Graudzāles jeb zāļveida ziemcietes
Graudzāļu labās īpašības tā īsti novērtētas un mūsu dārzos un ainavā tās, cerams, uz palikšanu ienākušas tikai pirms dažiem gadiem. Graudzāles ir ārkārtīgi dinamiskas. No maziem asniņiem pavasarī tās vienas sezonas laikā var izaugt līdz milzim pāri cilvēka augumam. Graudzāles skaru vai vārpu nevar salīdzināt ar ziemcietes ziedu tradicionālā izpratnē, taču tās spēj mainīt struktūru, krāsu – no koši zaļas pavasarī uz dzeltenīgu, brūnganu, sārtu rudenī, līdz aukstajos un skarbajos ziemas vējos izdilst līdz bālai vai pelēcīgai.
Graudzāles skaisti apsarmo salnā un sarmā. Tās kustas, klusi čabinās un san vējā, un pat tur, kur tuvumā nav ne upes, ne pat dīķa, rada ūdens klātbūtnes sajūtu. Dārzs ar graudzālēm ziemā iegūst ļoti daudz. Kad lapas nobirst, vasaras puķes saplok, bet lielās graudzāles – molīnijas, miskantes, ciesas jeb dimantzāles – paliek cēli stāvam. Taču, lai to varētu piedzīvot, graudzāles jāatstāj dobē līdz pavasarim un tikai tad jānogriež vai jānopļauj.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨













































































