Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2019.jūnijā tolaik vēl LU doktorants Dmitrijs Poršņovs devās nedēļu ilgā ekspedīcijā uz Olandes salu Zviedrijā, lai ievāktu aļģu izskalojumu paraugus pētījumam. Tas bija iecerēts kā sadarbības projekts, tāpēc viņš ļāvis ar sagatavoto pārskatu iepazīties sava doktora darba vadītājam Kļaviņam, docentam Jurim Burlakovam un doktorantam Valdim Bisteram, «Ir» skaidro Poršņovs.
Pēc diviem gadiem Poršņovs atklājis, ka 2021.gada 17.februārī Igaunijas Lauksaimniecības universitātes žurnāla «Agronomy Research» mājaslapā ticis publicēts raksts par aļģu apstrādi enerģijas ražošanai, kura autori ir Bisters, Burlakovs un Kļaviņš, un kas satur daļu no Poršņova iepriekš nepublicētā ekspedīcijas pārskata.
Jau 2021.gada maijā Poršņovs informējis «Agronomy Research» par plaģiātu un žurnāls vēlāk rakstu atsaucis. Savukārt pagājušā gada maijā Poršņovs vērsies LU Akadēmiskās ētikas komisijā ar iesniegumu, kurā norādījis, ka «Agronomy Research» rakstā autori ne tikai pilnībā nokopējuši vai ar nebūtiskiem pārveidojumiem izmantojuši 29% viņa pārskata teksta, bet arī falsificējuši datus – «rezultāti, ko esmu ieguvis Zviedrijas ciemata Stēnes piekrastē, tiek uzdoti par autoru rezultātiem, kas iegūti Latvijas piekrastē», iesniegumā norādījis Poršņovs.
Ētikas komisija lietu skatīja trīs sēdēs un pērn septembrī nolēma, ka «attiecībā pret D. Poršņovu ir konstatēta nekoleģiāla rīcība ar plaģiātu saturošiem elementiem». Tas esot pretrunā ar LU Akadēmiskās ētikas kodeksa minētajiem «godprātības, taisnīguma, cieņas un koleģialitātes principiem». Pret šo lēmumu iebilda gan Kļaviņš, gan pārējie autori, tomēr ētikas komisijas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Ētikas komisijas priekšsēdētāja Agnese Arāja «Ir» norāda, ka nevar komentēt šo lietu, jo «komisijas sēdes ir slēgtas un tajās izskatītie dokumenti un sniegtie paskaidrojumi ir ierobežotas pieejamības dokumenti un informācija».
Profesors Kļaviņš uzskata, ka autori drīkstējuši «Agronomy Research» publicētajā rakstā izmantot strīdīgos materiālus, un saka, ka raksts ticis atsaukts nevis plaģiāta dēļ, bet gan pēc viņa paša iniciatīvas. Poršņovs uz Zviedriju devies Linneja Universitātes un SIA «Renteh» organizētā braucienā, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Bisters «sniedza atļauju projekta atskaites izmantošanai un publicēšanai».
Kā raksta «Ir», par plaģiātu Kļaviņam sods nav piemērots. Viņš, pēc paša stāstītā, saņēmis dekānes norādījumu nodrošināt atsauktās «publikācijas melnraksta» izņemšanu no datubāzēm.
Žurnāls, minot konkrētus gadījumus, arī raksta, ka studentiem radušās aizdomas par to, ka Kļaviņš viņu darbus izmantojis bez atsaucēm uz tiem, piemēram, lai iesniegtu projektu konkursos, tomēr pats Kļaviņš to noliedz.
Jau neilgi pirms plaģiāta lietas – 2021.gada janvārī – Poršņovs vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un cēla trauksmi aizdomās par pārkāpumiem Kļaviņa vadītā pētniecības projektā, kurā līdzdarbojās arī 2021.gadā publicētā raksta līdzautori Bisters un Burlakovs. Pēc pāris mēnešiem policija ierosināja kriminālprocesu par krāpšanu lielā apjomā organizētā grupā. Tajā šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana, «Ir» norādīja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Poršņovs stāsta, ka viņam jau projekta rakstīšanas process šķitis aizdomīgs, jo ne viņš, ne Kļaviņš, ne Bistera piesaistītais menedžeris neesot bijuši speciālisti projekta tēmā – gazifikācijas jomā. Pirmajā projekta iesniegšanas reizē tas ticis noraidīts, bet vēlāk tam piesaistīts jauns eksperts.
Poršņovs uzskata, ka projekta vērtēšanā piedalījusies Bistera sieva Agija Bistere, kas tobrīd strādājusi vadošā amatā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), un rezultātā projekts apstiprināts. Darbs ar projektu sācies 2017.gadā, bet Bisters oficiāli darbā pieņemts vēlāk. Poršņovs uzskata, ka tas noticis, lai slēptu viņa sievas interešu konfliktu.
Kļaviņš nepiekrīt Poršņova pārmetumiem un uzsver, ka šobrīd kriminālprocesā apsūdzība viņam nav izvirzīta. «Projekts ir noslēgts, visi tā uzdevumi ir izpildīti, un tas ir saņēmis augstu starptautisko – neatkarīgu ekspertu – atzinumu,» žurnālam sacījis Kļaviņš.
