Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paēdina un vēl samaksā 30 eiro
Marģers Martinsons PDz atzīst – beidzamajā laikā kļuvis par pieprasītu tēlu kino veidotājiem.
«Aicina mani teju vai uz visām filmām, kas Latvijā top. Esmu kinolentē par barikādēm Janvāris, arī jaunākajā seriālā par narkotirgoņa Prīverta gaitām Nebaidies ne no kā. Turklāt seriālā mūs uzaicināja filmēties kopā ar sievu Jevgeņiju, kā pāri. Un vēl vienu reklāmu ar mani grib veidot,» priecīgi paziņo Marģers, kam filmēšanās masu skatos tīri labi iepatikusies.
«Ir bijis, protams, ka par velti viss notiek, bet Ēķa seriālā Nebaidies ne no kā filmēšanas laukumā pavadījām tikai vienu dienu, un samaksāja katram 30 eiro. Pensionāram tas galīgi nav slikti. Vēl arī pabaroja. Narkotikas gan nedeva, bet citādi – šika dzīve,» nosmej Marģers.
Filmā viņam un sievai bija tikai jāiekārtojas lidmašīnas krēslos, pavisam netālu no filmas galvenā varoņa.
Marģers teic: jau sen esot reģistrējies masu skatu dalībnieku katalogā un viņu, kad vien nepieciešams šāds tēls, ik pa laikam filmēties saukuši arī agrāk. «Bet ne jau tā, kā tagad, kad man ir bārda,» piebilst 13 bērnu tēvs, kuram jau ir 22 mazbērni un trīs mazmazbērni.
Kovidlaika bārdu audzējis aiz bailēm
Bārdu viņš sācis audzēt, tiklīdz Latvijā parādījies koronavīruss.
«Saucu to par kovidlaika bārdu. Pagājušā gada martā, īsi pirms tam, kad Mākslinieku savienības galerijā tika atklāta mana jubilejas – kopumā jau piecsimtā – personālizstāde, man bija augsta temperatūra. Domāja, ka varbūt kovids, bet tā kaite neuzrādījās.
Slimnīcā mani tomēr ielika, un uz izstādes atklāšanu tā arī netiku, jo slimnīcā pavadīju divas nedēļas. Mājās pārnācu tikai 1. aprīlī. Biju ļoti nobijies, ka tik nepiemetas tas vīruss. Tāpēc nospriedu: pie velna, nekur vairs nedošos! Pat pie friziera un bārddziņa ne. Kopš tā laika neesmu bārdu dzinis nost,» stāsta Marģers.
Viņam pašam īstenībā bārda nemaz tik ļoti nepatīkot.
«Agrāk vispār biju pret bārdām, bet vīruss un viss Latvijā notiekošais mani piespieda to ataudzēt. Negatīvais šajā pasākumā ir tas, ka cilvēki mani vairs neatpazīst. Es pat speciāli galvā lieku savu salmenīcu, ar kuru sabiedrība mani asociē, bet arī tad ir gadījies, ka paziņas paiet garām… Man arī šķiet, ka bārda mani padara vecāku, lai gan arī nekāds jaunais vairs neesmu. Galu galā drīz būs 82 gadi,» ar lepnumu teic Martinsons.
Stāstot par bārdas kopšanu dižģimenes galva nosmej: «Kopšana nav nekāda! Es negriežu un nepucēju… To dara sieviņa. Katru rītu viņa bārdu ķemmē un kaut kādu eļļu vai ko tamlīdzīgu tajā ieziež, lai mana baltā rota izskatītos spīdīgāka.»
Vīrusa dēļ pamet Rīgas centru
Pandēmijas laiku Marģers pārcieš ar lielu piespiešanos. «Cenšos apkārt nekur neblandīties, jo man un sievai no vīrusa ir bail. Esam pat no pilsētas centra pārvākušies uz mierīgāku vietu Pārdaugavā, kur mums ir puse mājas. Pa mājām un sētu arī dzīvojam, vien tik, cik līdz veikalam aizeju. Pirms pāris nedēļām gan izmetu lielāku loku, aizgāju līdz tuvējam Uzvaras parkam, paskatījos, kā sakuras zied un kokiem lapas jau parādījušās,» viņš stāsta.
Martinsons arī bijis viens no pirmajiem, kurš devies potēties, tiklīdz pienākusi kārta viņa vecuma grupai.
«21. februārī dabūju pirmo poti, bet otro – 3. maijā. Tagad nogaidu divas nedēļas. Ja būs viss kārtībā, varēšu drošāk dzīvot. Sieva arī jau pirmo poti dabūjusi. Otrā viņai būs tikai pēc manas 83. dzimšanas dienas jūnija sākumā. Nu, nezinu, kā viņai būs ar to svinēšanu,» bažīgs ir Marģers.
Plāni jubilejai viņam ir lieli. «Ja laiks būs labs un viss būs sagatavots, gribētu šajā dienā mājā atklāt privāto savas ģimenes Ginesa rekordu muzeju. Plaši par to stāstīt nevar, lai kas nenoiet greizi…
Mums jau ir viens lielais ģimenes rekords, kurš tika uzstādīts 2001. gadā. Tā bija ģimeniskā gleznošana.
Toreiz ar sievu un astoņiem bērniem vienlaikus gleznojām savas pirmās eļļas gleznas, kas, starp citu, pēcāk arī tika izstādītas. Manā muzejā noteikti tiks atspoguļots arī tas, ka es uz Sibīriju devos, kad man bija četri bērni, bet atgriezos jau ar sievu un teju trīs reizes kuplāku bērnu pulciņu.
Septiņi no maniem bērniem beiguši augstskolas, visu manu bērnu vārdi ir unikāli – visi latviski, ieskaitot eposa varoņa Lāčplēša vārdu. Muzejā likšu arī savu ideju par oriģinālu sejas masku. Pagaidām varu atklāt tikai, ka nebūs arī problēmu paēst, to nenoņemot.»
Marģers jau izstrādājis sava muzeja pirmās dienas darba grafiku.
«Mana saime ir ļoti kupla, un vēl klāt nāks viesi, kurus tajā dienā gribu redzēt. Skaidrs, ka nevēlos pārkāpt noteikumus par pulcēšanos. Tāpēc esmu sarakstījis viesu ierašanās regulējumu pa stundām, tāpat arī būs jāievēro divu metru distance,» plāno Marģers.
Pandēmijas laikā 81 gadus vecais vīrs mazliet arī piekārtojis savus foto un video arhīvus un iepazinies ar jauniešu iecienīto sociālo tīklo Tik Tok.
«Savulaik biju Rīgas Kinostudijas dokumentālo filmu redaktors. Pats daudz esmu filmējis un fotografējis, un arhīvs man ir pamatīgs. Vairāk nekā 1000 video! Domāju, ka tiktokā varētu izveidot ne vienu vien filmiņu. Ir doma taisīt tādus jaukus video un likt iekšā,» – tā Marģers Martinsons.
