Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Brīžos, kad ir par maz vīna un par daudz Haijama, domas, viegli apreibušas, viegli pinas viena gar otru un izaicina prātu, uzdodot jautājumus un gaidot atbildes. Vai vismaz secinājumus.
Es cenšos saprast – vai prieka un seksa var būt par daudz? Domāju, ka ne. Bet vai partneru var būt par daudz? Hmmm… Un cik tieši ir daudz? 5? 15? 35? 55? 105? Un, ja ir daudz, vai tas ir par daudz vai vienkārši daudz? Varbūt tas, kas vienam ir daudz, citam ir ļoti maz…
Pienāk mirklis, kad sāk aizmirsties, kas, kad un kā… Šovakar pie vīna glāzes, ar zīmuli un papīru rokā, izkristalizējas personālijas: vadībā ir Jānis (4), seko Māris (3) un Gints (3), tad pa diviem Kārļiem, Ērikiem, Kaspariem, Aigariem un Armandiem. Un neliels pūlītis retāku vārdu.
Dažus atceroties, pasmaidu… dažus atceroties, piesarkstu, bet vēl ir pāris tādu, kuri raisa tikai drebuļus.
Parasti mums prātā paliek spilgtākie mirkļi – gan tas, kas bijis jauns un neparasts, gan īpaši izmēri vai īpašas situācijas. Tas, ko neatceramies, taču neskaitās, vai ne? Ja viņš nav bijis tik vērts, lai paliktu atmiņā, tad viņam netiek arī piešķirts kārtas skaitlis. Viņš netiek pieskaitīts. Viņa it kā nav. Pazudis. Tu-tūū…
Tā es pieskaitu to vīrieti, kurš man parādīja, ka mīlēšanās var sniegt jumtu noraujošas sajūtas, ne tikai patīkamus mirkļus. Un to vīrieti, kurš čukstēja vissaldākos vārdus manā pēc komplimentiem alkstošajā ausī. Un to, kurš bija tik ļoti jaunāks un tik ļoti aizrāvies. Arī to, kura vēders nebija tvirta sešpaka, bet kura prāts un pieredze mani apbūra. Puisi, ar kuru kā dāvana mīlējos viņa 25. dzimšanas dienā. Vīrieti, kurš man atklāja skvirtu, un to, kurš lieliski pieprata yoni masāžu, lai arī runāt mums nebija, par ko.
To, kurš nesa dārgākās dāvanas, un to, kuram šķita, ka viņš pats ir kā dāvana. Atmiņu sarakstā tiek iekļauts arī tas, kuru atceros tāpēc, ka neatceros viņa seju, bet spilgti atminos sniegto baudu. Un tas, kurš visilgāk aplidoja.
Tas, kura partneru skaits sniedzās tuvu diviem simtiem, bet kurš apgalvoja, ka es ietilpstu viņa labāko TOP3.
Sarkastiskais vīrietis, kuru es gadiem tik ļoti iekāroju, bet, ievilinot gultā, tik ļoti vīlos. Tas, kura vārdu uzzināju tikai no rīta, bet ar kuru kopā nodzīvoju 10 gadus. Vīrietis ar mazāko un vīrietis ar lielāko locekli…
Daudz? Laikam. Varbūt. Iespējams. Vai kāds no viņiem ir palicis manā sirdī? Vairs jau ne.
Kad atkal ar kādu satikšos, mani neinteresēs, cik sieviešu bijušas pirms manis… ja vien viņu nav vairāk par 100. Es tikai gribēšu būt vienīgā viņa rokās, sirdī un prātā, to pašu sniedzot pretim. Citādi jau nav vērts… Spēlītes «es izlikšos, ka tu mani neinteresē, lai radītu lielāku interesi pret sevi» lai paliek pagātnē. Mums sen vairs nav 18, laika ir maz, un izlikšanās tikai zog mirkļus, kurus varam pavadīt priecīgi.
Dzīvot te un tagad, ne tā, kā sieviete, kuru jau padsmit gadus vēroju draugu viesībās – tādu apzinīgu un kārtīgu, bet kura joprojām nav aizmirsusi savu skolas laika mīlestību. Tas nav viņas vīrs, bet gan skolasbiedrs, kuru viņa dažas reizes gadā satiek draugu ballītēs. Ikdienā it kā normāla sieviete te vienmēr ierodas pārpucējusies, tikko no friziera, un tas, kā viņa neuzkrītoši izrāda interesi par citas sievietes vīru, sen jau nav smieklīgi. Aizmuguriski mēs pat vairs nevīpsnājam, mēs žēlojam viņas vīru, kurš cieņpilni izliekas neko nemanām.
Pieļauju, ka viņai savos 40++ bijuši ne vairāk kā 2–3 partneri, bet man šķiet – viņas vīrs būtu priecīgāks, ja tie būtu kaut 23, ja vien viņa visus būtu aizmirsusi un domās nevilktu līdzi savā tagadējā ģimenē.
Un neuzlūkotu ar mīlas pilnu, dievinošu skatienu sava vīra klātbūtnē.
Kā vērtēt sievu, kura priekšzīmīgi rūpējas par ģimeni, cep un vāra, pa bāriem nevazājas, ar citiem vīriešiem netiekas… bet savu vīru zāģē ik dienas un mīlējoties (tad, kad vīrs to ir izpelnījies ar izcilu uzvedību) viņa vietā iedomājas savu studiju biedru, kuru sen, sen mīlēja bez pretmīlas. Vīrs viņai bijis pirmais un vienīgais, bet varbūt viņš labprātāk būtu bijis 21., toties mīlēts un cienīts? Kas lai zina… jo bieži vien vīrietis vēlas, lai sieviete ir nevainīga, bet ar palaistuves pieredzi. Bet tā nav un nekad nebūs!
Domāju, ka 30 partneri, kurus sieviete atceras (ja atceras) bez stresa un emocijām ir labāk nekā trīs, kurus viņa paklusām joprojām tā kā mīl, tā kā sapņo un gaida…
Lai vai ko pārmestu vieglprātīgajām, viņas gultā (vai uz citām mēbelēm) nonāk tikai ar tiem, ar kuriem to ir vēlējušās. Un, mīlējoties ar Māri, nedomā par Jāni vai Kārli.
Pareizās sievietes, uzzinājušas par vīra fizisko sānsoli, gatavas šķirties tūlīt un uzreiz. Asaras, pārmetumi un bilde ir, skaņas nav. Viņš atnāca mājās tikai naktī! Viņš nakšņoja citur! Nelietis! Protams, nepatīkami. Protams, necienīgi. Bet katru vakaru uz dīvāna redzēt vīru, kurš no darba atgriežas laikus, pa ceļam atved bērnus no skolas, bet domās ir citur, ar citu? Kurš skatās garām paša sievai, bet Whatsapp sūta komplimentus citai? Vai tiešām remdenums un dzīve tā, lai ir pareizi spēj aizstāt īstas kaislības un jūtas? Fiziskais ķermenis svarīgāks par garīgo?
Kāpēc pieņemts uzskatīt, ka tikai fiziska krāpšana ir krāpšana un tikai tā sāp? Vai sievai nesāp vīrs, kurš katru dienu domā par citu? Vai vīram patīk, ka sieva uzvedas priekšzīmīgi, bet mīlējas ar viņu pienākuma pēc, tai laikā domājot par smuko kolēģi vai kādu kinozvaigzni?
Tomēr – cik daudz partneru tad ir (par) daudz?
Sākot jaunu gadu, mēdzam gan apkrauties ar labiem (bet neīstenojamiem) nodomiem, gan plānot, ko un cik paveiksim. Aizdomājos, ka varbūt janvārī jāpieņem lēmums, cik partneru būs šogad? Un tad šo skaitli nepārsniegt. Bet ja nu decembra vidū atklājas, ka kvota nav izpildīta? Ko tad? Skriet un ķert kādu? Varbūt šo kvotu var pārcelt uz nākamo gadu, vai arī tā, tāpat kā neizmantotie budžeta līdzekļi, zūd?
Ir janvāris. Laikus satiekot īsto, šāgada kvota netiks izpildīta. Mēs sadosimies rokās, un nevienu no mums neinteresēs, cik partneru otram bijis agrāk. Jo tas bija citā dzīvē. Tagad būsim viens otram vienīgie, bet pārējie paliks ārpus. Pa gabalu no mūsu ķermeņiem un domām.
Ja ēd par daudz, tad paliek kļūst un rodas liekais svars. Ja dzer par daudz, piedzeras un var kļūt par alkoholiķi. Ja sporto par daudz, sāp muskuļi… Bet man ir labi. Tātad man nav par daudz.
