Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
1
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Manas lūgšanas tika uzklausītas
Ramona Piliena (42):
«Brīvo vīriešu, man šķiet, patiešām ir tik maz, ka tiek tikai tām, kurām kāda iemesla dēļ paveicas. Savu vīrieti satiku, kad man bija 35 gadi un divi bērni. Tagad mēs esam precējušies, un mums ir kopīgs bērniņš. Toreiz biju kādā grāmatā izlasījusi lūgšanu, kas man derēja. Tas bija stāsts par to, kas man nevis būs, bet jau šodien ir. Šīs lūgšanas formulā bija viss, ko man gribējās un vajadzēja. Katru dienu pēc darba pusstundu gāju kājām un pusbalsī skaitīju šo lūgšanu. Veselu gadu un katru dienu piecpadsmit reižu!
Kad satiku šo vīrieti, man viņš pat īsti nepatika. Mums gan bija līdzīgi iemesli, kāpēc gribējām satikties, tomēr domas par nopietnām attiecībām nebija ne vienam, ne otram. Reiz viņš mani aicināja izbraukumā. Paskatījos makā un sapratu: ja mēs iesim uz kafejnīcu un katram par sevi vajadzēs maksāt, man pietrūks naudas. Tāpēc mājās sacepu karbonādes un teicu, ka pastaigā pa mežu mums būs pikniks. Toreiz viens otrā pamanījām ko citu…
Citi lasa
Viņš bija šķīries, tāpēc reizēm ķircinādamās saku, ka labu vīru sieva nepamet. Tomēr pati labi zinu, ka patiesībā manas lūgšanas tika uzklausītas…»
Nav jāmeklē tikai nopietnas attiecības
Agita Ijaba (43):
«Vecumā pēc četrdesmit 90% normālo vīriešu patiešām nav brīvi – tāda ir realitāte. Kur iepazīties? Savu draugu un paziņu lokā man šādu iespēju nebija, jo manā redzeslokā ir tikai cilvēki ar ilgstošām attiecībām. Ļoti ilgi pretojos idejai par iepazīšanos internetā, līdz ļāvos.
Protams – ja vīrietim ir 40, visticamāk, viņš jau ir bijis precējies. Tas ir pat aizdomīgi, ja kāds pusmūžā nav bijis precējies un joprojām dzīvo pie mammas. Bet arī šķirta laulība dara savu. Vairākkārt esmu pārliecinājusies: vīrietis ir gatavs iepazīties, tomēr jāņem vērā, ka kādā brīdī viņš var atzīties: es negribu nopietnas attiecības, negribu visu to, ko piedzīvoju ar savu sievu… Kāds vīrietis, ar kuru iepazinos, tā teica jau pašā sākumā, bet man šķita – tie tikai tādi vārdi, jo viņš ir šķīries vien pusgadu… Patiesībā šāds vīrieša nosacījums jāuztver ļoti nopietni.
Savulaik man šķita, ka tikties var tikai ar domu par nopietnām attiecībām, bet tad sapratu: ir iespējamas arī cita veida attiecības. Kopš to esmu pieņēmusi, atgādinu sev: tikai neiedomājies iemīlēties! Un, ziniet, viss ir labi: es saņemu to, kas sievietei vajadzīgs, lai, ejot pa ielu, nav cerīgām acīm jāskatās un katru pretimnākošo vīrieti, bet kopīgus nākotnes plānus nebūvēju.»
Un atkal bija taureņi vēderā!
Airita Alksne (48):
«Kad šķīros otrreiz, man bija 41 gads. Kāda draudzene mierināja: nekas, viss vēl ir iespējams, gan jau tev atkal būs taureņi vēderā! Tolaik domāju: nu, kādi vēl taureņi manā vecumā! Bet tagad zinu: viss ir iespējams!
Draudzenei bija taisnība – ir taureņi vēderā, arī vienam otru atrodot 45 gados. Es esmu tos piedzīvojusi! Lai atrastu īsto vīrieti, sāku domāt, ko īsti gribu. Lasīju grāmatas par domu spēku. Agrāk par šādu lasāmvielu domāju: kaut kāds sviests! Bet tagad skatījos citām acīm un rīkojos. Ir ļoti liela atšķirība – dari kaut ko, pati tam īsti neticot vai arī pilnībā ticot. Ļoti precīzi izdomāju, kādu cilvēku meklēju: lai nav puišelis un lai arī nav vecs onkulis. Domāju, lai viņš ja ne iemīl, tad vismaz ciena manus bērnus. Izanalizēju iepriekšējās attiecības un sapratu, ar kādām īpašībām neesmu gatava samierināties. Un tad apzināti palaidu šo domu: viņš man nevis būs, bet jau ir. Kad pati zināju, ko gribu un ko negribu, kad apzināti ļāvos attiecībām, es viņu satiku.»
