Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Tur, tālajos džungļos
Savvaļā antūrijas (Anthurium) aug tropu mežos Amerikas dienvidu un centrālajā daļā, Brazīlijā, Gvatemalā, Kostarikā un citviet, kur ir silts un pietiekami mitrs klimats – apmēram tāds kā Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas tropu klimata siltumnīcā.
Antūriju ziedi ir ļoti interesanti. Krāsainais zieds botāniski ir pielape, bet īstie ziedi raisās vālītē, un tur to ir simtiem un tūkstošiem.
Daba ir gudra – kā zināms, augi vēlas ziedēt, apputeksnēties, ieriest un briedināt sēklas, tomēr ne visi pasaules ziedi ir tik krāšņi, lai pievilinātu apputeksnētājus kukaiņus. Tad nu mamma daba, piemēram, dažas antūriju sugas apveltījusi ar krāšņām, krāsainām pielapēm. Jā, bet kā tad ar tām sugām, kurām pielape ir tumši zaļbrūna un, kukaiņuprāt, nevilinoša? Arī par to ir padomāts – piemēram, resndzīslu antūrijai (Anthurium crassinervium) pielape ir tieši šādā neizskatīgā tonī, toties zieda vālīte apputeksnētājus piesaista ar ko citu. Proti, ar medainām nektāra lāsītēm, kas izdalās no katra ziediņa! Savukārt ādainajai antūrijai (Anthurium coriaceum) vālīte ir iespaidīga izmēros, kas arī šķiet saistoši.
Izcili grieztie ziedi
Antūrijas ir no kallu dzimtas – tāpat kā, piemēram, spatifīlas un filodendri. Šiem augiem raksturīgi, ka ziedi ir izturīgi un grieztā veidā ļoti labi un ilgi stāv vāzē.
Sugas un šķirnes
Antūrijām ir vairākas sugas, no tām radīti krustojumi un šķirnes. Protams, šķirnēm ziedi ir krāšņāki – pielapes ir dažādās krāsās, visbiežāk sarkanā, tumšsarkanā, bet ir arī baltas, rozā, violetas, zaļas un pat raibas (piemēram, balti zaļgani rozā). Tāpat arī ziedu vālītes ir dažādās krāsās – dzeltenas, oranžas, zaļas, rozā un citās krāsās.
Vairākas antūriju sugas var apskatīt Nacionālajā botāniskajā dārzā – tur aug gan ādainā antūrija, gan resndzīslu antūrija un Dženmana antūrija (Anthurium jenmanii), kā arī Šercera antūrija (Anthurium scherzerianum). Tieši Šercera antūrijas un arī Anthurium andreanum ir visiecienītākās audzēšanai telpās, no šīm sugām radīti daudzi hibrīdi un šķirnes. Ziedu veikalos antūrijas podos maksā 15–20 eiro (palieli augi).
Nedrīkst pārlaistīt!
Būtībā antūrija ir epifīts, un audzēšanas prasību ziņā to var salīdzināt ar falenopsi. Savā dzimtenē antūrijas mēdz augt arī kokos, koku dobumos un citās piemērotās vietās, kur var ērti veidot arī gaisa saknes. Tiesa, mūsu botāniskajā dārzā antūrijas aug zemē, bet, paskatoties uz saknēm, var labi ieraudzīt epifītiem raksturīgo gaisa sakņu veidošanos.
Te arī nonākam pie nākamā svarīgā punkta – neviens epifīts necieš lieku mitrumu. Arī tās antūrijas, kuras audzējam mājās kā telpaugus, nedrīkst pārliet.
Te atkal salīdzinājums ar falenopšiem: nereti dzirdēts, ka tad, kad falenopsis nozied, redzams, ka lapas ir tādas kā sačervelējušās – parasti tas nozīmē, ka augs gluži vienkārši ir bijis pārlaistīts. Varētu pat sacīt, ka antūrijām ar laistīšanu ir līdzīgi kā sukulentiem – arī tās necieš lieku mitrumu. Dabā, kur gan falenopši, gan antūrijas aug uz kokiem, šis princips skaidri redzams – kad līst lietus, tas burtiski iztek augu saknēm cauri, un, cik mitruma saknes lietus laikā paspēj uzņemt, tik ir pietiekami.
- Laistīt antūrijas labāk ar siltu, mīkstu ūdeni (gandrīz visiem telpaugiem patīk remdens ūdens, nevis no krāna notecināts auksts!).
- Mēslot antūrijas ieteicams ar ziedošiem augiem domāto komplekso mēslojumu.
Vieglā augsnē
Ja mājās antūrija kā telpaugs augusi jau vairākus gadus un izveidojušies arī jauni dzinumi, antūriju var sadalīt un pārstādīt. Tad ir būtiski sagatavot tai piemērotu augsni. Antūrijai nepieciešama augsne, kas nav sablīvēta, kurai brīvi tek cauri ūdens un saknēm tiek klāt arī gaiss. Vislabāk veidot antūrijām piemērotu substrātu: mazliet kūdras, mazliet lapu zemes, priežu mizas, sfagnus, kā arī nedaudz perlīta gaisīgumam.
Galvenais princips: antūrijām nepatīk sablīvēta augsne, tai jābūt gana gaisīgai, gaisa un mitruma caurlaidīgai, paskābai.
Mitrā gaisā, gaismā un siltumā
Antūrijām patīk un ir vitāli nepieciešams mitrs gaiss – mitruma līmenim gaisā jābūt augstākam, nekā tas vajadzīgs citiem telpaugiem. Ja nu gadījies tā, ka dzīvo mājoklī, kur gaiss ir tiešām sauss, vari rīkoties šādi: uz palodzes novieto padziļinātu paplāti, kurā ielej ūdeni, paplātē ieliec tukšu māla podu (ar dibenu uz augšu) un uz tā – podu ar antūriju. Šī dubultā podu padarīšana nodrošinās, ka auga saknes nemirks ūdenī, bet augs saņems vairāk mitruma no gaisa.
Antūrijas mēdz apdraudēt tīklērces, īpaši, ja gaiss ir pārāk sauss.
Protams, arī gaisma ir ļoti svarīgs nosacījums, lai antūrija labi augtu un ziedētu. Antūrijas ir augi bez miera perioda un piemērotos apstākļos var augt un ziedēt visu gadu. Pie mums gan tas nav iespējams, jo pietrūkst gaismas. Vēl svarīgi ir, ka antūrijai – kā jau tropu augam – patīk arī siltums. Ja mājās temperatūra ir 18 grādu, tas jau ir teju pēdējais slieksnis; ja ir vēl vēsāks – augs slikti.
Kas nepatīk antūrijām?
- Sauss gaiss. Kā jau tropu augam, gaisa mitrums antūrijām ir ļoti būtisks. Ja gaiss ir par sausu, augiem var uzbrukt tīklērce, par kuras postījumiem liecina dzelteni punktiņi uz auga lapām (vietas, kur tīklērce sūkusi auga sulu).
- Pārmērīgs mitrums. Ja antūrijas pārlaista, par to parasti liecina lapu kalšana. Taču augu nedrīkst arī atstāt bez ūdens un iekaltēt.
- Sasmacis gaiss. Jāatceras, ka telpas jāvēdina, jo nevēdinātās telpās antūrijām biežāk uzmetas dažādas sēņu slimības.
