Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2017. gada 9. numurā
Ja uzdodam jautājumu, vēlamies dzirdēt atbildi. Ja sūtām vēstuli, vēlamies saņemt atbildi. Ja esam paveikuši ko labu, gribam dzirdēt uzslavu un novērtējumu. Tas taču ir tik saprotami! Arī gultā mēs gribam saņemt feed back – saprast, ka tas, ko darām, otram patīk. Visvieglāk to ir dzirdēt. Nav jau gluži jākliedz kā filmā: «O, yes! O, yes!» – vai tas jāpapildina ar dažādiem parupjiem vārdiem… tomēr vīrietis, kurš mīlēšanās laikā neizdveš ne skaņu, mani mulsina.
Vīrieši mēdz jokot par baļķi gultā – sievieti bez emocijām. Sievietes viņiem atbild ar joku par dzeni. Jo abi dzimumi vēlas sajust un sadzirdēt partnera emocijas. Varbūt tā daudziem ir kā trauma no jaunības, kad jaunais pāris bija ticis pie mazas istabiņas dzīvoklī, kur vēl defilēja ne tikai vecāki, bet arī brālis vai māsa un sirmā ome? Un, kad nu ir iesākts tā bikli, klusu, zem segas… tad izlīst no zemsegas un atvērt muti nav vienkārši.
Lai gan – arī tiem, kam tagad zem 40, retajam sokas labāk.
Ir vīrietis, ar kuru tiekos ilgāku laiku, bet joprojām neesmu sapratusi, kad manam partnerim ir labi. To parāda tikai ķermeņa reakcijas. Citādi – klusums. Ne skaņas. Es pamazām jau sāku zaudēt pārliecību par savām prasmēm, jo ir tikai elpa. Un pat tā ne vienmēr maina savu ritmu. Reizes, kad dzirdu viņa baudu, ir tik retas, ka kļuvušas par svētkiem. Vai tev bija labi? – es tincinu, kaut pati redzu, ka bija. Redzu. Jūtu. Bet es gribu to arī dzirdēt! Ka patīk tieši tas, ko es daru tagad; ka tieši šis glāsts vai skūpsts bija ļoti atzīstams.
Gadījuma rakstura iepazīšanās mani saveda kopā ar vīrieti, kurš ar vārdiem (tiesa gan, tikai vienzilbju un divzilbju) reaģēja uz visu, ko darījām, ko viņš juta un redzēja – vispirms biju pārsteigta un mazliet pat tā kā apmulsusi… bet tad sāku izbaudīt procesu. Glāsts tur – klusums; glāsts tur – viegla reakcija; maliet tālāk – o, jā! Jutos kā bērns, kurš aizbrauc ar divriteni bez pieturēšanas, saviem spēkiem. Tātad es daru pareizi! Tātad tas patīk! Tātad tā ir labi! Es aizraujos un nevaru vien apstāties izbaudīt šo glāstu, skūpstu un atbildes skaņu sakarību. Vēl dažas veiklas kustības, un man pēc tam tiek vaicāts: «Kas tas bija, ko tu darīji, tas bija super.» Es jau zinu gan, ko es darīju… un turpmāk zināšu, ka tieši tas viņam patika visvairāk.
Gribi saņemt vairāk un labāk? Saki!
Kad esi iegājis veikalā, vai tu gaidi, ka pārdevējs uzminēs, ko vēlies un kas vajadzīgs? Iespējams, pārdevējs vismaz uzdos jautājumus… bet pat tad uz tiem būs jāatbild apstiprinoši vai noliedzoši. Klusējošu pircēju neviens nespēs apkalpot atbilstoši kvalitātes standartiem.
Tomēr man paveicās satikt vīrieti, kurš runā… Kā jau viss jaunais, iesākumā ir nepierasts, tā arī manas tikšanās ar šo runājošo vīrieti vispirms bija mazliet neierastas, bet jau otrajā reizē viņa komentārus notiekošajam uztvēru kā normu. Par to gan tiku laikus brīdināta, sakot – man seksa laikā patīk runāt. Labi, būs kas jauns, nodomāju. Un savu lēmumu tikties ar viņu ne mirkli neesmu nožēlojusi.
«Mmm… manas mīļās… kā es biju noilgojies» – tas, kopā ar glāstiem, tika veltīts krūtīm. Nebija viņš tās saticis nedēļu. «Ooo… kāda tu jau slapja… gaidīji mani, ja» viņš čukst, jo rokas veikli pacēlušas svārkus un pirksti atraduši ceļu aiz stringiem. «Protams… un kas tad tev te…» nepalieku atbildi parādā, vienlaikus knibinot vaļā viņa džinsus. «Tas viss tev… tu viņam patīc,» viņš murmina. Pa vidu skūpstiem mēs jokojam par to, kurš no mums vairāk gatavs un ka jau vakar vakarā abi bijām uzbudināti, domājot par rīta tikšanos. Apģērba vairs nav, palikušas tikai manas garās zeķes, un pie to gumijas apstājas viņa lūpas, pirms dodas apkārt kājai, lai nonāktu tur, kur lūpas un mēle ir visgaidītākās.
Mazliet ievaidos no baudas un domām par to, cik labi vēl būs…
«Mmm… cik tu garšīga…» atskan īsajā pauzē, un nu jau, tā saķērušies, meimurojam uz guļamistabu. Ir jau ērti arī citviet, bet tomēr plata gulta un spilveni paver plašākas iespējas nekā virtuves flīžu grīda un lete ar tējas tasēm. «Būsi mana kucīte?» viņš vaicā pēc ārkārtīgi uzvelkoša kunilinga, kura laikā dzirdēju tikai «mmm… mmmm» un pati atbildēju ar neartikulētām skaņām. Šis jautājums nozīmē, ka tiek ierosināta sunīšpoza, kura viņa izpildījumā ir izjusti aktīva. «O, jā! Jā! Mana kucīte!» viņš elso, bet es izbaudu prasmīgu vīrieti un viņa virsvidusmēra locekli. Pēc brīža jau abi guļam blakus, strauji elpojot. Es smaidu, bet viņš saka: «Tas bija super… man tā patīk tavs dibens… patīk to redzēt… tas ir skaistākais dibens, ko esmu redzējis…» Atbildot pasmaidu un nedaudz iesmejos. Skaidrs, ka seksuāli aktīvs vīrietis ap 40 ir redzējis gana daudz kailu sieviešu, lai es nelolotu ilūzijas par sava dibena izredzētību. Tomēr tas ir glaimojoši, un es atbildu ar glāstiem viņa loceklim. «Paņemsi viņu mutē?» un tad jau seko «O, jā… kā tu to proti… ā…» Ir brīži, kad pat tik runātīgi vīrieši pieklust, tomēr izdvestie patskaņi skaidri norāda, kad tieši mana mēle un lūpas paveikušas kaut ko īpaši patīkamu. Man tīk aplaimot vīrieša lepnumu ar skūpstiem un glāstiem, jo tas ir viens no retajiem brīžiem, kad var sajust ne tikai savu varēšanu padarīt viņu n-tās reizes lielāku, bet arī uztvert pat klusējošo vīriešu reakciju – jo penis skaidri parāda, kas viņu cietina, bet kas – ne.
«Nāc pie manis» nozīmē, ka mēs pārejam uz erotiskāko skaitli pirmajā simtā – 69. Ātri vien esmu gatava pabīdīties uz priekšu, lai izmantotu jātnieces pozas priekšrocības, vienlaikus viņam sniedzot ekskluzīvu iespēju vērot manu dibenu un to, kā vagīnā ritmiski pazūd viņa penis. Rokas satver dibenu un kontrolē kustības, tās, kā jau sportiskam vīrietim, ir stipras, un tas atvieglina manu iesaisti un ļauj izbaudīt procesu. «Kucīte… āaa… kucīte tu mana,» viņš satraukti dveš un es, juzdama tuvo kulmināciju, uzmundrinu viņu ar: «Jā, izdrāz mani!» Viņš kļūst pavisam straujš, un drīz vien es ar paskaļu vaidu pārkrītu pār viņa kājām. Dažas vīrieša konvulsīvas kustības nozīmē, ka arī viņš beidza.
Aizmirsu piebilst – viņš piekopj tantrisko seksu.
Un parasti viņam ir sausais orgasms. Man tas bija nepierasti, bet es uzzināju, ka tad esot nu ļo-o-oti labi, arī bauda esot lielāka. To nu es nemāku komentēt, bet to, ka šie sausie orgasmi locekli pat pa vidu aktiem atstāj vieglā tonusā, es gan zinu. Un piecelt sēdošo vienmēr ir vieglāk nekā guļošo.
Mums vēl ir laiks, un pēcakta glāsti pārtop priekšspēlē ar neiztrūkstošajām sarunām par to, ko katrs vēlas. «Piecelies,» viņš čukst, un es izkāpju no gultas. Izstaipos kā kaķe un jūtu, ka pa logu iespīdošā saule silda manu muguru. Kamēr es, saules apstarota, grozos, viņš glāsta sevi un smaidot mani vēro. «Tu esi iekārojama… gribu tevi atkal,» tas tiek izteikts tik pavedinoši un glaimojoši vienlaikus, pavadīts ar tādu skatienu… ka es esmu uzbudinājusies, pat nenoglāstīta. Izaicinoši paskatos uz viņu, tad lēni, vērdamās viņam tieši acīs, nolaizu pirkstu un tas aizceļo pie mana klitora. Starp mums ir vismaz divu metru attālums, mēs cenšamies nezaudēt acu kontaktu un katrs pats sevi uzbudinām. Kurš pirmais neizturēs un metīsies otram virsū? Šoreiz viņš zaudē, pielec kājās, apkampj mani un pieplok manām lūpām. Mēles cīnās par vietu partnera mutē, manas rokas cieši saspiež viņa tvirto dibenu, bet labo kāju es uzlieku uz gultas. Viņš zina, kas jādara, un strauji ienāk manī, tas aizrauj elpu, es iekunkstos un pieploku viņa plecam. «Gribi mani, ja… tas taču labāks… nekā… pašas pirkstiņš…» vārdi nekā nespēj bez pauzēm savienoties plūstošā teikumā. Iesmejos. «Tūlīt… tu… nesmiesies…» viņš turpina, un es patiešām pāreju uz kunkstiem un vaidiem smieklu vietā.
Zibenīga pozas maiņa, nu jau es esmu gultā uz ceļiem, bet viņš ir aizmugurē.
«Palaidne…,» vīrietis elso, ritmiski kustas un mazliet papliķē manu dibenu, «palaidne… ar smuko dupsi…» Pieplokot manai mugurai, viņa roka aizklīst pie krūtīm, tad zemāk un tad jau mēs abi tikai elsojam vienā ritmā.
«Mīļā… man tā patīk redzēt un dzirdēt, ka tev ir labi…» viņš čukst man ausī, un es pieglaužos viņa plecam. «Es nezināju, ka var būt tā…» neliekuļojot atbildu. Elpai norimstot, ieskatāmies pulkstenī un atgriežamies dienas realitātē.
Klusums gultā ir kā spēle auksts, silts bez norādēm – ej pa istabu, bet neviens neko nesaka. Vai es virzos pareizi? Varbūt eju pretējā virzienā? Vai te ir kas paslēpts vai arī ne?
Runā ar mani. Es gribu dzirdēt.
