Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultēja
Anna Andersone,
tehnoloģiju biedrības Riga TechGirls līdzradītāja un vadītāja
Vai ir reāli kļūt par programmētāju, ja pat īsti nesaprotu, kas tas ir?
Terminu programmēšana pazīstam un lietojam bieži, bet tā ir tikai viena šaura informācijas tehnoloģiju (IT) jomas daļa – profesiju, lomu un prasmju spektrs nozarē ir daudz, daudz plašāks. «Sievietei, kas vēlas strādāt IT jomā, radīt tehnoloģijas vai strādāt pie inovatīviem risinājumiem, jāizpēta visas iespējas,» saka Anna Andersone.
Izmanto Riga TechGirls programmu Iepazīsti tehnoloģijas!, kas ik gadu notiek no augusta līdz oktobrim, tai varēs pieteikties arī šogad. Programmā katrai IT jomas specialitātei tiek veltīta atsevišķa lekcija, kurā tās profesionālis stāsta, kā viņš nokļuva šajā profesijā, ko dara ikdienā un kādas prasmes ir nepieciešamas. No visa plašā klāsta noteikti var izvēlēties piemērotāko un aizraujošāku – gribi būt lietotāja pieredzes dizainere vai pētniece, projektu vai produktu vadītāja, vizuālo risinājumu programmētāja, datubāzu un sistēmu pārzinātāja, sistēmu analītiķe vai sistēmu arhitekte utt. Ļoti svarīga IT jomas aktualitāte šobrīd ir devops – cilvēks, kurš saprot programmēšanu un liek kopā dažādas operētājsistēmas.
Pirmie soļi IT jomā
Labs sākums karjerai IT jomā ir testēšana – jaunizveidotu programmatūru manuāla vai automatizēta testēšana pirms to palaišanas. Testētājs meklē kļūdas un dod atgriezenisko saiti, cik ērti vai sarežģīti programma lietojama, ko nevar saprast, kur kaut kas ķeras un ko vajadzētu uzlabot. Šī loma ir ļoti svarīga – jo vairāk kļūdu (angliski saka – bugs) izķer pirms produkta palaišanas, jo labāk. «Kļūdu atrašana testēšanas procesā ļauj krietni ietaupīt, jo to novēršana pēc produkta palaišanas ir dārga un laikietilpīga – visai tehniskajai komandai tā ir liela sāpe,» stāsta Anna Andersone.
Sievietes ir ļoti labas testētājas – daudz uzmanīgākas nekā vīrieši.
Testēšana ir labs IT jomas karjeras sākums arī tāpēc, ka tā mācās saprast sistēmas loģiku, turklāt šī pieredze daudz vieglāk ļauj pāriet uz dažādām tehniskām lomām, piemēram, programmēšanu, jo sistēmas būtība ir iepazīta.
Laba iespēja kļūt par testētāju ir Latvijas uzņēmuma TestDevLab skola TDL SCHOOL, kas piedāvā visdažādākos kursus – arī testēšanas pamatus. Testēšanas prasmes var apgūt pāris mēnešu mācībās un uzreiz sākt tās praktizēt. Dažādu intensitātes pakāpju un ilgumu testēšanas kursus var atrast arī tiešsaistē.
Tomēr gribu būt tieši programmētāja. Kur to mācīties?
Programmēšana ir sadarbošanās ar datoru tam saprotamā valodā. Spektrs ir ļoti plašs. Ir front-end jeb redzamā programmēšana – piemēram, vizuālajā programmēšanā datoram tiek dota informācija, kas tam jāizdara: cilvēks norāda krāsu kodus, formas, izvietojumu. Ir arī back-end jeb programmēšanas neredzamā daļa – datubāzes, datu analītika –, kas svarīga jebkuros biznesa procesos, arī darbs ar sistēmām un platformām utt.
«Valodas, kurās var sarunāties ar datoru, ir ļoti dažādas. Latvijā izplatīta ir PHP valoda – vienkārša, diezgan sena, bet… pasaulē maz izmantota. Lai gan daudzi Latvijas uzņēmumi šo valodu joprojām izmanto, ir pamats runāt par tās norietu, tāpēc šobrīd iesaku fokusēties uz JavaScript vai Python programmēšanas valodas apgūšanu. Tās ir straujāk augošās valodas pasaulē,» norāda Anna Andersone.
Latvijā ļoti trūkst un trūks sistēmu izstrādātāju un analītiķu, bet, lai iegūtu šādas prasmes, vajadzīga pamatīga pieredze.
Kursos no nulles kļūt par sistēmu analītiķi būs daudz grūtāk nekā par programmētāju.
Savukārt būt programmētājai tikai ar pamatzināšanām arī ir liels risks. Tirgū jau ir ienācis un vēl lielākiem soļiem ienāks mākslīgais intelekts, kas drīz vien aizstās programmētājus ne tikai ar pamatprasmēm vien.
Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mācīties programmēšanu nav vērts. Tieši otrādi: programmēšanas pamatprasmes noderēs un būs vajadzīgas jebkurai ar IT jomu saistītai profesijai. «Mums noteikti ir vajadzīgi jauni programmētāji, kas trenējas un kļūst par pieredzējušiem, kuri savukārt veido nākotnes tehnoloģijas,» saka Anna Andersone. Arī kvalitatīvai sadarbībai ar mākslīgo intelektu jābūt bāzes zināšanām programmēšanā, un pat ar minimālām zināšanām programmēšanā uzreiz var atrast darbu.
Latvijā ir vairāki mācību uzņēmumi, kas nodrošina labas programmēšanas apmācības, pēc kurām uzreiz var iet strādāt – darba devēji jau gaida. Šajā ziņā augstu novērtēts ir Codelex – te sagatavo gan labus programmētājus, gan datu analītiķus, turklāt par mācībām jāmaksā nevis uzreiz, bet tikai tad, kad attiecīgajā jomā jau atrasts darbs. Tiesa, Codelex ir priekškursi – apmācāmo atlase. Ir arī uzņēmumi, kas piedāvā maksas apmācības iesācējiem, piemēram, TestDevLab.
Ir uzņēmumi, kas ņem darbā arī iesācējus, lai apmācītu speciāli sava uzņēmuma vajadzībām. Tā dara, piemēram, starptautiskais uzņēmums Accenture – te atrast darbu un augt var cilvēki arī ar nelielu pieredzi.
Matemātiķes antipagātne
Tas ir mīts, ka visiem IT jomā strādājošajiem jābūt ļoti labiem matemātiķiem. Jā, matemātika ir svarīga, bet tās nozīmi nevajag pārspīlēt. Drīzāk jāpiemīt loģikai un sistēmiskajai domāšanai – spējai saredzēt sakarības.
Pat tad, ja matemātika savulaik skolā nebija mīļākais mācību priekšmets, cilvēks var atrast savu vietu IT jomā un inovāciju pasaulē.
Piemēram, lietotāja pieredzes pētīšanai visvairāk nepieciešama vēlme un spēja izprast cilvēkus un viņiem palīdzēt.
Toties ļoti noderīga ir angļu valoda – bez tās IT jomā būs grūti. Parasti pirms bezmaksas IT jomas apmācībām pārbauda nevis matemātiku, bet angļu valodu un loģiku. Neesi pārāk kritiska pret sevi – angļu valodai nav jābūt ekspertes līmenī, pietiks ar pamatzināšanām, jo, sākot mācīties un strādāt, zināšanas augs.
Mākslīgā intelekta realitāte
Mākslīgo intelektu patiešām var izmantot visās jomās – gan programmēšanā, gan tekstu rakstīšanā, gan vizualizēšanā –, bet svarīgi maksimāli precīzi dot tam uzdevumu. Tā vietā, lai praktizētos rakstīt kodus pati, ir īstais laiks iemācīties paprasīt, lai šo kodu uzraksta mākslīgais intelekts. Lūk, tās ir un būs unikālas zināšanas un prasmes!
Mākslīgais intelekts attīstās strauji, iemācīšanās dot tam komandas neprasa īpašas tehniskas zināšanas, bet izpratne par programmēšanu būs noderīga.
Angliski šai jomai ir nosaukums Prompt Engineering – tie ir cilvēki, kas prot dot uzdevumu mākslīgajam intelektam, noformulējot domu tā, ka maksimāli ātri tiek iegūts precīzi vajadzīgais. «IT jomas zelta ādere šobrīd ir pieprasīšanas inženieri – spēja runāt nevis datora, bet mākslīgā intelekta valodā. Apgūstot šīs prasmes, nevar nošaut greizi, jo šī IT pozīcija kļūst arvien vairāk pieprasīta,» saka Anna Andersone.
Ļoti labs resurss draudzības uzsākšanai ar mākslīgo intelektu ir bezmaksas kurss Elements of AI, kam ir arī latviskā versija https://course.elementsofai.com/lv/. Tā ir latviešu valodā adaptēta Helsinku Universitātē izstrādāta bezmaksas programma. Latvija ir otrā valsts pasaulē, kas to ieviesa. Kursu var iziet apmēram pusotrā mēnesī, veltot katrai tēmai piecas sešas stundas nedēļā.
Vēl viena prasme, ko noteikti vērts apgūt, ir kiberdrošība, jo līdz ar mākslīgā intelekta uzvaras gājienu kiberdrošības riski tikai pieaugs. Kiberdrošības programmu drīz piedāvās arī Riga TechGirls.
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
