīšanas un piegulošās teritorija sakopšanas darbi turpināsies pavasarī, kad sāksies ugunskrupju monitorings, kam tiek piesaistīti Eiropā un Latvijā pazīstami zinātnieki – abinieku eksperts Andris Čeirāns un saldūdens biotopu eksperts Mihails Pupiņš.

Projekta īstenošanai piešķirts 14 515 euro liels LVAF finansējums, kas ir 90% no projekta kopējām izmaksām. Atlikušie 10 % finansējuma piesaistīts no uzņēmējiem.